Pasaulē palielinās bioloģiski apsaimniekotās platības un tirgus īpatsvars 0
Pasaulē aizvien palielinās pieprasījums pēc bioloģiski ražotiem pārtikas un nepārtikas produktiem, attiecīgi palielinās to ražošana. Tas tika secināts starptautiskās izstādes Biofach atklāšanā, kas norisinājās Vācijas pilsētā Nirnbergā 13.–16. februārī.
Pēc statistikas gadagrāmatas The organic world: Farming datiem, 2017. gadā bioloģiski apsaimniekotu lauksaimniecības zemju platība visā pasaulē sasniedza 70 milj. ha, kas ir par 20% vairāk nekā 2016. gadā. Kopējais bioloģisko produktu apgrozījums visā pasaulē 2017. gada beigās sasniedza 90 miljardus eiro.
Vislielākais bioloģisko produktu tirgus ir ASV (40 mljrd. eiro). Tam seko Vācija (10 mljrd. eiro), Francija (7,9 mljrd. eiro) un Ķīna (7,6 mljrd. eiro).
Visvairāk naudas bioloģisko produktu iegādei uz vienu iedzīvotāju izdod Šveicē (288 eiro gadā). Vislielākais bioloģisko produktu īpatsvars tirgū ir Dānijā (13,3% visu produktu ir ražoti ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm), bet visvairāk bioloģisko produktu ražotāju ir Indijā (835200 no 2,9 milj. bioloģisko saimniecību visā pasaulē).
Vislielākās bioloģiskās lauksaimniecības platības ir Austrālijā (35,6 milj. ha), kurai seko Argentīna (3,4 milj. ha) un Ķīna (3 milj. ha).
Eiropas bioloģisko produktu tirgus
Eiropā 2017. gadā bioloģisko produktu tirgus palielinājās par 11% un sasniedza 37,3 miljardus eiro. Kopējā pēc bioloģiskajām metodēm apsaimniekotā platība sasniedza 15 milj. ha. Platību ziņā izceļas Spānija (2,1 milj. ha), Itālija (1,9 milj. ha) un Francija (1,7 milj. ha). 2017. gadā kopējā bioloģiski apsaimniekotā platība Eiropā palielinājās par 1 milj. ha, tostarp ES par 0,8 milj. ha. Krievijā bioloģiski apsaimniekotās platības palielinājās par 300 tūkst. ha. Vislielākie bioproduktu tirgi ES ir Vācija, Francija un Itālija.
Šveicē šis tirgus uz kopējā fona ir relatīvi neliels (2,4 mljrd. eiro), tas ir četras reizes mazāks nekā Vācijā. Vienlaikus Šveice ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur turpina palielināties bioloģisko saimniecību skaits. 2017. gadā Šveicē bija 6638 bioloģiskās saimniecības, puse no tām – kalnu rajonos.
Pavisam Eiropā 2017. gadā bija 400 tūkst. bioloģiski sertificētu saimniecību. Apmēram 71 tūkstotis saimniecību pārstrādā bioloģiski ražotus produktus. Ar šo produktu importu nodarbojas 53 tūkstoši firmu, no tām 548 darbojas Šveicē. Platības ziņā Šveice ir par trešdaļu mazāka nekā Latvija, turklāt lielāko daļu platības aizņem kalni. Iedzīvotāju skaits Šveicē (8 milj. cilvēku) ir lielāks nekā visās Baltijas valstīs kopā, tomēr 548 firmas, kas nevis vienkārši tirgo, bet tieši importē bioloģiskos produktus, šķiet ļoti daudz.
Vācijā 59% bioloģisko produktu apgrozījuma nodrošina lielveikali, 27% – specializētie bioloģisko produktu veikali un 14% citi izplatīšanas kanāli. Neraugoties uz to, ka katru dienu bioloģiskajai saimniekošanai Vācijā pievēršas arvien vairāk jaunu saimniecību, kopējais bioloģisko saimniecību skaits samazinās. 2018. gadā tas samazinājās par 3100 saimniecībām – līdz 266690, bet gadu iepriekš par 7600 – līdz 267800 saimniecībām. Tas nozīmē, ka daļa zemnieku vai nu aiziet pensijā, vai pievēršas citām jomām. Šeit jāņem vērā, ka konvencionālajam zemniekam ir vieglāk pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, nekā bioloģiskajam atgriezties pie konvencionālajām metodēm. Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un pietiek izlaist 4–6 gadus, lai daudzas lietas nāktos mācīties no jauna. Tas jāielāgo katram iesācējam. Tāpat jāņem vērā, ka, pieaugot piedāvājumam, produkcijas cenas neizbēgami kritīsies, bet ar atbalstu vien nelielas saimniecības izdzīvot nespēj.
Austrijā gandrīz 9% produktu mazumtirdzniecībā sastāda bioloģiski ražotie produkti, visvairāk olas. Vidēji gadā viena mājsaimniecība izdod 148 eiro bioloģisko produktu iegādei. Gandrīz ikviens Austrijas iedzīvotājs pērk bioproduktus vismaz reizi gadā. Pērn bioloģisko produktu iegāde Austrijā palielinājās par 7,4% pēc svara un par 6,7% naudas izteiksmē. Kopš 2013. gada bioproduktu pārdošanas apjomi palielinājās par 50%, proti, piecas reizes vairāk nekā konvencionālo produktu pārdošana. Tāpat kā Vācijā lielāko daļu bioproduktu Austrijā pārdod lielveikali, tiem seko atlaižu veikali (šai kategorijas pieder arī Lidl), bet pirkšana tieši no ražotājiem ir trešajā vietā.
Pēc bioloģisko produktu tirgus īpatsvara 2017. gadā Austrija bija 4. vietā ES pēc Dānijas, Zviedrijas un Šveices. Raksturīgi, ka visas šīs valstis izceļas ar augstu patērētāju pirktspēju. Austrijā bioloģisko produktu mazumtirdzniecībā visvairāk ir pārstāvētas olas un piens, un to piedāvājums turpina palielināties. Tāpat tie ir kartupeļi, svaigi dārzeņi un jogurti. Katrs desmitais produkts no sviesta, siera un augļu kategorijas nāk no bioloģiskajām saimniecībām. Toties gaļas, arī putnu gaļas, desu un šķiņķu īpatsvars ir zemāks par vidējo, un šeit saskata turpmāka ražošanas un tirgus pieauguma iespējas.
Interesanti, ka tikai katrs trešais patērētājs Austrijā pazīst Eiropas Kopienas zaļās lapiņas zīmi, bet arī nacionālo zīmi zina tikai puse patērētāju. Šķiet, tieši komunicēšana ar patērētājiem varētu veicināt bioloģisko produktu noietu.
Lai gan bioproduktiem vietējā tirgū ir šķietami augsts pieprasījums, Austrija daudz arī eksportē, tostarp piena produktus, sieru, cūku un liellopu gaļu. Tāpat aug pieprasījums pēc vīniem, sulām un sviesta. Austrijā bioloģiski ražoti augļi un dārzeņi, kā arī olas un putraimi tiek tirgoti visā pasaulē. Eksports ir ļoti būtisks bioloģiskajiem piena ražotājiem, to ražošanas apjomi pārsniedz patēriņu. Liela daļa bioproduktu tiek eksportēta uz Vāciju un Franciju.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Top aprīļa numurā
