Pasaule ir tāda, kādi esam mēs. Saruna ar mācītāju Kristu Kalniņu 11
Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas mācītājs KRISTS KALNIŅŠ par dzīvi, attiecībām, ticību, patiesajām Adventa un Ziemassvētku laika vērtībām, kuras nevajadzētu aizmirst arī tad, kad visas dāvanas, kuras svētku vakarā atrodas zem eglītes, ir izsaiņotas.
Ko Adventa laiks īsti nozīmē? Mums visiem, jums pašam?
Tas ir gaidīšanas, uzmanīgas klausīšanās un vērošanas laiks. Tas sākās ar Evaņģēlija notikumiem, kad Kristus vēl nav piedzimis. Kad Jēzus māte Marija un viņas saderinātais vīrs Jāzeps pirmie uzzina, ka Dievs ir gatavs ienākt cilvēces vēsturē, lai to uz visiem laikiem izmainītu. Sastapšanās ar Dievu ir ļoti trausla. To nevar noķert, ja dzīvo steigā un troksnī. Tāpēc Advents nāk kopā ar gavēni, kad esi aicināts iziet ārā no ikdienas un ieskatīties dziļāk sevī, atgriezties pie attiecībām, kuras Dievs mums katram ir uzticējis šajā pasaulē.
Svētku laikā atšķirībā no ikdienas baznīcās vienmēr ir vairāk cilvēku…
Jā, ir tā. Fenomens, kurš atkārtojas gadu no gada.
Mani tas no jauna pārliecina, ka katrā ir ilgas pēc attiecībām ar Dievu. Tikai parasti tās vai nu ir “aizmigušas”, vai arī tiek aizpildītas ar kaut ko daudz vienkāršāku no redzamās un taustāmās pasaules. Bet tad dvēsele pamostas un meklē iemeslu, kas viņu ir atmodinājis.
Kāda būs jūsu Ziemassvētku sprediķa galvenā vēsts? Mēs diemžēl joprojām dzīvojam ļoti nedrošā pasaulē, kurā valda daudz netaisnības un ļaunuma.
Es atkal vēlētos atgādināt visbūtiskāko un vienkāršāko Kristus piedzimšanas vēsti – Dievs ir nācis pasaulē kā cilvēks, jo Viņš vēlas mums dāvāt visdziļākās un nopietnākās mīlestības attiecības. Tikai Kristus mīlestību sevī uzņemot, mainās iekšējā uztvere par sevi un notiekošo. Un tikai iekšēji pārmainīts un garīgi atmodies cilvēks var mainīt ne vien tuvāko līdzgaitnieku, bet arī nekad nesatiktu ļaužu dzīves.
Vai jums ir bijusi saskarsme ar ticīgiem ļaudīm, kuri pēc kādas nelaimes beidz ticēt labajam?
Jā, tā ir. Daudziem ticība balstās domās: ja tic Dievam, nekas slikts nevar gadīties. Bet Dievs nav solījis, ka brīdī, kad sāksim ticēt, viņš novērsīs visas nelaimes. Pasaule nav ne laba, ne ļauna. Pasaule ir tāda, kādi esam mēs paši. Un, ja tajā redzam vairāk ļauna nekā laba, tas nozīmē, ka vairāk sevī atvēlam vietas ļaunajam. Dievs nemaina apstākļus un situācijas, ja paši neesam gatavi mainīties. Mēs nezinām, kāds ir Dieva plāns. Kad viss nenotiek, kā esam vēlējušies, piedzīvojam dziļu ticības krīzi. Tādos gadījumos jāmeklē sevī ticības visdziļākais pamats – uzticība, kura ir kas vairāk par to, nekā zinu un saprotu.
Ziemassvētku laikā kaut domās daudz vairāk esam kopā ar ģimeni. Citi saasināti izjūt ģimenes trūkumu. Ko liecina jūsu ikdiena, laulāto kursi baznīcā: cik stipras vai irstošas ir ģimenes vērtības mūsu sabiedrībā?
Attiecības ir milzīga dāvana: jo cilvēks, neskatoties uz milzīgo egoismu, spēj ne tikai iemīlēties, bet uz brīdi piedzīvot mīlestības jēgpilno spēku. Uz mirkli, tieši caur iemīlēšanos viens otru šajā pasaulē ieraugām pilnīgi citādāk – kā savējo un vienīgo. Bet attiecības ir arī vissarežģītākais. Tās nav kaut kas gatavs. Sākumā lidojam, bet vienā brīdī jau ejam ar kājām. Tad saprotam, ka jāvelta pūles, lai mīlestība spētu izdzīvot un darīt mūs laimīgus. Dzīvojam laikmetā, kurā aizvien mazāk prasa pūles un darbu. Kādreiz visu mācējām salabot, un arī attiecības bija dzīves ilgumā. Šobrīd, ja kaut kas saplīst, izmet ārā, nopērk jaunu. Tas atspoguļojas arī attiecībās – labāk izdzīvot atkal vienu īsu uzplaiksnījumu ar citu partneri, nekā pūlēties, lai mīlestība neizdziest. Daudzi līdz galam neapzinās, ko spēj dot ilgtermiņa attiecības. Tomēr katrs, es ticu tam, to vēlētos. Mēs tikai lēnām nonākam pie atziņas, ka attiecību pamats ir darīt otru laimīgu, bet aizmirstam sarunāties viens ar otru, uzdot jautājumu – kā tu jūties? Laulāto kursu galvenā ideja – mēs mācām atkal savstarpēji runāties, uzticēties, paļauties, ka pretī man ir tas īpašais cilvēks, vienīgais.
Daudziem Ziemassvētki nepatīk, pat kaitina neapvaldītā iepirkšanās un dāvanu drudža dēļ…
Ja mēs vienu reizi gadā gribam kaut ko uzdāvināt, tad tas ir apgrūtinoši. Pērkot dāvanas, vairāk izjūtam liekulību nekā patiesu dāvināšanas prieku. Ja gribētu, tad varētu mīlestību ļaut izjust katru dienu. Piemēram, mēs, draudze, esam cieši saistīti ar trīs bērnunamiem. Un mums jau sākumā pateica – mīļie, tikai, lūdzu, nekļūstiet par tiem, kuri uzdāvina un aiziet. Jo bērnunamiem viss ir, viņiem vajag attiecības. Patiesībā to pašu vajag katram no mums. Nevis virspusējas, bet dziļas un jēgpilnas, draudzības un cieņpilnas attiecības. Vienalga, cik dārga vai kārota ir dāvana, bez tiem, kuri tevi mīl un kurus mīli tu, tām nav nekādas nozīmes. Cilvēks pats ir īpašā dāvana, kuru vēlamies vairāk par jebko citu.
Par Adventu:
Vārds cēlies no latīņu vārda “adventus” – atnākšana
Baznīcas gada sākums
Adventa laiks ir četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem, kad risinās notikumi pirms Jēzus Kristus dzimšanas
Krists Kalniņš:
Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas mācītājs
Mācītājs jau 16 gadus
Kalpojis arī Amerikas Savienotajās Valstīs
