Pasaulē pieprasījums pēc Latvijā ražotām koka būvēm ir ļoti liels 5
Uģis Krūms, žurnāls “Baltijas Koks”
Koka karkasa māju ražotājs un būvētājs SIA VITBŪVE sevi pieteica 2005. gadā. Uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks Vitālijs Fjodorovs uz jautājumu, kā viņš jūtas nozarē, kurā konkurentu netrūkt, atbild, ka pasaulē pēc šādām būvēm pieprasījums ir tik liels, ka Latvijas ražotāji gribēdami to nevar apmierināt.
Atliek tikai atrast savu klientu loku, nodrošināt labu kvalitāti un savlaicīgu piegādi, lai darbs būtu nodrošināts. Uzņēmuma pastāvēšanas gados gan Latvijā, gan arī ārvalstīs uzcelti vairāk nekā 300 objekti.
Kā veidojies koka karkasu māju ražošanas uzņēmums VITBŪVE?
Uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks Vitālijs Fjodorovs stāsta: «SIA VITBŪVE izveidota 2005. gadā. Ideja par savu uzņēmumu attīstījās pamazām.
Kopš 1987. gada darbojos celtniecībā, strādājot dažādus darbus. Esmu bijis gan strādnieks, gan arī darbu vadītājs. Pamazām, izzinot ražošanas principus, uzkrājās praktiska pieredze koka karkasa māju būvēšanā. Līdz vienā brīdī aizdomājos, kāpēc gan man pašam neizveidot savu uzņēmumu un sākt strādāt patstāvīgi. Tā arī izdarīju, un SIA VITBŪVE darbojas jau sešpadsmito gadu.
No mājām, ko ceļam, 99% ir individuālie projekti. Sadarbībā ar arhitektiem cenšamies realizēt pasūtītāju idejas un ieceres. Strādājam tā, lai būtu labs rezultāts, nodrošinot teicamu kvalitāti un efektīvu garantijas perioda servisu.»
Kā izdzīvot dažādu krīžu laikā?
Pēdējos gados gan Latviju, gan arī citas pasaules valstis piemeklējusi krīze, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija. Tas rada problēmas un grūtības jebkuram ražotājam. Taču uzņēmums SIA VITBŪVE visasāk tomēr izjutis finanšu krīzi, kas visu pasauli pārstaigāja 2008. gadā, jo tā notika uzņēmuma pastāvēšanas sākuma gados.
Vitālijs Fjodorovs uzsver, ka tolaik tas bijis izdzīvošanas un uzņēmuma saglabāšanas laiks. Vajadzējis pārdomāt katru darbības soli un ieguldīto izdevumu. Šis laiks iemācījis ļoti daudz un būtībā bijusi īsta uzņēmējdarbības skola. Viss bija apstājies, uzņēmumam nebija darba, bankas nedeva naudu nedz ciematu, nedz atsevišķu privātmāju būvētājiem.
«Kopš tā laika vairs neesam piedalījušies nekādos konkursos un strādājam tikai ar gala patērētāju. Finanšu krīzes rezultātā iemācījāmies ražot un strādāt eksportam. Sākām sadarbību ar tādām valstīm kā Spānija un Francija. Sākumā nebūt nebija viegli.
Lai izdzīvotu un noturētos tirgū, 2009. un 2010. gadā bija jāstrādā pat par pašizmaksu, bija jāpiekrīt klienta piedāvātajai cenai. Ar šādiem nosacījumiem par peļņu varējām nesapņot. Taču, izturot šo grūto laiku, soli pa solim ieguvām atpazīstamību un pēc laika jau varējām sākt noteikt savu cenu un pelnīt,» par savu izdzīvošanas pieredzi stāsta SIA VITBŪVE vadītājs.
Mūsu ražotās koka mājas joprojām pieprasītas ārvalstīs
«Jāteic, ka viss, ko pašlaik saražojam Limbažu novada Amatniekos, ir paredzēts eksportam. Latvijas māju būves tirgum savas koka karkasa mājas neražojam un uz vietas neko nebūvējam. SIA VITBŪVE produkcijas noieta tirgus pamatā ir Zviedrija, Norvēģija, Islande, Beļģija, Nīderlande,» paskaidro Vitālijs Fjodorovs.
Savukārt, runājot par pieredzi, viņš stāsta, ka ikvienā no valstīm, kur tiek liktas kopā SIA VITBŪVE ražotās mājas, ir savi likumi un būvnormatīvi. Tiltu uz šo izpratni veidojuši viņu partneri – arhitekti. Pirms tiek sākta nama projektēšana, tiek parakstīta stingra vienošanās ar mājas pasūtītāju, tostarp norunāta samaksas kārtība un citi būtiski darījuma nosacījumi.
Tikai tad sākas darbs pie projekta. Pēc tam tas tiek saskaņots ar katras konkrētās valsts būvuzraugiem. Kad tas izdarīts un no klienta saņemta daļa samaksas, ķeramies pie darba.
Pamatā māja top uzņēmumā. Sienu paneļi ar logiem un durvīm, pārsegumi, vietas elektroinstalācijai, ventilācijai un kanalizācijai, kā arī jau gatavas jumta konstrukcijas tiek izgatavots Latvijā. Kad viss ir gatavs, māja tiek aizvesta uz pasūtītāja norādīto adresi, un celtnieki no Latvijas to tur samontē.
Kāpēc SIA VITBŪVE īpaši neinteresē vietējais tirgus?
Kāpēc SIA VITBŪVE mājas redzam Skandināvijā un Rietumeiropā, bet ne Latvijā ? Pēc Vitālija Fjodorova domām, iemesli meklējami mūsu koka māju būves tirgus īpatnībās. Pirmkārt, ir liela konkurence vietējo būvnieku vidū, kas strādā tieši ar Latvijas klientu. Otrkārt, ne jau katrs pasūtītājs ir gatavs sadarboties ar būvnieku, kurš maksā visus valstī noteiktos nodokļus.
Tas nozīmē, ka koka karkasa mājas, kuras ceļ uzņēmējs, kārtīgi maksājot nodokļus, Latvijas klientam var šķist par dārgām. Iespējams, izeja būtu lētāku projektu piedāvājums un mājas, kas celtas no mazāk kvalitatīviem materiāliem. Taču tas nozīmētu atkāpšanos no gadu gaitā izstrādātiem standartiem, ko SIA VITBŪVE principiāli nav gatava darīt.
Cenu būtiski ietekmē mājas komplektācija. Sienas un pārsegumi cenu starpību nerada. Tā veidojas, piemēram, logu izmaksās – vai tie ir no koka, no PVC vai alumīnija, arī no durvju, jumta materiālu – dakstiņu, metāla, bitumena šindeļu – izmaksām. Standarta piedāvājums daudz neatšķirsies Norvēģijā, Zviedrijā, Islandē, Beļģijā vai Nīderlandē.
Taču Vitālijs Fjodorovs piebilst, ka starp Ziemeļvalstīm un Rietumeiropu ir kāda cita atšķirība. Proti, koka karkasa mājas Norvēģijā un Zviedrijā būvētas jau gadiem un iesakņojušās vietējās celtniecības tradīcijās. Savukārt Nīderlandē un Beļģijā tradicionālas ir mūra mājas. Tāpēc koka karkasa mājas tur ir dārgākas nekā mūrētās.
Tajā pašā laikā koka karkasa māju būvēšanu valsts atbalsta. Darbojas tā sauktās zaļo māju atbalsta programmas. Šādos gadījumos pretimnākošākas ir bankas, izsniedzot kredītus. Kad mājas ir nodotas ekspluatācijā, valsts daļu celtniecībā iztērētās naudas pasūtītājam atmaksā.
Savukārt Latvijā nekā tāda, kas cilvēkus vairāk ieinteresētu rūpnieciski ražotu koka karkasa privātmāju celtniecībā, dodot dažādus bonusus caur banku kredītiem ar mazākiem procentiem vai citiem atvieglojumiem, nav. Latvijā vajadzētu mudināt valdību domāt par šādu programmu radīšanu. Īpaši tagad, kad Eiropa un arī visa pasaule virzās uz zaļā dzīvesveida ieviešanu. Bez valsts atbalsta un iniciatīvas tas nebūs iespējams.
Kāpēc ir izdevīgi veidot ražotni novados, nevis tuvu galvaspilsētai?
Meklējot atbildi uz šādu jautājumu, nereti dzirdam, ka acīmredzot ražošanas uzņēmumu izdevīgāk ir izvietot lauku teritorijā, jo tur ir pieejams lētāks darbaspēks. Taču šāds uzskats jau labu laiku nav patiess. Labu strādnieku trūkums ir problēma visā Latvijas teritorijā.
Uz jautājumu, kā SIA VITBŪVE izdevies piesaistīt darbiniekus, Vitālijs Fjodorovs atbild nepārprotami: «Jābūt labākam darba devējam par citiem.» Tas nozīmē – nodrošināt darbiniekiem labus darba apstākļus, garantēt, ka visu laiku būs darbs, dodot sociālās garantijas, maksājot konkurētspējīgu algu un valsts noteiktos nodokļus, turklāt to darīt norunātajā laikā. Tikai tad darbaroku netrūks un uzņēmums varēs sekmīgi strādāt un attīstīties.
«Protams, būtu labi, ja būtu, kur ņemt jau gatavus celtniekus, bet tā nav. Tad atliek tikai viens – apmācīt cilvēkus, kuriem ir vēlēšanās strādāt. Ja būs vēlme, viņi to arī darīs,» teic uzņēmējs. Kadru mainība uzņēmumā VITBŪVE būtiski neatšķiras no citiem Latvijas uzņēmumiem: ir cilvēki, kas atnāk un strādā desmit gadu un ilgāk, ir tādi, kas noturas vien mēnesi, varbūt divus un pazūd.
SIA VITBŪVE darbinieku skaits svārstās vidēji no 65 līdz 70 cilvēkiem. Viņu daudzums nebūtiski mainās atkarībā no tā, cik liels montētāju skaits katru reizi nepieciešams ārzemēs būvētu māju montāžai un cik darbietilpīgs ir objekts. «Strādājot ārzemēs, bieži esam apakšuzņēmēji, tāpēc atbilstošo būvnormatīvu izpildei līdzi seko arī vietējie ģenerāluzņēmēji. Ja nespējam pielāgoties katras konkrētās valsts būvniecības jomas prasībām, tad tur strādāt nav iespējams,» norāda Vitālijs Fjodorovs.
Par konkurenci un grūtībām koka karkasu māju būvniecībā
No malas raugoties, šķiet, ka Latvijā ir pietiekami daudz lielāku un mazāku uzņēmumu, kas ražo un būvē koka karkasa mājas. Vai SIA VITBŪVE izjūt sāncenšu elpu pakausī? Par to Vitālijs Fjodorovs saka: «Man drīzāk šķiet, ka Latvija ir par mazu, lai saražotu to, cik liels gan valstī, gan citur pasaulē ir koka karkasa māju pieprasījums. Līdz ar to katram ražotājam ir iespējas atrast savu klientu. Tā ir arī mūsu gadījumā. Ja klientu loks ir skaidrs, atliek tikai gādāt par savu kā ražotāja reputāciju. Tāpēc es līdzīgus uzņēmumus par konkurentiem īsti uzskatīt nevaru.
Skaidrs, ka par sevi allaž jāatgādina, piemēram, uzturot tīmekļvietni, bet ar to vien nepietiek. Jārūpējas, lai tirgū tiktu piedāvāts labas kvalitātes produkts par labu cenu, par kuru var saņemt tikai pozitīvas atsauksmes. Tātad tas ir jautājums – vai uzņēmumam var vai nevar uzticēties. Ja pastāvam jau 16 gadu, tad acīmredzot ar reputāciju viss ir kārtībā.»
Konkurence jau tomēr pastāv, un par to jādomā ikvienam uzņēmumam. Kaut vai tāpēc, ka daudzkārt pieaugušas kokmateriālu cenas. «Jā, koks ir būtiska mūsu māju sastāvdaļa, un šobrīd spēkā ir pavisam citas cenas nekā, piemēram, pirms gada, kad tika slēgti šobrīd izpildāmie līgumi.
Pašlaik, salīdzinot ar pērno gadu, mājas cena ir palielinājusies par 20%; koks maksāja 220 eiro, tagad – apmēram 500 eiro par kubikmetru. Kokmateriālus iepērkam no zāģmateriālu tirgotājiem tepat Latvijā. Pasaulē – Krievijā, Baltkrievijā – paši neko nemeklējam.
Dārgāks palicis ne tikai koks. Metāla jumtu cenas kopš augusta vidus kāpušas par 50%, OSB plātņu sadārdzinājums ir gandrīz trīs reizes. Dārgāks ir kļuvis arī ģipškartons, skrūves, stikli un viss pārējais. Tas nav tikai pie mums, bet visā pasaulē.
To redzot, arī klienti domā, ko darīt: būvēt tagad vai pagaidīt, kad, iespējams, būvmateriālu cenas kritīsies,» saka Vitālijs Fjodorovs.
Taču ir arī labas ziņas: Covid-19 krīzes laikā SIA VITBŪVE nevajadzēja pārtraukt ražošanu. Līdz ar to nebija vajadzīga arī valsts palīdzība. Protams, bijuši papildizdevumi: jātaisa Covid-19 testi, strādniekiem dodoties uz ārzemēm, jāievēro karantīna, kāda nu katrā valstī tika noteikta.
Uzrunājot nozares kolēģus, Vitālijs Fjodorovs saka: «Jāturas, tiekot galā gan ar tiem sarežģījumiem, ko rada Covid-19 izplatība, gan ar tiem, kuru cēlonis ir pamatīgais būvmateriālu cenu kāpums. Šie grūtie laiki jāpārdzīvo, jāsaglabā ražošana, pat ja nav projektu, kas sola lielu peļņu. Jācer, ka rudenī vismaz cenu ziņā dzīve mainīsies uz labi pusi.»
