Pasaulei vajadzētu atgādināt par šīm briesmām: Krievijā rosina detonēt kodolbumbu, lai liktu “cilvēcei aizdomāties” 176
Krievijas Valsts domes deputāts ierosinājis Krievijas teritorijā detonēt kodolbumbu, lai liktu “cilvēcei aizdomāties”, raksta izdevums Moscow Times.
Deputāts no “Vienotās Krievijas” Andrejs Koļesņiks norādīja, ka daudzi ārvalstu politiķi ir sākuši aizmirst par kodolieroču radītajiem draudiem, tāpēc Krievijai vajadzētu atgādināt pasaulei par šīm briesmām.
“Mums nevajadzētu atslābināties. Mums kaut kur, kaut kādā izmēģinājumu poligonā, ir jāveic kodolsprādziens. Kodolizmēģinājumi mūsu valstī tagad ir aizliegti, bet varbūt cilvēkiem vajadzētu paskatīties, pie kā tas viss īsti noved, ir vērts ieklausīties. Ja moratorijs tiks atcelts, varbūt cilvēce par to aizdomāsies,” intervijā Lenta.ru sacīja Koļesņiks, apgalvojot, ka Ukraina, iespējams, grasās izmantot “netīro bumbu”.
Vienlaikus deputāts sūdzējās, ka pasaule, viņaprāt, ir aizmirsusi par Černobiļas un Hirosimas traģēdijām un to, cik postošs var būt viss, kas saistīts ar kodolieročiem.
Augusta vidū Krievijas propagandas aģentūra RIA Novosti, atsaucoties uz anonīmu avotu, izplatīja informāciju par it kā Ukrainas gatavotu uzbrukumu Kurčatovas un Enerhodaras atomelektrostacijām. Šo informāciju drīz vien apstiprināja citi informācijas avoti, kā arī dažas Krievijas amatpersonas.
Atbildot uz to, Ukraina apsūdzēja Krieviju nepatiesas informācijas izplatīšanā un atgādināja par savām saistībām attiecībā uz Kodolieroču neizplatīšanas līgumu.
Maskava jau iepriekš ir izteikusi līdzīgas apsūdzības, jo īpaši, kad Ukrainas armija guva panākumus frontē, kā tas notika 2022. gada rudenī Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukuma laikā pie Harkivas.
Doma par kodolieroču izmantošanu iebiedēšanas nolūkos Krievijā ir izskanējusi jau agrāk.
Militāro zinātņu akadēmijas vadošais pētnieks un militārais analītiķis Vladimirs Prohvatilovs 2023. gada janvārī izteica pieņēmumu, ka kodolizmēģinājumu atsākšana varētu piespiest NATO valstis pārtraukt ieroču piegādi Ukrainai un Kijivu atteikties no idejas par Krimas atgriešanu.
Septembrī Krievijas prezidenta administrācijas padomnieks Sergejs Karaganovs, apspriežot Ukrainas bruņoto spēku iebrukumu Kurskas apgabalā, ierosināja veikt kodoltriecienus pret Ukrainas karaspēku un uzbrukt Berlīnei, norādot, ka Krievijai ir tiesības atbildēt uz savas teritorijas sagrābšanu ar kodolieročiem.
Par vienu no galvenajiem kodolretorikas paudējiem kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir kļuvis bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Savā “Telegram” kanālā regulāri draudot Londonai, Parīzei un Vašingtonai ar triecieniem, Medvedevs paziņoja, ka kodolieroču izmantošana nav blefs.
Tomēr pēc Ukrainas ofensīvas sākuma Kurskas apgabalā viņš negaidīti mīkstināja savus izteikumus, aicinot tikai “iet līdz Odesai, Harkivai un Mikolajivai”, kodoltriecienus vairs nepieminot.
