Pasaulē pirmā veiksmīgā zemūdene nogremdēja pati sevi 0
ASV Pilsoņu kara laika konfederātu armijas primitīvā zemūdene “H.L. Hunley” militārajā vēsturē palikusi kā pirmā, kam izdevies nogremdēt pretinieka kuģi. “H.L. Hunley” 1864. gada 17. februārī ar mīnas palīdzību Čārlstonas ostā iznīcināja ziemeļnieku tvaika fregati “USS Housatonic”, taču pati no veiksmīgā reisa neatgriezās. 1995. gadā tika atrasts un vēlāk izcelts zemūdenes vraks, tomēr vēsturniekiem līdz šim nebija skaidrs, kādēļ zemūdens aparāts gāja bojā. Biomehānikas speciālisti no ASV Ziemeļkarolīnas štata Djūka universitātes uzskata, ka tiem izdevies atminēt mīklu, vēsta žurnāls “Nature”.
“H.L. Hunley” bija 12 metru garš, no tvaika katlu tērauda plāksnēm darināts cilindrisks peldlīdzeklis, kas spēja pārvietoties nedaudz zem ūdens līmeņa. Uz priekšu to dzina astoņi vīri, kuri ar kloķvārpstas palīdzību rokām grieza dzenskrūvi. Zemūdenes ierocis bija “alus mucas lieluma” vara cilindrs, pildīts ar šaujampulveri un piestiprināts apmēram 7 m garā kārtī kuģa priekšgalā. Mīnu nebija paredzēts no zemūdenes atdalīt. Uzbrukuma laikā to pietuvināja pretinieka kuģa korpusam un tad detonēja ar elektriskās dzirksteles palīdzību. Dienvidnieku komandai tas arī izdevās un ziemeļnieku karakuģis strauji nogrima.
Par tālāko “H.L. Hunley” līdz nesenai pagātnei apritē bija vairākas versijas – ka zemūdene nogrimusi no sprādziena radītas sūces, ka tā saskrējusies ar citu kuģi, sašauta vai gājusi bojā tehniskās nepilnības dēļ. Tomēr 2000. gadā, kad zemūdenes vraku izcēla, izrādījās, ka visi komandas locekļi liktenīgajā brīdī atradušies posteņos. Nebija pazīmju, ka kāds būtu mēģinājis glābties un “zemūdens laivu” atstāt. Tas lietu sarežģīja vēl vairāk.
Taču Djūka universitātes speciālisti, kas nodarbojas ar cilvēka ievainojumu studijām, ir pārliecināti, ka zemūdeni un tās komandu iznīcināja pašu izraisītā eksplozija. “Sprādziena izraisītais spiediena vilnis iekļuva zemūdenē un bija pietiekoši spēcīgs, lai nogalinātu apkalpi,” “Nature” norāda pētnieku grupas pārstāve Reičela Lānsa. Lādiņš bija par lielu un atradās par tuvu zemūdenei. Spiediena viļņa dēļ apkalpe momentā zaudēja samaņu, turklāt sākās asiņošana cilvēku plaušās. Bez vadības palikusī zemūdene nogrima, jo droši vien korpusā parādījās sūce. Modelējot situāciju, noskaidrots, ka “H.L. Hunley” komandai bija mazāk par 16% iespēju izdzīvot pašu izraisītajā sprādzienā.
