Reibonis – viens no simptomiem vismaz 100 dažādām slimībām 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viena no biežākajām sūdzībām, ar kurām pacienti vēršas pie ģimenes ārsta, neirologa vai otorinolaringologa, ir reibonis – nespecifisks sindroms, kuru var izraisīt ne tikai nervu sistēmas, bet arī iekšējās un vidusauss slimības, dzirdes traucējumi un virkne citu saslimšanu (zināmas aptuveni 100 slimības, kuru simptoms var būt reibonis), tādēļ ļoti svarīgi precīzi zināt tā iemeslu.
Katram savs reibonis
Organisma līdzsvaru nodrošina trīs sistēmas – vestibulārā, kuras receptori atrodas iekšējā ausī, redze un propriocepcija – spēja ne tikai sajust un koordinēt atsevišķas ķermeņa daļas, bet arī savu pozīciju un kustību telpā, kuru raidītos impulsus apstrādā galvas smadzenes.
Tiklīdz kādā no sistēmām rodas traucējumi, līdzsvars tiek izjaukts, izraisot galvas reiboni vai nestabilitātes sajūtu.
“Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, šķietama apkārtnes vai paša ķermeņa kustības sajūta,” saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, piebilstot, ka pacienti to apraksta atšķirīgi, visbiežāk kā ģīboņa, “dullas” galvas, svārstīšanās, griešanās, “karuseļa”, krišanas sajūtu, pēkšņu vājumu, kad sametas melns gar acīm.
“Vispirms jānoskaidro, vai pacientam šķiet, ka pasaule visapkārt griežas uz riņķi kā karuselī, vai viņš jūt nestabilitāti. Tās ir atšķirīgas sajūtas, līdz ar to bieži vien no sarunas vien jau var saprast, vai pacientam ir klasisks reibonis vai līdzsvara un koordinācijas traucējumi,” norāda neirologs.
Iztaujājot pacientu, liela uzmanība tiek pievērsta arī apstākļiem, kas provocējuši reiboni, piemēram, galvas pagriešana, strauja piecelšanās no gultas vai noliekšanās, braukšana sabiedriskajā transportā vai lidmašīnā, atrašanās lielā augstumā.
Daudz pasaka arī paša reiboņa īpatnības un pavadošie simptomi, tādi kā galvassāpes, troksnis ausīs, redzes vai apziņas traucējumi.
Ārstam ir svarīgi noteikt reiboņa veidu – vestibulārs vai nevestibulārs, jo no tā atkarīga pacienta ārstēšana. Vestibulāro reiboni raksturo sajūta, ka viss apkārt griežas. Atkarībā no tā, kurā no sistēmas daļām ir bojājums, tas var būt perifēras un centrālas izcelsmes. Perifēru vestibulāru reiboni visbiežāk izraisa vestibulārā aparāta darbības traucējumi, piemēram, kinetoze jeb jūras slimība, iekšējās auss un vidusauss slimības un to komplikācijas, Menjēra slimība, vestibulārā nerva iekaisums.
Centrālas izcelsmes vestibulāru reiboņu cēlonis meklējams galvas smadzenēs, un tos var izraisīt insults, pārejoši galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, piemēram, augsts arteriālais asinsspiediens, multiplā skleroze, deģeneratīvas centrālās nervu sistēmas slimības.
“Izveidoti īpaši testi, kuri ļauj precīzi noteikt reiboņa veidu. Ja neirologu tomēr māc šaubas, pacientu nosūta uz neiroloģiskiem izmeklējumiem vai pie otorinolaringologa, kas specializējies reiboņu diagnostikā un ārstēšanā un kurš izvērtē dzirdi, iekšējās auss stāvokli,” norāda Guntis Karelis.
Reiboņa iemesls var būt arī ar smadzenēm un nervu sistēmu nesaistītas kaites, piemēram, anēmija, kuras dēļ galvas smadzenes nesaņem pietiekami daudz asiņu.
Mūsdienās nereti sastopams psihogēns reibonis, kura iemesls ir trauksme, depresija, somatoformi traucējumi, piemēram, veģetatīvā distonija.
Jūras slimība arī automašīnā
Cilvēki ar ļoti jutīgu vestibulāro sistēmu nereti cieš no kinetozes jeb jūras slimības, kura parādās, braucot ar kuģi, lidmašīnu, autobusu un citiem satiksmes līdzekļiem, šūpojoties šūpolēs vai vizinoties karuselī un kuras izpausmes ir slikta dūša, vemšana, svīšana, bālums, reibonis. Statistika liecina, ka ar tās radīto diskomfortu vismaz reizi dzīvē saskārušies apmēram 80% cilvēku, it īpaši bieži grūtnieces un bērni vecumā no 3 līdz 12 gadu vecumam.
Iekšējā auss ir līdzsvara orgāns, kurš darbojas saskaņā ar gravitācijas likumiem, redze nodrošina skata fiksāciju jeb fokusu, bet muskuļu tonuss notur ķermeni apkārtējā vidē. Visu šo procesu kontrolē un koordinē centrālā nervu sistēma. Pasīva kustība – atrodoties uz kuģa klāja vai šūpolēs, ierosina nedabisku kustības stimulu, tādēļ smadzenēs rodas konflikts starp redzes un vestibulārās sistēmas raidīto signālu.
Piemēram, kuģis šūpojas viļņos, iekšējā auss jūt svārstības, muskuļu tonuss mainās, bet apkārtējā vide, ko fiksē redze, stāv uz vietas. Šādās situācijās mēdz veidoties reibonis.
Dažreiz jau doma vien par ceļošanu ar kuģi vai lidmašīnu var izraisīt reiboni, jo izveidojies nosacījuma reflekss.
Parasti jūras slimība noris vieglā formā, simptomus nav grūti novērst vai tie izzūd paši uzreiz vai dažu stundu laikā pēc transporta līdzekļa vai šūpoļu apstāšanās.
Braucošā transportlīdzeklī mazāka iespējamība izjust nelabumu, ir sēžot priekšējā sēdeklī un koncentrējoties uz ceļa vērošanu, tas palīdzēs saglabāt vestibulārās sistēmas līdzsvaru. Ieteicams izvairīties no lasīšanas, skatīšanās viedtālruņa ekrānā vai pa sānu logu.
Līdzpaņemta ingvera tēja vai tabletes ir efektīvs līdzeklis, lai mazinātu jūras slimības simptomus. Arī košļāšanas un sūkāšanas process palīdz līdzsvarot vestibulāro sistēmu, tādēļ braucienā noderēs ledenes vai košļājamā gumija. Līdzsvara orgānu iespējams arī trenēt, pakāpeniski pieradinot to pie lielākas kairinājuma slodzes. Kā to pareizi darīt, ieteiks ģimenes ārsts vai otorinolaringologs.
