Ko dara smadzenes, lasot tekstus presē un internetā 0
Linda Tīruma, Smadzeņu darbības uzlabošanas centra “Riga Brain” speciāliste, Latvijas Psihologu biedrības valdes locekle:
– Lasīšana ir viena no smadzeņu automatizētajām darbībām, un ikdienā nemaz neaizdomājamies, cik sarežģīti procesi patiesībā norisinās galvā, kad lasām, – smadzenes uztver burtus, saliek tos kopā vārdos, iztulko mums šo vārdu nozīmi, iesaistot atmiņu no vārda uz vārdu, no teikuma uz teikumu. Darbojas iztēle un emocijas. Kad lasām, ir iesaistīti visi, pilnīgi visi smadzeņu reģioni.
Taču smadzeņu šūnu jeb neirālos savienojumus, kas vislielākajā mērā ir cilvēka funkcionētspējas pamats, stiprina tikai tā informācija, ko iegaumējam un paturam atmiņā ilgtermiņā, ik pa laikam atceramies un sasaistām ar līdzīgām zināšanām.
Un tagad padomāsim, kas no motivācijas viedokļa notiek, kad lasām avīzi vai grāmatu, vai informāciju internetā. Mēs daudz vairāk tiecamies atcerēties uzrakstīto, ja domājam, ka vēlāk tas vairs nebūs pieejams vai ja mums ir jāpiepūlē sevi, lai vēlreiz atrastu lasīto informāciju. Internetā šādas piepūles nav – “Google” zina visu, tādēļ nav nepieciešams nodarbināt smadzenes, lai ilgtermiņā iegaumētu izlasītās atziņas. Zinātnes aprindās tam pat piemērots īpašs termins, ko latviski varētu dēvēt par “pārejošo atmiņu”.
Ir labā ziņa – ja apzināmies, kā šis mehānisms strādā, un arī internetā lasīto informāciju, kas šķiet svarīga un noderīga, patiesi cenšamies iegaumēt un izmantot vēlāk, mēs to saglabājam ilgtermiņa atmiņā.
Mūsdienās tas ir izaicinājums – vidēji pie ekrāniem cilvēks pavada 8 līdz 12 stundas. Tas nozīmē mazkustību un skatīšanos teju vienā punktā. Un šie aspekti speciālistiem visā pasaulē rada vislielākās raizes, jo ilgais laiks, kas tiek pavadīts pie datoriem, ilgtermiņā samazina cilvēka produktivitāti, koncentrēšanās un informācijas uztveres spējas.
Drukāts materiāls šajā ziņā smadzenēm ir veselīgāks, vieglāk uztverams, jo tik ļoti nenoslogo acis, ķermeni un psihes funkcijas – uzmanību un domāšanas spējas. Turklāt, piemēram, lasot grāmatu, kurā atšķirībā no interneta nav nedz bilžu, nedz video, mēs ļoti aktīvi darbinām iztēli, un tas ir lieliski, jo stiprina neirālos savienojumus smadzenēs tikpat lielā mērā, cik realitātē piedzīvotais.
Tādēļ attīstību pozitīvi var ietekmēt gan kvalitatīva informācija internetā, gan drukāts materiāls – bieži noteicošs ir līdzsvars starp aktivitātēm, kam veltām savu laiku.
