Pasaule neiztur Covid-19 pārbaudījumu 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs ar vilšanos atzinis, ka sašķeltā pasaule nav izturējusi Covid-19 pārbaudījumu, starptautiskajai sabiedrībai nespējot pienācīgi atbildēt uz koronavīrusa pandēmijas izaicinājumu.
ANO vadītājs brīdināja, ka pandēmija var iegrūst miljoniem cilvēku nabadzībā un badā, ja netiks īstenota saskaņota rīcība.
Gutērešs, bijušais Portugāles premjerministrs, atzina, ka ekonomiskās sekas ilgtermiņā varētu būt postošas. Kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma Ķīnā pagājušā gada decembrī ar Covid-19 ir saslimuši vairāk nekā 39 miljoni cilvēku 210 valstīs un teritorijās, bet miruši vairāk nekā viens miljons cilvēku, ziņo aģentūra “Reuters”.
“Pfizer” sola vakcīnu uz Pateicības dienu
Farmakoloģiskās firmas “Pfizer” izpilddirektors Alberts Burla paziņojis, ka agrākais termiņš, kad viņa vadītā firma varētu vērsties pēc oficiāla apstiprinājuma Covid-19 vakcīnai, varētu būt novembra trešā nedēļa.
Atklātā vēstulē “Pfizer” ‘vadītājs atzinis, ka firmas izstrādātā vakcīna nebūs agrāk par Pateicības dienu, kas šogad ASV tiks svinēta 26. novembrī. Arī firmas “Moderna”, otras kompānijas, kas tikusi vistālāk ar koronavīrusa vakcīnas izstrādi, izpilddirektors Stefans Bansels paziņojis, ka viņa uzņēmumam līdz 25. novembrim nebūs pietiekami datu, kas apliecina vakcīnas drošumu, lai varētu vērsties ASV Pārtikas un zāļu administrācijā (FDA) tās apstiprināšanai.
Vēl divu Covid-19 vakcīnas izstrādātāju – firmu “Johnson & Johnson” un “AstraZeneca”, kas ir klīnisko izmēģinājumu nobeiguma posmā, – pārstāvji paziņojuši, ka testi apturēti, lai izmeklētu varbūtējās blaknes.
Tas nozīmē, ka nav pamata sagaidīt vakcīnu pirms ASV prezidenta vēlēšanu dienas 3. novembrī, kā to vairākkārt pašpārliecināti solīja līdzšinējais valsts galva Donalds Tramps, atzīmē laikraksts “USA Today”. Šī nostāja mainījās 6. oktobrī, kad Baltais nams piekrita vadlīnijām, ko publiskojusi Pārtikas un zāļu administrācija, kas varētu palēnināt koronavīrusa vakcīnas apstiprināšanu, pieprasot zāļu ražotājiem veikt pārbaudes divus mēnešus pirms atļaujas pieprasīšanas.
Pēc šīm izmaiņām vienīgi “Pfizer” vakcīna, kas bija pavirzījusies vistālāk testu veikšanā, varēja cerēt uz apstiprināšanu pirms 3. novembra. Testu grafiks ir blīvs. “Pfizer” vakcīnas izstrādē noteikts, ka testā jālieto divas devas ar 28 dienu atstarpi. Trešais pārbaudes posms tika sākts 27. jūlijā, bet divi mēneši pēc otrās devas testa būtu apritējuši 23. oktobrī. Firmas vadītāja Burlas vēstulē atzīts, ka process būs ilgāks.
“Pamatojoties uz līdzšinējo testēšanas gaitu, mēs paredzam, ka sasniegsim robežšķirtni novembra trešajā nedēļā,” teikts vēstulē. “Firma darbojas ar “zinātnes ātrumu”, par augstāko prioritāti izvirzot drošību,” atzīmē Burla.
Arī pēc pieteikuma iesniegšanas FDA vakcīnas ārkārtas lietošanai firmai būs jāievēro vairāki svarīgi drošības un pārraudzības noteikumi.
Visus datus, kas ir iesniegti pieteikumā ASV Pārtikas un zāļu administrācijai, caurskatīs ne tikai FDA štata eksperti, bet arī neatkarīgu ekspertu grupa publiskā apspriedē, ko rīkos FDA. “Šāda kārtība ir svarīgs solis, lai atgūtu sabiedrības uzticību vakcīnas izvērtēšanas un apstiprināšanas procesam,” uzskata doktors Kellijs Mūrs, Imunizācijas koalīcijas akcijas direktors.
Aptaujas liecina, ka 35% amerikāņu neuzticas Covid-19 vakcīnu ātrajiem klīniskajiem testiem, un 23% uzskata, ka farmakoloģijas firmām pirmajā vietā nav patērētāju intereses. Eksperti atzīmē, ka vakcīnas apstiprināšanas pagarinājums dos vairāk laika sakārtot vakcinēšanas programmu nacionālā mērogā.
Oksfordas vakcīna būšot pēc Ziemassvētkiem
Britānijas valdības galvenā medicīnas eksperta vietnieks Džonatans Vantams pagājušajā nedēļā informējis britu parlamenta deputātus par Oksfordas universitātē izveidotās un firmā “AstraZeneca” ražotās vakcīnas trešā posma testu rezultātiem.
Viņš paziņojis, ka testi liecina par pacientu izveseļošanos, un Nacionālais veselības dienests (NHS) gatavojas ieviest vakcīnu drīz pēc Ziemassvētkiem.
NHS līdz gada beigām gatavojas apmācīt tūkstošiem darbinieku veikt vakcināciju, atzīmē laikraksts “The Sunday Times”. Valdība pirms dažām dienām ir mainījusi likumu, paplašinot veselības aprūpes jomas profesionāļu skaitu, kam atļauts veikt vakcinēšanu. Jaunie noteikumi to atļaus darīt arī farmaceitiem, zobārstiem, vecmātēm un citiem mediķiem.
“(Britu) valdības līdz šim ieviestie ierobežojumi pietiekami nesamazinās inficēšanās apjomu un vīrusa izplatīšanos, jo reģionālā sašķeltība neveicina cīņu ar epidēmiju,” atzinis medicīnas profesors un fonda “Wellcome Trust” direktors Džeremijs Farārs.
Viņa vērtējumā, monoklonu antivielas pret Covid-19, kas varētu tikt ieviestas pēc trim līdz sešiem mēnešiem, varētu kļūt par pagrieziena punktu cīņā pret pandēmiju.
Viņš apšauba, vai koronavīrusa vakcīna varētu būt gatava līdz Ziemassvētkiem, kas, viņaprāt, būs smags posms, prasot arī svētku laikā turpināt ievērot stingru sociālo distancēšanos un izvairoties no plašākiem ģimeņu saietiem. Toties nākamā gada sākumā būs gatava vairāk nekā viena koronavīrusa vakcīna, drošina profesors Farārs.
“Es ticu, ka vakcīnas būs pieejamas nākamā gada pirmajā pusē un ka monoklonu antivielas palīdzēs pacientiem izveseļoties un glābs dzīvību,” viņš teica intervijā raidsabiedrībai “Sky News”.
