Aijas atziņas par tematu: svarīgākais – būt laimīgam 1
* Ar katru cilvēku iespējams saprasties; ja neizdodas, jāpamaina savstarpējais attālums. Kad pirmajos gados ar vīramāti dzīvojām kopā, reizēm bija sarežģīti. Toties tagad nebeidzu viņu apbrīnot. Sešdesmit gadu vecumā apguva kalnu slēpošanu, lai varētu to darīt kopā ar maniem bērniem. Pamanījusi problēmas ar veselību, kardināli pārveidoja dzīvi: vingro, ēd gandrīz tikai dārzeņus un graudaugus. Katru tikšanās reizi jaunāka, vingrāka, saulaināka, interesantāka.
Arī ar abiem saviem dzīves Jāņiem no attāluma saprotamies gluži labi.
* Mājai jākalpo cilvēkam, nevis cilvēkam mājai. Ja dzīvoklī daudz cilvēku, svarīgi nesatraukties, ka dažbrīd tajā valda haoss. Tad jāuzņemas visu, kas būtu kārtojams, sadalīt mazos sektoros: apavu skapītis, grāmatplaukts, virtuves virsmas, tualete, vannas istaba. To uzraksta uz lapiņām un sarullē. Mums sanāk 33 zīmītes. Kad visi saņemas ģenerāltīrīšanai, zīmīšu skaitu sadala uz galviņām. Katrs zina savu darbu, māja pēc tam kā izlaizīta.
*Bērna personībai mājā jāierāda pienācīga vieta – lai katrs pats, ja vēlas, remontē istabu un izvēlas tapetes, gatavo ēst vai uznaglo sev kādu mēbeli. Nekas, ja uzreiz neizdodas meistardarbs, toties rada māju sajūtu.
* Ja svētkos nav naudas dāvanām, atkal var izlīdzēties ar zīmītēm, uz kurām tiek uzrakstītas labās apņemšanās. Mums tā bija divos Ziemassvētkos – cits citam pasniedzām solījumus: “Es uz tevi nedusmošos”, “Es tavā vietā nomazgāšu traukus”. Tas ir kā noguldījums bankā – tiklīdz rodas vajadzība, vari pieteikties un likt dāvanu lietā.
*Ja sieviete bērnus audzina viena – kā es – viņai jāatrod sevī spēja reizē būt kā tētim, tā mammai. Mātei jānodrošina ģimene ar pacietību, sirsnību, apčubināšanu, tēvam – ar sportisko garu un pasaules elpu. Lielākā kļūda, ko pieļauj vientuļās mātes – turēt bērnu pie sevis un nelaist vaļā. Tieši otrādi – viņām jārūpējas, lai bērns iet pasaulē un pasaule ienāk mājā – kopā ar pašas un bērnu draugiem. Man laimējies, ka savulaik esam rīkojuši kopīgus mūzikas vakarus ar Vītolu ģimenei – Daces un Johana harizmas ietekme uz manu ģimeni ir ļoti liela. Kopā ar Vītoliem bērni piedalījušies izrādē Kaķīša dzirnaviņas. Priecājos arī, ka izdevies saglabāt labas attiecības ar abu Jāņu jaunajām ģimenēm, sevišķi otrā Jāņa dēlu Ati, kurš ir kā mūsu vecākais brālis, draugs un palīgs.
*Lai cik makā naudas, mājā jāvalda dzīvībai, jāskan smiekliem, jāatzīmē svētki, jāsvin jubilejas. Mēs sev par prieku dažreiz rīkojam mājas koncertus, cauru nakti skatāmies filmas, spēlējam galda spēles vai organizējam mēmos šovus. Jāļauj bērniem izpausties vispārsteidzošākajos radošajos veidos.
* Ikdienas ēdiens var būt vispieticīgākais, bet ik pa laikam vērts sevi iepriecināt ar pašgatavotiem gardumiem. Mūsmājās tagad topā viltotais rafaello; recepti iemācīja otrā Jāņa tagadējā sieva: kondensētā piena bundžiņas saturu katliņā uzvāra kopā ar 200 gramiem sviesta, liesmu izslēdz un maisot pievieno 200 gramu kokosa skaidiņu un vanilīnu, padzesē, pieliek maskarpones sieru. Kad masa atdzisusi, veido bumbiņas, ko apviļā skaidiņās. Katrā konfektē var ielikt mandeli vai riekstu.
*Dzīvē katram sava vieta, un jebkurš ir mīlestības vērts. Tas, kuram nepadodas matemātika, nav sliktāks par šīs jomas izcilnieku, jo varbūt spoži muzicē, ir iejūtīgs bērnauklis, labi kes rāso žogu vai perfekti saprotas ar suņiem.
*Lai būtu laimīgs un varētu sevi realizēt, jābūt brīvam. Ne tik daudz ārēji, cik iekšēji – no bailēm, nosodīšanas, aizspriedumiem, dusmām, sevis žēlošanas un citu vainošanas.
* Jo skarbāki apstākļi, jo spēcīgāki veidojas gribas muskuļi.
