* Latvijā populārākās krokusu sugas ir Crocus speciosus, kas zied rudenī, pavasarī ziedošie C. vernus, zeltziedu krokuss, C. biflorus un vēl daži citi. No rudenī ziedošajiem krokusiem mūsu klimatiskajos apstākļos labi aug tikai trīs līdz četras sugas – C. pulchellus, C. speciozus, C. kotschyanus un C. vallicola. 0
* Dažas krokusu sugas, kas nav Jāņa Rukšāna kolekcijā, viņš pat necenšas iegūt, jo Latvijas klimatiskajos apstākļos tās audzēt nav iespējams. Viens no šādiem krokusiem sastopams Ziemeļāfrikas valstī Lībijā. Tas uzzied reizi divos vai trīs gados janvārī, kad šajā zemē beidzot nolijis lietus. Arī vairākām Jordānijā augošām krokusu sugām vajadzīgi īpaši apstākļi – divpadsmit stundas diennaktī jābūt gaismai, siltumam un labai ventilācijai. Arī vairāki rudens krokusi Latvijā nespēj augt, jo tie lapas veido rudenī, kad Latvijā drīz iestājas ziema, kas tās nosaldē.
* Krokusu ziedi mēdz būt dažādu toņu balti, dzelteni, zili, violeti un purpura krāsā. Nav koši sarkanu, zaļu un izteikti melnu, lai gan tumši purpursarkanais tonis ir uz robežas ar melnu. Vidusāzijā nesen atrasti daži mutācijas ietekmē radušies krokusi ar rozā ziediem. Viens šā auga paraugs šobrīd atrodams Jāņa Rukšāna siltumnīcā.
* Viens no vissīkākajiem ir Danforda krokuss. Tā sīpoliņus selekcionārs atvedis no Turcijas.
* Viens no visjaukāk smaržojošajiem ir Crocus biflorus jeb divziedu krokuss. Dažu sugu krokusi nevis smaržo, bet smird, piemēram, pavasarī ziedošais Crocus graveolens. Nepatīkamais smārds jūtams pat tad, kad augs vairākus gadus nogulējis herbārijā. Latvijā gan to var audzēt tikai siltumnīcā.
* Jāņa Rukšāna kolekcijā ir vairāki reti sastopami, eksotiski krokusi. Pēc viena viņš speciāli braucis uz Atosa pussalu Grieķijas un Maķedonijas piekrastē, kurā uzturas tikai mūki. Iepriekš valdīja uzskats, ka šis krokuss ir citas krokusu sugas paveids, bet Jānim Rukšānam izdevās pierādīt, ka tas pieder atsevišķai sugai.
* Jāņa Rukšāna kolekcijā ir arī trīs dienvidzemēs augošā krokusa paraugi, no kura iegūst pasaulē dārgāko garšvielu safrānu. Šā krokusa sīpoliņus selekcionārs atvedis no Irānas. Tiesa, Latvijas klimatiskajos apstākļos tie negrib ziedēt pat tad, ja tos audzē siltumnīcā. Uzzied ne biežāk kā reizi trīs gados, kad Latvijā padevusies karsta, sausa, gara vasara. Lai iegūtu vienu gramu safrāna, būtu jāsavāc drīksnas no aptuveni 100 tūkstošiem ziedu.
* Daudzām Jāņa Rukšāna izaudzētajām krokusu šķirnēm doti tās vietas nosaukumi, kur atrasti puķes sīpoliņi. Piemēram, šķirne ‘Ukļin’ savairota no Karpatos, Ukļinā, atrastiem krokusu sīpoliem. Savukārt pasaulē populāro šķirni ‘Carpathian Wonder’, kuras ziedi ir neparasti skaisti – spilgti balti ar tumši violetiem ziedlapu galiņiem –, selekcionārs radījis, izmantojot no Karpatiem atvestu sīpoliņu.
* Agrāk Jānis Rukšāns nodarbojās arī ar krokusu selekciju, radot ļoti daudzas jaunas šķirnes. Vienam no viņa radītajiem visskaistākajiem krokusiem, kas zied ar tumši purpurbrūniem ziediem, dots vārds ‘Paula’.
* Krokusu krustošanu veic, ziedputekšņus no viena zieda pārnesot uz otra zieda drīksnas. Kad ienākušās sēklas, tās novāc un vēlāk iesēj. Augs uzzied pēc trīs četriem gadiem. Tad vēro, vai izdevies kas interesants. Ja sīpoliņi dalās, augs labi attīstās un skaisti zied, visticamāk, ir radīta jauna šķirne. No tūkstoš sēklaudžiem izdodas izaudzēt trīs līdz piecas labas šķirnes.
* Selekcionārs savā darba mūžā atklājis arī vairāk nekā 25 iepriekš nezināmas, jaunas sugas. Blakus šo krokusu zinātniskajam nosaukumam, kā botānikā pieņemts, tiek rakstīts atklājēja vārds – “Rukšāns”.
* Lai noteiktu, vai krokuss ir iepriekš zināms, to ar citām krokusu sugām salīdzina pēc daudzām pazīmēm, piemēram, pēc tā, kādas ir sīpola segzvīņas, cik “ribiņu” ir lapas šķērsgriezumā, vai putekšnīcas kātiņi ir īsi, gari vai matiņiem klāti utt.
* Nesen selekcionārs pabeidzis veidot monogrāfiju, veltītu šīm sīpolpuķēm. Šis darbs ir viņa dāvana Latvijai simtgadē. Atlicis vēl tikai atrast izdevēju, kurš nodrukās šo 500 lappušu biezo grāmatu ar aptuveni tūkstoš krāšņām ilustrācijām.
