Pasaulē pieaug nepatika pret Ķīnu 2
Analītisks ziņojums, ko Ķīnas augstākajai vadībai sagatavojusi Valsts drošības ministrija, liecina, ka Pekina saduras ar pieaugošu naidīguma vilni pēc koronavīrusa pandēmijas uzliesmojuma, kas var saasināt attiecības ar ASV un citām valstīm.
Prezidents Sji pārskata Ķīnas militāro stratēģiju
Ziņojumā, kas aprīlī iesniegts Ķīnas vadībai, tostarp prezidentam Sji Dzjiņpinam, secināts, ka pret Ķīnu vērsts noskaņojums pasaulē ir visaugstākais kopš 1989. gada demokrātijas aizstāvju slaktiņa Tjaņaņmeņas laukumā, vēsta aģentūra “Reuters”.
Notikumu attīstības sliktākajā scenārijā Ķīnai jābūt gatavai bruņotai sadursmei ar ASV, aģentūru informējušas amatpersonas, kas iepazinušās ar dokumenta saturu, bet vēlējās palikt anonīmas, ņemot vērā tēmas svarīgumu.
Ziņojumu sagatavojis Ķīnas Mūsdienu starptautisko attiecību institūts (CICIR) – domnīca, kas ir saistīta ar Valsts drošības ministriju un izlūkdienesta vadību.
“Man nav būtiskas informācijas par šo tēmu,” pēc “Reuters” lūguma komentēt ziņojumu teica Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Ķīnas Valsts drošības ministrijai nav publisku saziņas kontaktu, un tās komentāru aģentūrai neizdevās iegūt.
CICIR ir ietekmīga domnīca, kas līdz 1980. gadam bija iekļauta Valsts drošības ministrijas sastāvā un turpina dot padomus Ķīnas valdībai par ārējo un drošības politiku. Ņemot vērā jautājuma svarīgumu un amatpersonu izvairību to komentēt, ir grūti noteikt, cik lielā mērā ziņojums ataino Ķīnas vadības uzskatus un kā tas varētu ietekmēt valdības politiku.
Taču šāda ziņojuma sagatavošana liecina, cik nopietni Pekina vērtē draudu, kas varētu kaitēt Ķīnas stratēģiskajiem ieguldījumiem ārvalstīs un tās viedoklim par valsts drošību.
Ziņojumā brīdināts, ka koronavīrusa radītais pret Ķīnu vērstais noskaņojums var veicināt pretestību Ķīnas jaunā Zīda ceļa infrastruktūras projektiem un aktivizēt Vašingtonas centienus finansiāli un militāri atbalstīt savus reģionālos sabiedrotos Āzijas dienvidaustrumos.
Prezidents Sji ir pārskatījis Ķīnas militāro stratēģiju un modernizējis tās bruņotos spēkus, radot izaicinājumu ASV 70 gadus ilgušajai militārajai dominancei Āzijā, atzīmē “Reuters”.
Ķīnas Ārlietu ministrija savā paziņojumā aicina uz Ķīnas un ASV sadarbību, piebilstot, ka “politiskas manipulācijas vai apsūdzību izvirzīšana pandēmijas aizsegā sēj nesaskaņas starp valstīm un neveicina starptautisko sadarbību pret pandēmiju”.
Ķīnas un ASV attiecības ir zemākajā punktā
Analītiķu ieskatā, Ķīnas un ASV attiecības ir zemākajā punktā pēdējos gadu desmitos, starp abām valstīm pieaugot neuzticībai un domstarpībām no ASV apsūdzībām netaisnīgā tirdzniecībā līdz strīdiem par Honkongu, Taivānu un teritorijām Dienvidķīnas jūrā.
Prezidents Donalds Tramps, sadūries ar grūtībām vēlēšanu kampaņā, jo koronavīrusa pandēmijā miruši desmitiem tūkstošu amerikāņu un ir iedragāta valsts ekonomika, vairojis Pekinas politikas kritiku un draudējis ieviest jaunus tarifus Ķīnas precēm.
Ziņojumā secināts, ka Vašingtona uzskata Ķīnas izaugsmi par ekonomisku un nacionālās drošības apdraudējumu un izaicinājumu Rietumu demokrātijām, ASV cenšoties mazināt Ķīnā valdošās Komunistiskās partijas ietekmi, graujot sabiedrības uzticību tai.
“Ķīnas amatpersonām ir īpaša atbildība informēt savus iedzīvotājus un pasauli par koronavīrusa draudu, jo viņi bija pirmie, kas to uzzināja,” intervijā “Reuters” teica ASV Valsts departamenta pārstāve Morgana Ortagjū.
Viņasprāt, “Pekinas centieni apklusināt zinātniekus, žurnālistus, sabiedrības pārstāvjus un izplatīt dezinformāciju saasināja apdraudējumu, ko radīja šī veselības krīze”.
“Piecas acis” brīdina
Piecu sabiedroto valstu – ASV, Britānijas, Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes – izlūkdienestu apvienība, ko dēvē par “Piecām acīm”, publiskošanai paredzētā paziņojumā brīdina par Ķīnas centieniem slēpt informāciju par eksperimentiem ar koronavīrusu Uhaņas laboratorijā.
Ķīna apzināti noklusēja informāciju vai iznīcināja pierādījumus par koronavīrusa epidēmijas uzliesmojumu tās sākuma posmā, kas vēlāk izvērtās desmitiem tūkstošu cilvēku bojāejā, raksta avīze “The Daily Telegraph”, atsaucoties uz piecu izlūkdienestu apvienības paziņojumu.
Izlūkdienestu pētījumā galvenās tēmas ir noliegums par koronavīrusa pāreju no cilvēka uz cilvēku, ārstu un zinātnieku piespiešana klusēt vai “pazušana”, pierādījumu iznīcināšana par pētījumiem ar koronavīrusa genomu un “bioloģisko pēdu” iznīcināšana Uhaņas dzīvnieku tirgū.
Ekspertu ieskatā, šis dokuments varētu būt pamats juridiskas apsūdzības ierosināšanai pret Ķīnu.
