Pasaulē parādījusies tendence būvēt viena standarta īres namus ar kompaktiem dzīvokļiem 3
Pasaulē celtniecības mode mainās – dzīvokļu īpašumi vairs nav tik aktuāli, jo pasaule kļuvusi arvien atvērtāka, cilvēki – mobilāki. Jaunā paaudze vēlas kādu laiku pastrādāt, piemēram, Londonā, tad pārcelties uz Honkongu, tad uz Buenos- airesu. Tāpēc parādījusies tendence visur pasaulē būvēt viena standarta īres namus ar kompaktiem dzīvokļiem. Pārceļoties no vienas pasaules malas uz otru, lielākajās pilsētās cilvēkam tiks nodrošināts apmēram vienādi aprīkots tipveida dzīvoklis par aptuveni tādu pašu cenu, vēsta holdinga “Skonto Group” (SG) prezidents Guntis Rāvis, kura uzņēmumi jau aktīvi iesaistās jaunā tipa ēku būvniecībā.
Tipveida dzīvokļu nākotne
Vēl pirms trim četriem gadiem, piemēram, Zviedrijā bija tiesas prāvas, jo tur neielaida ārzemju kompānijas, tai skaitā Latvijas “Laval”. Pašlaik ir sācies celtniecības bums, ko izraisījusi lielu cilvēku masu pārvietošanās, novērojis Guntis Rāvis un min piemērus. Zviedrija attīsta īres dzīvokļu tirgu, kāds viņiem vēsturiski nav bijis. Zviedrijā dzīvokļa īpašnieks ir tikai mājas domājamās daļas īpašnieks. Ja gribi šo dzīvokli izīrēt kādam citam, jāiet pie pārējās komūnas un jāprasa atļauja. Un ja viena kaimiņu tante saka, nē, tas zviedrs pat pats savu dzīvokli nevar izīrēt. Līdz ar to Stokholmā īres tirgus neeksistē un kandidātam ir jāgaida astoņi deviņi mēneši rindā. Uzņēmēji tur tagad aktīvi sāk būvēt īres namus, kuri pieder kompānijai. Tad nevienam vairs nebūs jāprasa atļauja izīrēt.
Londonā, Ņujorkā jaunajai paaudzei aktuāla ir modulārā būvniecība ar 40 m2 tipveida dzīvokļiem. Jaunietis šo modulāro guļamdzīvokli īrē un tajā dzīvo viens pats vai divatā. Šobrīd pasaulē daudzas būvniecības kompānijas sāk celt milzīgus īres namus, kuros atrodas 10 tūkstoši vai pat 100 tūkstoši dzīvokļu. Visās šajās mājās apakšā ir nepieciešamais serviss, veļas mazgāšana u.c. pakalpojumi par pieņemamu cenu. Iespējams, dzīvokļiem būs savs zīmols, piemēram, kā viesnīcām “Radisson”. Izīrējot jebkurā pasaules malā, piemēram, noteikta zīmola 40 m2 dzīvokli, potenciālais izīrētājs zinās, kāds tur iekšējais standarts, un tas aiztaupīs vajadzību dzīvot dārgās viesnīcās.
Arī latvieši varētu būvēt
Lai piedalītos šādu grandiozu projektu realizācijā, nepieciešami atbilstoša kalibra uzņēmumi. Šādu standartu apņēmies nodrošināt “Skonto Group”. “Uzņēmējam jādara ir viss, kas nāktu par labu eksporta tirgus apgūšanai. Ārzemju tirgos pasūtītāji vēlas kontaktēt ar būvuzņēmumu, kuram ir vismaz 100 miljonu apgrozījums. Ieiešana būvniecības tirgū prasa trīs gadus, lielus līdzekļus un mazliet cita līmeņa darbiniekus nekā tos, kas strādā Latvijā. Tas prasa spēju aizbraukt no savām mājām un atkal atgriezties. Šādi speciālisti dzīvo kā jūrnieki – trīs nedēļas Londonā, nedēļu mājās,” stāsta SG prezidents G. Rāvis.
Holdingam “Skonto Group”, kas apvieno deviņus uzņēmumus, jau ir plaša pieredze ar dažādiem projektiem 20 pasaules valstīs. Šobrīd SG uzvarējusi “Deutsche Telekom” AG konkursā kā ģenerāluzņēmēji un pavērušās iespējas guldīt optiskos kabeļus Vācijā. Vienlaikus notiek pārrunas Izraēlā par liela daudzuma viesnīcu būvniecību. Perspektīvā būvniecība ASV un Japānā.
“Skonto Group”: ārzemēs būvē par miljoniem
Holdings “Skonto Group” apvieno deviņus patstāvīgus ražošanas, inženierijas un projektu vadības uzņēmumus: “Skonto Būve”, “Skonto Prefab”, “Skonto PlanLTD”, “Forta Medical”, “Forta Modular”, “Skonto Construction”, “LEC”, “Skonto Construction Products” un “Skonto Cross Timber Systems”.
Tajā nodarbināti vairāk nekā 1500 cilvēku, no tiem ap 200 inženieru un ap 700 ražošanas darbinieku, no kuriem ap 500 strādā ārzemēs.
2016. gadā holdinga apgrozījums ārvalstīs bija 61,5 miljoni EUR – puse no grupas kopējā apgrozījuma (135,5 milj. EUR).
2017. gadā plānots, ka grupas apgrozījums ārvalstīs pieaugs līdz 91,5 miljoniem EUR, veidojot 46% no grupas kopējā apgrozījuma – 200 miljoniem EUR.
Plānots, ka 2022. gadā grupas kopējais apgrozījums pārsniegs 500 miljonus EUR, no kuriem 82% apgrozījuma būs ārvalstu tirgos.
Dati: “Skonto Group”
