Pasaulē lielākā bērnu grāmatu izstāde Boloņā – starp mieru un karu 0
Evija Veide, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad Boloņas bērnu grāmatu izstāde Itālijā notika agri – jau marta pašā sākumā. Uz vienu nedēļu Boloņa no universitāšu, gastronomijas un “Ferrari” dzimtenes pārvēršas par bērnu grāmatu pasauli. Pagājušogad bija pirmā izstāde pēc pandēmijas un arī kara sākuma Ukrainā. Toreiz Ukrainas nacionālais stends bija tukšs. Ar norādi – atgriezīsimies pēc kara. Šogad Ukrainas stendā rosījās gan izdevēji, gan aģenti, gan ilustratori. Ukrainas māksliniekiem bija sava ekspozīcija, kur līdzās mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem svarīga bija arī tematika – kara realitāte, bēgļu dzīve, bailes…
Jūtīgs temats – Krievija. Izstādē Krievija nebija pārstāvēta nacionālā stenda līmenī, taču katalogā bija norāde, ka Krievijas Federāciju pārstāv izdevniecība ar simbolisku nosaukumu “Fēnikss” un viena autortiesību aģentūra. Izstādes gaiteņos un stendos krievu valoda bija dzirdama samērā bieži – tātad pārstāvniecība apmeklētāju statusā bija lielāka. Šķiet, ka arī kultūras telpā valda zināms mulsums. Skaidrs, ka oficiālais viedoklis – nosodīt Krievijas uzbrukumu un izrādīt atbalstu Ukrainai – ne mirkli netiek apšaubīts. Tas izskan vārdos, taču darbi… Ar darbiem iet daudz grūtāk.
Karš, Krievija un bērnu grāmatas
Uzskatāmākais piemērs šajā reizē ir starptautiskā bērnu un jauniešu literatūras organizācija IBBY (“The International Board on Books for Young People”), kas apvieno apmēram 80 dažādu valstu sekcijas un darbojas kā vienojošais spēks un lielākā autoritāte bērnu un jauniešu literatūras laukā visā pasaulē.
Jau kopš pagājušā gada rudens IBBY organizācijas vadībā un Hansa Kristiana Andersena balvas, ko var salīdzināt ar Nobela balvu bērnu literatūrā, žūrijā bija pārstāvji no Krievijas. Dānijas karalienes Margrētes II atteikšanās no Andersena balvas patroneses titula iekustināja pārmaiņas un Krievijas pārstāve Anastasija Arhipova no amata atkāpās (par šo varēja lasīt “Latvijas Avīzē” 2023. gada 10. janvārī).
Diemžēl situācija ar IBBY vadību nav tik vienkārša. Arī Boloņas izstādē bija tikšanās, kurā piedalījās IBBY sekcijas, kas parakstījušas atklāto vēstuli pret Krievijas pārstāvniecību organizācijas vadībā.
Par rezultātiem komentāru sniedza Latvijas Bērnu un literatūras padomes prezidente Ilze Stikāne: “Boloņas Bērnu grāmatu izstādes laikā notika divas IBBY Eiropas sekciju sanāksmes, kur cita starpā tika runāts arī par apkaunojošo situāciju, ko rada Krievijas pārstāvja Denisa Beznosova atrašanās IBBY Rīcības komitejas (RK) viceprezidenta amatā. Pirmo sanāksmi Karoline Ballestere (IBBY izpilddirektore) speciāli organizēja, lai ar prezidenti Silviju Vardelu (ASV), Dorisu Breitmozeri (Vācija), D. Beznosovu un dažiem citiem Rīcības komitejas dalībniekiem pārrunātu desmit sekciju (Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Moldovas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Beļģijas flāmu un Beļģijas franču) parakstīto atklāto vēstuļu saturu un prasības, un tajā bija aicināti piedalīties šo sekciju pārstāvji.”
Kāda bija sarunu gaita, un kādi ir secinājumi? Turpina Ilze Stikāne: “Kopā ar Igaunijas, Beļģijas, Zviedrijas, Ukrainas un Bulgārijas kolēģiem asi uzsvērām, ka IBBY jābūt skaidrai principiālai nostājai PRET Krievijas pārstāvju dalību IBBY vadībā, jo šābrīža situācijā agresorvalsts pilsoņu klātbūtne jebkur – starptautisku organizāciju valdēs, sporta komandās, sacensībās – leģitimizē, pat popularizē, attaisno, atbalsta karu.
Uzsvērām, ka vēlam labu šai organizācijai, jūtam līdzatbildību par to, kas notiek, un vēlamies visiem spēkiem gan materiāli, gan morāli atbalstīt Ukrainu. Ka Krievijas pilsoņa klātbūtne ir uzskatāma par iefiltrēšanos un Krievijas ideoloģijas izplatīšanu ar “maigās varas” paņēmieniem, ko finansē arī ar Ukrainas “asiņu naudu”. Ka nevajag jaukt emocijas (Beznosovs – lielisks cilvēks, dzejnieks, speciālists) ar faktiem (Krievijas pilsonis), jo tā neko nevar izlemt.
D. Beznosovs skaidroja savu nostāju, kāpēc viņš noteikti negrib atkāpties (grib palīdzēt krievu bērnu literatūrai, veicināt lasīšanu utt.), atzina, ka Krievijas IBBY darbību finansē valsts, ka Putina režīma atbalstītājs, krievu rakstnieks Andrejs Usačovs nominēts H. K. Andersena balvai par labām grāmatām, nevis izteikumiem intervijās, kur dēvējis ukraiņus par nacistiem.
IBBY prezidente, vairāki RK un valstu sekciju pārstāvji sliecās aizstāvēt Beznosovu kā krietnu cilvēku, kurš legāli un demokrātiski ievēlēts, runāja par IBBY kā apolitisku biedrību. Lielbritānijas pārstāve uzsvēra, ka viņu sekcija ar valsti vispār nav saistīta, daži citi akcentēja, ka IBBY darbība jau kopš tās pastāvēšanas sākuma 1953. gadā ir vērsta uz sadarbību un toleranci. Viss beidzās ar S. Vardelas solījumu, ka RK sanāksmē par to runās un lems. Gaidīsim.”
Tikmēr dzīve turpinās un katrs izdevējs un valsts pārstāvis patstāvīgi pieņem lēmumus, kā rīkoties situācijās, kas skar sadarbību ar Krieviju. Izdevniecības “Liels un mazs” direktores Alīses Nīgales viedoklis ir skaidrs: “Boloņas bērnu grāmatu tirgus šogad šķita pilnībā atguvies pēc pandēmijas, taču daudzo apmeklētāju un dalībnieku vidū, tāpat kā pagājušajā gadā, noritēja gan asākas, gan maigākas diskusijas par Krievijas pārstāvju klātbūtni grāmatu tirgū.
Tādi bija redzami gan kā oficiālie tirgus dalībnieki, gan finālistos ikgadējā ilustratoru izstādē. Izdevniecība “Liels un mazs” šajā jautājumā kopš kara pirmās dienas ir ieņēmusi skaidru pozīciju – nesadarboties ne ar izdevējiem, ne autoriem no Krievijas. Šis lēmums rezultējies arī tajā, ka “Liels un mazs” atsauca sadarbības līgumu ar izdevniecību, kas krieviski vēlējās izdot Anetes Meleces bilžu grāmatu “Kiosks”, kas uzskatāma par starptautisku bestselleru.”
Nododam stafeti Ukrainai
Viens no izstādes īpašajiem notikumiem ir Eiropas gada labākā bērnu grāmatu izdevēja titula piešķiršana. Labā nozīmē simboliski, ka šo titulu pagājušogad saņēma Latvijas izdevējs – izdevniecība “Liels un mazs”, bet šogad – Ukrainas izdevniecība “The Old Lion Publishing House”. Izdevniecības pārstāve Oksana Ziobro sniedza “Latvijas Avīzei” savu komentāru: “Saņemt šo balvu mums ir liels pagodinājums un atbildība, jo tā nozīmē pasaules grāmatu izdevēju kopienas atzinību. Ir ļoti svarīgi būt daļai no kopienas, kuras vērtības kopjam un par kuru veidojam grāmatas.
Mums ir īpaši svarīgi, ka balvu saņemam laikā, kad Krievija uzbrukusi Ukrainai un Ukrainai vairāk nekā jebkad ir nepieciešams visas pasaules atbalsts. Un esam lepni, ka mums ir iespēja prezentēt savu valsti starptautiskajā grāmatu izdošanas tirgū, pastāstīt un demonstrēt radošos un talantīgos Ukrainas autorus un ilustratorus.” Šī izdevniecība ir viens no lielākajiem izdevējiem Ukrainā, kas jau ilgu laiku veiksmīgi strādā arī ar savu grāmatu tiesību pārdošanu.
Izdevniecība “Latvijas Mediji” latviešu valodā izdevusi šajā izdevniecībā tapušās ukraiņu rakstnieces Halinas Vdovičenko grāmatas par 36 un sešiem kaķiem, kas jau kļuvušas lasītāju iemīļotas, un pirmā grāmata, ko tā arī sauc – “36 un 6 kaķi”, pērn ieņēma pirmo vietu savā kategorijā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas noslēguma pasākumā.
Ko šāds tituls sniedz izdevniecībai, komentē Alīse Nīgale: “Šogad jūtams, ka pārdošanas un tikšanos grafiks aizpildās daudz ātrāk, interesi tikties un iepazīties ar tiesību katalogu un izdotajām grāmatām izrādīja daudzi cienījami izdevēji no Itālijas un citām valstīm. Izdevēju interesi raisīja arī Anetes Meleces jaunākā bilžu grāmata “Pazudušais miedziņš” – jau šogad tā iznāks vācu un grieķu valodā, tulkošanas un izdošanas tiesības pārdotas arī franču, maķedoniešu un korejiešu valodā.”
Kā izstādē atrādījās Latvija?
Platformas “Latvian Literature” pārstāve Rita Dementjeva: “Šogad Latviju Boloņas grāmatu tirgū pārstāvēja septiņas izdevniecības – “Liels un mazs”, “Zvaigzne ABC”, Jāņa Rozes apgāds, “Latvijas Mediji”, “Baltais valis”, “Aminori”, kā arī platforma “Latvian Literature”, uzņēmums “Jelgavas tipogrāfija” un Latvijas Mākslas akadēmija.
Īpašs notikums bija Latvijas izdevēju sadarbības veicināšanas pasākums ar Taivānas izdevējiem, kura laikā iepazīstinājām ar Latvijā tapušām grāmatām un Taivānas izdevēji iepazīstināja ar Taivānā tapušām grāmatām. Šī bija pirmā reize, kad Boloņas grāmatu tirgus laikā Latvijas izdevēji piedalījās šādā kolektīvā divu valstu sadarbības veicināšanas pasākumā.
Tāpat Boloņas grāmatu tirgū norisinājās arī starptautiskās bilžu grāmatu izdevēju un aģentu platformas “dPictus” veidota izstāde “100 Outstanding Picturebooks 2023” (100 izcilas bilžu grāmatas 2023. gadā), kurā iekļautas arī trīs Latvijas izdevniecības “Liels un mazs” grāmatas – Guntas Šnipkes un Annas Vaivares “Ineses māja”, Marta Pujāta un Rūtas Briedes “Zenīts”, kā arī Anetes Meleces “Pazudušais miedziņš”, kuru varēja arī ieraudzīt 100 izvēlēto autoru izstādē “BRAW Amazing Bookshelf” (“BRAW Lieliskais grāmatu plaukts”). Savukārt kategorijā “The unpublished picturbook showcase” (“Nepublicēto grāmatu parāde”) platforma “dPictus” iekļāvusi ilustratores Annas Vaivares darbu “Otrais koncerts”.
Boloņas grāmatu tirgus rīkotajā konkursā “Bologna 2023 Winning Illustrators”, kurā savus darbus iesnieguši 4345 ilustratori, no kuriem žūrija izvēlējusies 80 finālistus no 28 pasaules valstīm, uzvarētāju vidū iekļuvušas Latvijas mākslinieces Anete Melece un Aleksandra Runde.”
Latvijas nacionālais stends turpina introvertā rakstnieka stāstu, jo kādēļ gan arī bērnu literatūra nevarētu būt introverta? Stenda melnbaltais koncepts izceļ bērnu grāmatu košos vākus un pievērš apmeklētāju uzmanību. Labs veids, kā kļūt izstādē pamanāmiem! Mazliet mulsināja tas, ka stendā grāmatas bija izkārtotas pa izdevniecībām, taču izdevniecību nosaukumi visi bija sagrupēti vienuviet.
Šis reveranss stenda mākslinieciskajam konceptam grēko pret izstādes praktisko mērķi – ļaut tās apmeklētājiem, kas ir nozares profesionāļi, ieraudzīt izdevniecības un to individualitāti, lai dibinātu kontaktus un sāktu sadarbību. Tāpat stendā grāmatas bija demokrātiski vienlīdzīgas bez izcēlumiem, kas liecinātu par valstīm, kur jau nopirktas konkrētās grāmatas izdošanas tiesības. Šāds neslēpts vizuāls mājiens izdevējam liek koncentrēties un kopējā grāmatu raibumā pievērst uzmanību tam, ko jau izvēlējušies izdevēji no citām valstīm.
Tādējādi ikviens grāmatas panākums pievērš vairāk uzmanības – gan starptautisks apbalvojums, gan citām valstīm pārdotās izdošanas tiesības. Šajā ziņā vienmēr izceļas Igaunija – viņu nacionālajā stendā ir skaidras norādes katrai grāmatai, kas redzamas arī paviršam stenda vērotājam.
Izdevniecība “Latvijas Mediji” izvēlas un piedāvā
Kā ik gadu dodamies uz Boloņu sastapt sadarbības partnerus un izvēlēties grāmatas, kuru izdošanu Latvijā uzskatām par svarīgu. Runāt par kopīgām tendencēm ir mazliet riskanti, jo kopējā izstādes raibumā ir skaidrs, ka dažādu valstu izdevēju piedāvājums ir ļoti dažāds un tikpat daudzveidīgs, taču no sarunām un mūsu ilggadējo sadarbības partneru piedāvājuma šogad šķita, ka īpaša uzmanība ir pievērsta izzinošajām bērnu grāmatām, nereti kombinējot aizraujošu stāstu ar izzinošo pielikumu, kas ļauj izprast un iegūt papildu informāciju par grāmatas tēmu vai kontekstu.
Spāņu izdevēji atzina, ka viņi par produktīvu uzskata komiksu žanru, lai lasīšanā ieinteresētu bērnus, kuri ir atturīgi pret teksta grāmatām, bet labprāt uztver vizuālu informāciju. Papildus izdevējs sagatavo un piedāvā palīgmateriālus, kas noder gan skolotājiem, gan vecākiem un bibliotekāriem, lai būtu jau gatavi uzdevumi un aktivitātes, kas palīdz pārrunāt grāmatas galvenā idejas.
Šīgada izstādes īpašā pievienotā vērtība izdevniecībai bija vairākas sarunas ar dažādu valstu izdevējiem par Rasas Bugavičūtes-Pēces grāmatas “Puika, kurš redzēja tumsā” izdošanu citās valodās. Atliek cerēt, ka grāmata turpinās savu ceļu pasaulē un arī horvātu, poļu un ukraiņu lasītāji drīz varēs to izlasīt savā dzimtajā valodā.
FAKTI
Boloņas bērnu grāmatu izstāde šogad notika jau 60. reizi.
To apmeklēja 28 894 profesionāļi.
Izstādes 1456 dalībnieki pārstāvēja vairāk nekā 90 valstis. Šie skaitļi rāda atgriešanos pirmspandēmijas līmenī.
2024. gadā viesu valsts statuss piešķirts Slovēnijai.
