Pasaule virzās uz “pārtikas kariem” – tuvojas cīņa par ēdienu un ūdeni 59
Pasaule virzās uz “pārtikas kariem”, jo ģeopolitiskā saspīlējuma un klimata pārmaiņu dēļ valstis nonāk konfliktā saistībā ar piegāžu samazināšanos, raksta Financial Times, atsaucoties uz Singapūrā bāzētā lauksaimniecības tirdzniecības nama Olam Agri izpilddirektora Sunija Vergēza paziņojumu, kas ir viens no pasaulē lielākajiem lauksaimniecības produktu tirgotājiem.
“Mēs esam cīnījušies daudzos karos par naftu. Mēs cīnīsimies vēl lielākus karus par pārtiku un ūdeni,” sacīja Vergēze, brīdinot, ka tirdzniecības barjeras, ko valdības ievieš, lai atbalstītu vietējās pārtikas piegādes, ir saasinājušas pārtikas inflāciju.
Lielie lauksaimniecības preču tirgotāji, kas 2022. gadā guva rekordpeļņu pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, izraisīja pārtikas cenu kāpumu, tiek vainoti inflācijas veicināšanā ar peļņu paaugstinošiem uzcenojumiem. Tirgotājs apgalvo, ka augstā inflācija daļēji bija valdību iejaukšanās rezultāts. Pēc viņa aprēķiniem, beztarifu tirdzniecības barjeru izplatība 2022. gadā, reaģējot uz karu, radīja pārspīlētu nelīdzsvarotību starp piedāvājumu un pieprasījumu.
Tiek atzīmēts, ka bagātākās valstis uzkrāja stratēģisko preču pārpalikumus, kas noveda pie pārspīlēta pieprasījuma un cenu kāpuma: “Indijai, Ķīnai, visām ir bufera krājumi. Tas tikai saasina globālo problēmu,” – uzsvēra Olam Agri izpilddirektors.
Pārtikas cenas sāka pieaugt pēc Covid-19 izplatības un ir strauji pieaugušas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, jo tika bloķēts graudu un mēslojuma eksports. Tas ir padziļinājis pārtikas nedrošību nabadzīgākajās valstīs un novedis visā pasaulē pie dzīves dārdzības krīzes. Tā kā šāda izaugsme un klimata pārmaiņas apgrūtina lauksaimniecisko ražošanu visā pasaulē, valdības arvien vairāk ķeras pie protekcionisma politikas: “Tas bija absolūti nepareizs lēmums. Jūs to redzēsiet arvien vairāk,” sacīja tirgotājs.
Piemēram, Indonēzija 2022. gadā aizliedza palmu eļļas eksportu, lai aizsargātu vietējo tirgu, un pagājušajā gadā Indija ieviesa eksporta ierobežojumus noteiktiem rīsu veidiem, cenšoties ierobežot iekšzemes cenu pieaugumu pirms vēlēšanām pēc tam, kad nepastāvīgs musons ietekmēja ražu.
Runājot par klimata pārmaiņu ietekmi uz pasaules produktivitāti, Vergēze aicināja patērētāju nozares vadītājus, tostarp Coca-Cola un Associated British Foods vadītājus, “pamosties” un vairāk rīkoties, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Pēc viņa domām, valdībām būtu jāiekasē nodoklis par oglekļa emisijām. “Ogles šodien ir bez maksas, tāpēc mēs piesārņojam bez izšķirības,” viņš atzīmēja.
Dzimstība bagātajās pasaules valstīs kopš 1960. gada ir samazinājusies vairāk nekā par pusi un sasniegusi rekordzemu līmeni. Un iedzīvotāju skaita pieauguma palēnināšanās bremzē ekonomikas izaugsmi.
Pasaule atrodas iespaidīgā demogrāfiskā pagrieziena punktā. Drīz pasaulē dzimstības līmenis nokritīsies zem līmeņa, kas nepieciešams, lai saglabātu nemainīgu iedzīvotāju skaitu. Dzimstība samazinās gandrīz visur, sieviešu vidū visos ienākumu, izglītības un darbaspēka līdzdalības līmeņos.
