Pasaulē pieprasījums tikai palielinās! Latvieši ar koka konstrukciju ražošanu Eiropā gūs arvien labāku reputāciju 4
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daži par lielu sabiedrisko objektu būvniecību no koka runā kā par nākotnes iespēju un perspektīvu, bet daži – to dara jau pašlaik. Viens no tādiem piemēriem ir uzņēmums “IKTK”, kas dažu gadu laikā spējis savā darbu portfelī uzkrāt gan brīvdabas koncertzāles, gan tiltus Latvijā, Norvēģijā un Francijā, gan četrstāvu skolas un citu objektu būvi.
Mežs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas dabas resursiem, taču, lai veicinātu koka būvniecības attīstību un iegūtu no koksnes lielāku pievienoto vērtību, nozares zinātniekiem bija nepieciešama tehniskā bāze, kur veiktu līmētā koka konstrukciju rūpniecisko izpēti un prototipu izstrādi.
Tā 2015. gadā Ozolnieku novada Raubēnos, apvienojoties zinātnieku intelektam, privātuzņēmēju ieinteresētībai un Eiropas granta atbalstam, tika izveidots uzņēmums “IKTK” vai pilnā vārdā “Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās”.
Pirmos trīs gadus uzņēmums darbojās kā zinātniska bezpeļņas organizācija. Šajā laikā tika veikti ne tikai pētījumi, bet arī eksperimentāli pasūtījumi, piemēram, uzbūvēts skaistais Tērvetes tilts, kas tika aprīkots ar mērierīcēm un kalpoja par datu sniedzēju pētniekiem. No 2019. gada uzņēmums pārvērties par pilnvērtīgu ražojošo uzņēmumu, uzbūvējot vēl vienu ražošanas ēku un biroja ēku.
“Pasaulē pieprasījums pēc koka izmantošanas būvniecībā palielinās – gan tā labo īpašību dēļ, gan tāpēc, ka koks ir atjaunojams resurss. Netieša liecība par to ir fakts, ka kokmateriāliem tirgū aug cenas. Pēdējos gados gan mēs, gan citi Latvijas uzņēmumi ar koka konstrukciju ražošanu un būvniecību esam ieguvuši labu reputāciju ārpus Latvijas, taču šis pārsteigumiem pilnais gads mums atgādināja, ka jātiecas uz vēl augstākas pievienotās vērtības rādītāju,” atzīmē “IKTK” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
Darīt vislabāk
Uzņēmuma biznesa modelis ir lielizmēra liektu un taisnu koka konstrukciju izgatavošana būvniecībai. Darba process ir šāds – pēc projekta dokumentācijas saņemšanas projektēšanas biroja “Rodentia” speciālisti izgatavo koka konstrukciju tehniskos rasējumus, kā arī pārbauda projektēto slodžu atbilstību konstrukcijām.
Tālāk tiek izlocīts un salīmēts konstrukcijas elements, kuru uz īpašas, pēc pasūtījuma gatavotas iekārtas frēzē un urbj atbilstoši rasējumam. Procesā nepieciešamības gadījumā iesaistās arī namdari ar rokas elektriskajiem instrumentiem. Šobrīd cehā var izveidot līdz 32 m garu, 2,1 m platu un 1 m augstu viengabala koka kopnes elementu.
Pēc “kaujas kristību” iziešanas Latvijā nu jau no “IKTK” ražotajām konstrukcijām būvētie transporta, gājēju un slēpotāju tilti, ražošanas, biroja un dzīvojamās ēkas, skolas, sporta būves, viesnīcas, koncertzāles, degvielas un elektrouzlādes stacijas ir redzamas visā pasaulē. Tāpat “IKTK” ir saņēmis FSC sertifikātu, tātad – atbalsta mežu ilgstpējīgu izmantošanu.
Uzņēmuma varējumu Latvijā augsti vērtē nozares profesionāļi. Piemēram, skatē “Gada labākā būve Latvijā”, ko organizē Būvniecības nozares sabiedriskās organizācijas, 2017. gadā 1. vietu kategorijā “Koka būve” ieguva Pasta salas slidotava Jelgavā. Arī 2018. gadā 1. vietu šajā kategorijā ieguva brīvdabas koncertzāle “Mītava” Jelgavā. “IKTK” nopelnījusi arī citas godalgas, tā pozicionējot sevi kā vadošo lielizmēra liektu konstrukciju izgatavotāju Latvijā.
“IKTK” ražotās līmētā koka būvkonstrukcijas izceļas ar augstu slodzes stiprību un iespēju tās izgatavot ļoti dažādās formās un lielos izmēros, tāpēc tās arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā. Kopumā 2020. gadā “IKTK” izpildīja vairāk nekā 150 pasūtījumus. Lielākie projekti bija būvkonstrukcijas četrus stāvus augstai skolai Stavangerā, Norvēģijā, autotransporta un gājēju tiltiem Norvēģijā, gājēju tiltiem Navarras reģionā Spānijā, autotransporta tiltam pāri Ječupei Latvijā. Liels un inovatīvs projekts bija akustisko paneļu ražošana Mežaparka Lielajai estrādei Rīgā,” stāsta “IKTK” izpilddirektors Gatis Eglītis.
Tveitas tilts
Viens no “garšīgākajiem” ārzemju projektiem uzņēmumam bija dalība Tveitas tilta būvniecībā Norvēģijā. Tiltu pasūtīja Norvēģijas sabiedrisko ceļu pārvalde (“The Norwegian Public Roads Administration”). Būvnieks – “Eiqon Anlegg” AS – koka konstrukciju ražošanu un daļēju montāžu uzticēja tieši “IKTK”. Tilts atrodas uz Eiropas nozīmes šosejas E16, kas savieno Oslo ar Bergenu.
Agrāk tur bija tikai šaurs 1946. gadā celts betona tilts, kas bija iemesls biežiem satiksmes sastrēgumiem. Jaunais koka tilts ir 40 metrus garš un 9,5 m plats, pārklāts ar asfaltu un piemērots divām satiksmes joslām. Objekts tika pabeigts 2020. gadā, tā paredzamais kalpošanas ilgums – 100 gadi.
Tilts būs pakļauts skarbiem vides apstākļiem, tāpēc aizsardzībai no ārējās vides iedarbības detaļas tika impregnētas divreiz, pirms un pēc līmēšanas. Kopējais koka konstrukciju apjoms – 252 m3, izgatavoto detaļu skaits – 211, garākā detaļa – 27 m. Rūpnīca nodrošināja arī konstrukciju transportu uz Norvēģiju.
“Salīdzinot koka un betona tiltus, izmaksu aprēķinā jāiekļauj ilgtspēja. Koka tilta atstātā “zaļā pēda” ir krietni mazāka. Koka tilta paredzētais kalpošanas laiks ir krietni ilgāks nekā betona tilta kalpošanas laiks, un tas tiek samontēts daudz ātrāk. Šis laika ekonomijas koeficients jāierēķina cenā! Savukārt pēc lietošanas termiņa beigām koka tiltu var viegli utilizēt. Saskaitot visus plusus un mīnusus, sanāks, ka koka tilts būs ekonomiski izdevīgāks,” stāsta M. Peilāns.
Lai pelnītu, jāpaplašinās
“IKTK” 2020. gadā palielināja apgrozījumu līdz 1,3 miljoniem eiro, kas ir par 3% vairāk nekā 2019. gadā. Pagaidām vēl uzņēmums nesmeļ “tīro” peļņu, jo ir jāveic amortizācijas atskaitījumi par iepriekšējos gados veiktajām investīcijām, turklāt uzņēmuma komercdarbības vēsture vēl ir īsa. Īsi sakot – uz peļņu varētu cerēt pēc gadiem pieciem, kas, uzņēmuma vadības vērtējumā, būtu samērā labs rādītājs.
Lai pilnveidotu ražošanas ciklu, 2020. gadā “IKTK” sāka uzņēmuma trešās attīstības kārtas projektu, kas paredz divu gadu laikā izbūvēt vairāk nekā 2500 m2 noliktavu un ražošanas platību, kur veikt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi. Projekta provizoriskās investīcijas ir 2,5 miljoni eiro, to paredzēts īstenot ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.
M. Peilāns saka, ka “pandēmija mums palīdzēja skaidrāk definēt “IKTK” darbības modeli – tas ir uz projektu izpildi balstīts, īstenojot klienta pasūtījumu visā tā sarežģītībā no A līdz Z, ar īpašiem ražošanas un pēcapstrādes risinājumiem, detaļu daudzveidību, elastīgumu ražošanas gaitā un klientu servisā. Mūsu loma ir ļaut klientam maksimāli daudz no paveicamā izdarīt rūpnīcā, lai būvniecība ir ātra, viegla, precīza, un klienti tās gaitā ietaupa laiku un naudu”.
Uzziņa
2015. gadā Ozolnieku novada Raubēnos izveidots uzņēmumu “Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās”, kas Latvijas tirgū ienāk ar zīmolu “IKTK”. Pirmos trīs gadus uzņēmums veltī koka konstrukciju rūpnieciskajai izpētei un prototipu izstrādei.
2019. gada uzņēmums sāk ekonomisku darbību, un tā apgrozījums pārsniedz miljonu. 2019. gadā top uzņēmuma otrā kārta. Produkciju eksportē uz Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Islandi, Spāniju, Krieviju, Lietuvu, ASV, Dienvidkoreju un Nīderlandi. Produkcijas kvalitāti atzinīgi novērtē Latvijā.
“IKTK” ieguvis pasaulē labo slavu un savu pastāvīgo klientu loku. Uzņēmumā strādā 25 darbinieki, tā apgrozījums pamazām palielinās. Rēķinoties ar pieprasījuma pieaugumu, “IKTK” plāno paplašināt tehnisko bāzi, uzceļot divus jaunus angārus un piedāvājot arī konstrukciju gala montāžas darbus.
VĒRTĒJUMS: Apseglojuši globālu tendenci
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs: Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās ir ne tikai globāla tendence, bet ļoti nozīmīgs globālais izaicinājums, tādēļ “IKTK” uzņēmējdarbība notiek pareizā virzienā. Koka būvkonstrukciju ražošana un izmantošana Latvijā ir ne tikai perspektīva, bet arī aktuāla.
To pagaidām ierobežo mūsdienīgas koka būvniecības pieredzes trūkums, kas sadārdzina būvniecības procesu, kā arī nepietiekami novērtētā metāla un dzelzsbetona būvniecības negatīvā ietekme uz enerģijas patēriņu un oglekļa emisiju pieaugumu.
Valsts un pašvaldību pasūtījumos būtu jāprasa profesionāli novērtēti ilgtspējīgi būvniecības risinājumi, un tad koka būvniecība varēs godīgi konkurēt ar citiem risinājumiem. Jāatzīmē, ka vēsturiski ir bijuši vairāki mēģinājumi uzsākt šādu uzņēmējdarbību, bet acīmredzot netika pietiekami investēts kompetencēs un tehnoloģijā. Šobrīd “dzīvi palikušie” uzņēmumi to ir ņēmuši vērā.
