Uzziņa: Cik daudz laika Latvijas iedzīvotāji velta medijiem? 0
Elīna Krūze, “TNS Latvia” vecākā klientu vadītāja:
“TNS Media Day” pētījums atklāj, ka viens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 74 gadiem dažādām mediju aktivitātēm velta vidēji 8 stundas un 12 minūtes dienā.
Dažādās vecuma grupās avīžu un žurnālu lasīšanai iedzīvotāji velta atšķirīgu laiku. 15 līdz 29 gadus vecie žurnālu lasīšanai atvēl vidēji 54 minūtes, bet avīžu – 36 minūtes dienā. Visvairāk laika drukātās preses lasīšanai patērē 50 līdz 74 gadus veci iedzīvotāji. Viņi avīzēm un žurnāliem velta vidēji stundu un 35 minūtes.
Visvairāk interesē aktuāli notikumi Latvijā un pasaulē (84%), 41% izlasa visu vai gandrīz visu par šo tēmu, bet 43% pārskata virsrakstus un izlasa interesējošos rakstus.
Par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē biežāk drukātajos preses izdevumos lasa 50 līdz 74 gadus veci iedzīvotāji, iedzīvotāji ar augstāko izglītību.
Pēdējo divu gadu laikā ir palielinājies lasītāju skaits, kas par aktuālajiem notikumiem drukātajā presē izlasa visu vai gandrīz visu, nevis tikai pārskata virsrakstus un izlasa interesējošos rakstus. Latvijas iedzīvotājus drukātajos preses izdevumos interesē arī raksti par veselību, kultūru un izklaidi, anekdotes, slavenību dzīve, intervijas ar populāriem cilvēkiem.
“TNS Media Day” pētījumā respondenti elektroniskajiem medijiem norādīja ierīci, ar kuru izmantots medijs, piemēram, TV pārraidēm – televizors, dators (galda vai pārnēsājamais), planšetdators, mobilais telefons (viedtālrunis vai parastais).
Kā parāda pētījums, vakari lielai daļai Latvijas iedzīvotāju paiet pie televizora ekrāna. Bet kas notiek ar pārējiem ekrāniem, kad ieslēdzam mājas televizoru? Gandrīz trešdaļa televīzijas skatītāju lieto internetu stacionārajā vai pārnēsājamā datorā, 4% lieto internetu mobilajā telefonā (viedtālrunī vai parastajā), bet 2% dažādām aktivitātēm izmanto planšetdatoru.
Vecmāmiņas Jūlijas (57) pieredze:
– Mani mazbērni ir ļoti gudri. Puišelis vēl īsti nestaigāja, kad pierāpoja pie datora, saslēdza skaipu, lai tētim, kurš bija darbā, pamātu ar rociņu. Mazbērniem lasu to pašu repertuāru, ko sava dēla bērnībā: Lindgrēnas Karlsonu un “Ronju – laupītāju meitu”. Dēls savulaik klausījās ar interesi un pēc tam ar prieku atstāstīja garos sižetus. Bet mazbērni klausās, klausās un ierosina: “Un tagad īsāk! Kas notika?” Viņiem visu vajag īsi, koncentrēti. Kā tvitera tekstus. Viņi nepieņem arī pasaku un teiku vēstījumu. Viņu acīs lasu jautājumu – kāda jēga, ja pasakas “rezultātu” var pateikt vienā teikumā. Varbūt šajā – interneta – laikā pasaulē ierodas arī atbilstoši cilvēki?
