Kari Ukrainā un Izraēlā ieved pasauli tumšā laikā. Kremlis cer, ka ASV “atstās Ukrainu likteņa varā” 218
Uz ieilgušā kara Ukrainā fona jaunais kara uzliesmojums Tuvajos Austrumos un iespējamā Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā atgriež pasauli atpakaļ globālās nestabilitātes tumšajos laikos, raksta “Financial Times”.
Izdevums pašreizējo situāciju pasaulē salīdzina ar pirmo desmitgadi pēc Aukstā kara beigām, kad šķita, ka cilvēcei ir iestājies miera un labklājības laikmets. Tad beidzās ne tikai globālā konfrontācija starp diviem militārajiem un politiskajiem blokiem, bet arī vairāki reģionālie konflikti – aparteīds Dienvidāfrikā, teroristu karš Ziemeļīrijā, Izraēla panāca stratēģisku miera līgumu ar kaimiņos esošajām arābu valstīm.
Šodien demokrātu un miera veidotāju laikus nomaina karu kurinošu nacionālistu laiki, raksta izdevums.
Globāla problēma joprojām ir karš Ukrainā. Ukraiņu vasaras pretuzbrukums “lielā mērā ir izgāzies”, bet Krievija ir sajutusi otro elpu, cerot uzvarēt, izmantojot resursu priekšrocības.
“Kara plosītā Ukraina joprojām ir lielā mērā atkarīga no Rietumu bruņojuma un finansiālā atbalsta. Taču Kijivas atbalstītāji Rietumos nav spējuši palielināt ieroču ražošanu tā, lai tā atbilstu Krievijas kara mašinērijai. Tikmēr turpmāks finansējums Ukrainai ir iestrēdzis ASV Kongresā, jo republikāņi, kas atbalsta Trampu, iebilst pret karu,” teikts publikācijā.
Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tagad ir vēl vairāk iemeslu turpināt karu, gaidot Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā. Kremlis cer, ka pēc tam ASV “atstās Ukrainu likteņa varā”.
Karš Gazā jau ir piespiedis ASV novirzīt uzmanību un resursus no Ukrainas. Dažos gadījumos pastāv tieša konkurence par munīciju. Ukrainai jau iepriekš izmisīgi trūka munīcijas, un tagad tā konkurē ar Izraēlu par ierobežotajām piegādēm. Gan Ukrainai, gan Izraēlai ir vajadzīgas arī pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Papildus šiem diviem liela mēroga kariem turpinās reģionālas nozīmes konflikti. Piemēram, FT norāda, ka nesen Pakistānā, Sudānā un Karabahā ir notikušas vai paziņotas masveida deportācijas un cilvēku piespiedu pārvietošana.
Amerikas uzmanības izkliedēšanu šīm pasaules problēmām, visticamāk, izmantos Ķīna. Tās nodoms ir zināms jau sen – izstumt ASV kā dominējošo lielvaru Klusā okeāna reģionā un, iespējams, arī pasaules mērogā. Šajā kontekstā Pekinas ambīcijas attiecībā uz Taivānu rada īpašas bažas.
Izdevums atzīmē, ka visas šīs globālās problēmas pastāv ciešā mijiedarbībā un viena otru savstarpēji ietekmē.
