Pasaule te un tur 0
Jūlija Dibovska, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) gatavojas Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas sarīkojumiem, kas notiks 24. jūlijā. Kā katru gadu, tiks svinēta ievērojamā dabas dzejnieka un bērnu kultūras atbalstītāja Jāņa Baltvilka dzimšanas diena, jau 18. reizi pasniedzot viņa vārdā nosaukto valsts nozīmes balvu bērnu literatūrā. “Kultūrzīmes” piedāvā iepazīt balvas laureātus un nominantus.
Šogad balvas žūrija, kurā darbojās literatūrzinātnieces Ilze Stikāne un Rudīte Rinkeviča, mākslas vēsturniece Baiba Nurža, mākslinieces Indra Sproģe un Dace Ziemele, kā arī režisore Krista Burāne, ir izlasījusi un izvērtējusi 84 grāmatas, pievēršot uzmanību teksta kvalitātei, bet 55 papildu izdevumi lasīti un aplūkoti, meklējot pretendentu grāmatu mākslas balvai.
STARPTAUTISKAIS LAUREĀTS 2022
Igauņu rakstnieks Juhani Pitseps par romānu “Ir mēness zelta kuģis” (Jāņa Rozes apgāds, 2021) un viņa grāmatas tulkotāja Marika Muzikante. 1944. gada kara rudenī tūkstošiem Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju pameta savas mājas, lai bēgtu pāri jūrai uz Zviedriju. Bēgļu laivās bija arī daudz bērnu. Mazā meitenīte Kēte viļņos pazaudē savu mīļlāci Pekaini un vēlāk to brīnumainā kārtā atkal atrod. Beidzot viņas ģimene ierauga Zviedrijas krastus, kur gaida kakao krūze, utu pirts un ilgas pēc mājām…
NOMINANTI
BĒRNU UN JAUNIEŠU LITERATŪRA
Inese Paklone, “Zvēru barošana” (“Pētergailis”, 2022). Maza zēna un viņa tēva pusdienlaika gājiens pa zooloģisko dārzu, vērojot, kā pusdieno nīlzirgi, poniji, pelikāni, lauvas, žirafes, ziemeļbrieži. Tā ir saruna par zvēru dzīvi un paradumiem, tētis uzdod joku jautājumus, piemēram: “Kurā pusē flamingam vairāk spalvu?” – bet, kad puika minstinās, pats atbild: ārpusē.
Lote Vilma Vītiņa, “Ūdenstornis” (“Liels un mazs”, 2021). Grāmatas varone ir mazpilsētas meitene, kuras ikdienas sastāvdaļas ir skola, klejojumi dabā, grāmatas un ūdenstornis. Ūdenstornis ir vieta, ko meitene radījusi savā iztēlē, glābiņš un slēpnis, kurā var nolīst jebkurā brīdī, kad dzīve šķiet neizturami vienmuļa. Ūdenstornī var notikt viss, pēc kā meitene ilgojas, bet zem gultas glabājas atmiņas no bērnības, kuras vēl var paņemt, paturēt rokās.
Inese Zandere, “Divas Almas” (“Liels un mazs”, 2021). Meitenītes Almas dzīvē starp realitāti un iztēli nav novilkta stingra robeža. Tādēļ viņai, vasaru pavadot laukos, līdzās mazai ciema kapsētai, kur šad un tad notiek bēres, nav grūti uz sevi attiecināt pār kapu sētu sadzirdētos vārdus: “Mūsu Alma ir mirusi. Mēs vairs neredzēsimies!” – un iztēloties sevi par nomirušu. Alma cenšas saprast atšķirību starp dzīvajiem un mirušajiem, cilvēka attiecības ar savu vārdu, dažādu ar miršanu un piemiņu saistītu izteicienu nozīmi.
Laura Vinogradova, “Tētis un suns” (“Zvaigzne ABC”, 2021). Magda nevar saprast, vai bēdāties par zaudēto vai labāk priecāties par to, kas viņai palicis. Mirkli padomājusi, viņa nolemj labāk priecāties un saka visiem paldies. Cik daudz labāk tomēr ir priecāties nekā skumt! Tas ir sirsnīgs stāsts visai ģimenei par svarīgāko un vērtīgāko. Mēs katrs nojaušam, kas tas ir, bet ne vienmēr protam nosaukt vārdā. Šī grāmata ir par draudzību starp paaudzēm, vienaudžiem, mani un tevi.
Luīze Pastore “Laimes bērni” (“Liels un mazs”, 2021). Grāmatas pamatā ir leģendārā latviešu ceļotāja un pētnieka Aleksandra Laimes (1911–1994) biogrāfijas fakti, bet stāsta galvenie varoņi ir bērni, kā arī zviedru žurnāliste Līse, kas ieradusies, lai atklātu un aprakstītu Laimes noslēpumus. Trīsdesmit gadu dzīvodams kā vientuļnieks Venecuēlā, Orhideju salā pie Velna kalna, Laime sasniedza Anhela ūdenskritumu, palīdzēja zinātniskām ekspedīcijām un sniedza daudz interviju žurnālistiem, aprakstīdams savus pieredzējumus un atklājumus grūti pieejamajos kalnos, kas glabā aizvēsturiskas un pavisam mistiskas būtnes un dārgumus.
GRĀMATU MĀKSLA
Anna Vaivare par ilustrācijām Guntas Šnipkes dzejoļiem “Ineses māja” (“Liels un mazs”, 2022). Abas autores, būdamas arhitektes, stāsta par mājas uzbūvi. Nekas nav tik vienkārši! Arhitektam jāzina milzīgi daudz konkrētu detaļu par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas šajā mājā dzīvos un viesosies, par viņu vajadzībām un paradumiem. Pamazām iepazīstot galvenās varones Ineses ģimeni, draugus, radus un mājdzīvniekus, noskaidrojas, ka tāda māja, kurā viņi visi kopā, ieskaitot pulciņu kazu, varētu justies labi, aizņemtu veselu pilsētas kvartālu!
Gundega Muzikante par ilustrācijām Juhani Pitsepa romānam “Ir mēness zelta kuģis” (Jāņa Rozes apgāds, 2021) un Ineses Paklones dzejoļu krājumam “Zvēru barošana” (“Pētergailis”, 2022). “Ilustrācijās stilistiski sakausēt vēsturisku vispārinājumu, gaišu smeldzi un mazliet humora – tas bija mans lielākais radošais izaicinājums pēdējo gadu laikā,” saka Gundega Muzikante.
Anete Bajāre-Babčuka par ilustrācijām Ineses Zanderes grāmatai “Divas Almas” (“Liels un mazs”, 2021). Vērīgā, emocionālā māksliniece ilustrācijās spējusi savienot divas pasaules – redzamo, detaļām bagāto ikdienas pasauli, krāšņi vasarīgo dabu, un “neredzamo”, kurā atmiņas un stāsti turpina dzīvot arī pēc cilvēka nāves. Viņai izdevies parādīt, kā meitenes iztēle atklāj šo pasauļu tuvību un vienotību, plūstošo robežu.
Ūna Laukmane par ilustrācijām Arnolda Auziņa dzejoļu krājumam “Triks un čiks” (“Liels un mazs”, 2021). Krājumā lasāmi nesen tapuši dzejoļi, kas uzrunā bērnus draudzīga vectētiņa balsī – jokojot, vērojot, par šo un to pabrīnoties, ironizējot, sabarot un dodot labi domātus padomus – cenšoties iekļauties jaunākās paaudzes dzīvē. Tieši tādi ir mūsu vectētiņi, un tādus mēs viņus mīlam. Māksliniece veidojusi tekstililustrācijas, akcentējot bērna un pieauguša cilvēka savstarpējās attiecības, kuras veidojas, sekojot līdzi cikliskajām dabas norisēm un iesaistoties tajās.
Sabīne Baumane par ilustrācijām Renātes Bērantes grāmatai “Kur es biju, kad es nebiju, jeb stāsts par Monti” (“Monte Stories”, 2021). Pirmā Montes grāmata vēsta par dzīvi pirms piedzimšanas, un tajā Monte iepazīstina ar sevi un savu pasauli. Mazie lasītāji uzzinās, kā raisīt iztēli, lai atrastu atbildes uz neizprotamo lielajā pasaulē. Ne uz visiem bērna jautājumiem mammas un tēta atbildes šķitīs pieņemamas, tāpēc Monte ļausies iztēles pasaulei par savu un citu bērnu dzīvi pirms piedzimšanas. Pasteļtoņos veidotās ilustrācijas un mākslinieces fantāzija dara grāmatas lasīšanas prieku vieglu un patīkamu.
AS “LATVIJAS VALSTS MEŽI” BALVA “JAUNAUDZE”
Evija Pintāne par ilustrācijām Luīzes Pastores garstāstam “Laimes bērni” (“Liels un mazs”, 2021). Māksliniece, būdama arī ceļotāja, mēdz zīmēt savu ceļojumu piezīmes. Tādas redzētā skices atrodamas arī “Laimes bērnos” līdzās dažādu artefaktu un dabas objektu attēliem, detalizētām reālistiskām ilustrācijām un ainavu fiksējumiem. Grāmatas dizainera Arta Brieža iedvesmai noderējušas arī senas kartes.
Renāte Bērante un Sabīne Baumane par grāmatu “Kur es biju, kad es nebiju jeb stāsts par Monti” (“Monte Stories”, 2021).
Iveta Troalika par romānu “Tūlīt paliks labāk” (“Mansards”, 2021). Grāmata vēsta par Rīgu 2000. gadā un par paaudzi, kas piedzīvojusi gadsimtu miju un mēģina pielāgoties aizvien jauniem apstākļiem. Šajos laikos viņu vecāki un padomdevēji jūtas nedaudz pazuduši. Hierarhijas brūk un jūk un veidojas jaunas. Atnāk eksāmeni un pirmā mīlestība, un tas viss ar sāpēm un aizraušanos, un domu par nākotni.
