Kāda ir jūsu valsts pieredze vides sakopšanā? “LA” aptaujā piecu valstu pārstāvjus 1
Šajās dienās Rīgā notiek pasaules talku organizatoru konference “Cilvēks un tā ietekme uz planētas veselību”. Rīgā pirmo reizi risinās tik vērienīgs pasākums, kas veltīts vides sakopšanai. Konference pulcē 150 vides aktīvistu un talku organizatorus no 40 pasaules valstīm. Pasākuma viesi iepazīsies arī ar Latvijas pieredzi, organizējot “Lielo talku”. Aptaujā interesējos par citu valstu talkošanas pieredzi un iedzīvotāju attieksmi pret apkārtējo vidi.
Jošva Tambo, Kenija: “Starptautiskajai talku kustībai “Lets’s Do It!” Kenija pievienojās tikai pagājušogad. Septembrī organizējām lielu vides sakopšanas pasākumu, kas noritēja ļoti veiksmīgi. Cilvēki saprata, ka viņu iesaiste ir nepieciešama Kenijai, jo tikai kopā varam mūsu valsti padarīt tīru un skaistu. Ja tas izdosies, arvien vairāk cilvēku brauks mūsu zemi apraudzīt. Protams, ne visi cilvēki iesaistās vides sakopšanā, līdz šim aktīvi iesaistījušās skolas un valsts institūcijas. Mums ir visnotaļ pozitīva pieredze, un mēs vides sakopšanas pasākumus turpināsim rīkot arī turpmāk. Problēma ir tā, ka Kenijā īsti netiek sodīti cilvēki, kas piesārņo apkārtējo vidi, šajā ziņā stingrāka kontrole ir tikai lielpilsētās.”
Gonzalo Garsija de Arboleja, Spānija: “Mums ir nedaudz citādas vides sakopšanas kampaņas nekā Latvijas “Lielā talka”. Arī starptautiskā talku kustība “Let’s Do It!” vēl nav ieguvusi pietiekamu popularitāti Spānijā. Tomēr sakopšanas pasākumi notiek, un ceru, ka ar katru nākamo vides sakopšanas kampaņu Spānija kļūs arvien tīrāka. Pozitīvi ir tas, ka Spānijā pastāv diezgan stingri likumi attiecībā uz tiem, kuri piesārņo vidi.”
El-Amirs Mošhens, Ēģipte: “Nākamajā gadā plānojam rīkot lielu videi veltītu pasākumu. Līdz šim Ēģiptē kolektīva vides sakopšana vairāk bijusi izplatīta ciemu līmenī. Tagad vēlamies šādu praksi popularizēt nacionālā mērogā. Ēģiptē ir likumi, kas vēršas pret apkārtējās vides piesārņotājiem, tomēr tos nevarētu nosaukt par pietiekami efektīviem, jo tie bieži vien darbojas tikai “uz papīra”. Cerēsim, ka tas drīzumā mainīsies. Šķiet, ka visefektīvākais soda veids ir cietums, bet nedomāju, ka tas būtu jāpiemēro jau pirmajā reizē pieķertam cilvēkam.”
Simone Nagero, Malta: “Tā kā Malta ir krietni mazāka par Latviju, nav arī tik daudz dalībnieku, kas iesaistās vides sakopšanā. Taču tas ir lieliski, ka pastāv šāda talku kustība, kuras laikā tiešām var panākt efektīvas pārmaiņas, lai uzpostu apkārtni. Lepojos, ka apkārtējās vides sakopšanā iesaistās ne tikai iedzīvotāji, bet arī valdības pārstāvji. Vides sakopšanas talkas ir patiešām labi pavadīts laiks. Pēc lielās talkas, kas norisinājās pagājušā gada maijā, labus vārdus saņēmām gan no pasākuma dalībniekiem, gan paši jutāmies gandarīti par paveikto. Maltā cilvēki ļoti aktīvi iesaistās vides sakopšanā, piemēram, talkot dodas cilvēki arī ar maziem bērniem.”
Hamza Amarouče, Alžīrija: “Vides sakopšanas talkas mums norit līdzīgi kā Latvijā, bet ir arī savas atšķirības, piemēram, brīvprātīgo skaitā, tāpat pie mums ir izplatīti nedaudz cita veida atkritumi. Es domāju, ka galvenais fokuss vides sakopšanā ir arvien plašāka cilvēku iesaistīšana, kā arī mediju piesaiste. Alžīrijā vides sakopšanas talkas ir labā līmenī. Mēs arī cenšamies iedvesmoties un mācīties no citu tautu pieredzes, kā tagad, piemēram, no Latvijas. Protams, es nevarētu teikt, ka pilnīgi visi Alžīrijas iedzīvotāji ir ieinteresēti vides sakopšanā. Mums arī nav atbilstošu likumu, kas noteiktu sodus vides piesārņotājiem. Bet aizsargāt vidi – tas ir mūsu katra pienākums un misija visā pasaulē.”
