Radīt attēlu vai dabūt to jau gatavu? 0
“Virtuālo realitāti veido daudzveidīgs, nestrukturēts informācijas tīklojums, taču šīs informācijas uztvere pēc savas būtības nelīdzinās grāmatas lasīšanai, bet gan attēlu aplūkošanai. Lasot burti tiek pārvērsti vārdos, vārdi un teikumi kļūst par attēliem, kas parādās bērna iztēlē. Tas ir fantastisks fantāzijas un radošuma veikums – no burtiem izveidot attēlu. Turpretī, piemēram, filmas uztveres laikā bērns nepaspēj iedarbināt fantāziju, kad nākamais attēls jau ir klāt – viens tēls seko otram. Turklāt šie tēli nav jārada pašam – tie tiek piedāvāti jau gatavi. Digitālo mediju uztverē dominē jau minētā vizualizācija,” raksta pedagoģijas doktore Zanda Rubene (“Skolas Vārds”, 27.09.2013.). Taču digitālās pasaules pilsoņiem ir raksturīgas apskaužamas īpašības:
* ātra informācijas uztvere,
* nepieciešamība izmantot vizuālo informāciju un hipertekstu,
* spēja darīt vairākus darbus vienlaikus,
* “networking” – strādāšana, mācīšanās, satikšanās, iepirkšanās un citas darbības interneta vidē,
* vēlme sadarboties,
* izteikta nepieciešamība pēc uzmanības un reakcijas par paveikto,
* dzīve kā izklaide, kā spēle,
* orientācija uz sasniegumiem, inovācijām, jaunākajām tehnoloģijām,
* kritiska pieeja informācijai, visa apšaubīšana. (Andrita Krūmiņa, “Skolēna un skolotāja sadarbības transformācija digitālajā kultūrā”, izdevums “Tagad”.)
