Pasaulē nāk viena no pirmajām latviešu sieviešu kustības organizētājām – Raiņa māsa Dora. 1870. gada 27. augustā. 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 150 gadiem Kalkūnes pagasta Randenes muižas īpašnieka Krišjāņa Pliekšāna ģimenē piedzima Jāņa Pliekšāna (Raiņa) jaunākā māsa Doroteja (Dora), nākamā latviešu komunistu ideologa un vadoņa Pētera Stučkas dzīvesbiedre.
Iespējams, citos laikos Doras Pliekšānes ietekme latviešu sabiedrības attīstībā būtu vēl lielāka, taču arī tagad viņa atzīmējama kā pirmā latviešu sieviete, kas studējusi medicīnu, viena no pirmajām latviešu sieviešu kustības organizētājām.
Turklāt Dora ietekmēja Raiņa un – vēl vairāk – Pētera Stučkas kā personību veidošanos.
Cīrihes un Monpeljē universitātēs studējot, Raiņa māsa iepazina tolaik Eiropā populārās sociālisma idejas. Uzskata, ka tieši viņas ietekme jaunstrāvnieku Stučku ievirzījusi tajā, par ko viņš kļuva.
Stučku Dora apprecēja 1897. gadā un drīz kopā ar vīru devās trimdā uz Vitebsku un Slobodsku. Laikabiedru atmiņās norādīts, ka apdāvinātā, intelektuālā jaunā sieviete 19. gadsimta beigās bijusi kā “meteors, kas uzliesmoja pelēkajā pilsonības apkārtnē”.
Nākamā Raiņa dzīvesbiedre un Doras Stučkas konkurente sieviešu tiesību paušanas jomā Aspazija vēlāk atzina, ka uz pārējās latviešu sabiedrības fona viņa bijusi “liela stila personība”, “smalka eiropeiska dāma”.
Viņa tekoši runāja krievu, vācu, franču valodā. Dora laulību dēļ studijas nepabeidza un par mediķi nekļuva, taču tā laika presē mudināja studēt arī citas latviešu sievietes. Kopš 20. gadsimta sākuma viņas dzīve lielākoties ritēja Krievijā.
Pēc 1919. gada notikumiem atgriešanās Latvijā viņai bija slēgta un Dora pārsvarā palīdzēja vīram, kurš kļuva par lielinieku jurisprudences pamatlicēju. Rīgā viņa atgriezās jau kā atraitne (P. Stučka nomira 1932. gadā) 1946. gadā un klusi vadīja savas dienas Mežaparkā.
