Lūdzu, iepazīstieties – hameleoncilvēks! 0
Amerikāņu sociologs Roberts Liftons ir novērojis, ka mūsdienu pasaulē veidojas jauns cilvēka arhetips – mainīgais jeb hameleoncilvēks, kura eksistences forma ir dzīve kibertelpā.
“Pāreja no ģeogrāfiskās atrašanās vietas uz kibertelpu, no poligrāfijas uz hiperteksta laikmetu, no industriālā uz kultūras kapitālismu, no īpašuma tiesībām uz piekļuvi liks cilvēkiem kopumā mainīt attieksmi arī pret savstarpējām attiecībām. Tieši mūsdienās kā nekad līdz šim ir palielinājusies plaisa starp paaudzēm, kuru veido ekonomiskās un sociālās atšķirības. Šo atšķirību pamatā ir iespējas piekļūt komunikāciju tehnoloģijām,” darbā “Mediju pedagoģija” raksta Irēna Kokina un Zanda Rubene.
Pētnieces secina, ka teorētiķiem ir izkristalizējušies divi radikāli pretēji mainīgā cilvēka vērtējumi. Filozofs Žaks Bodrijārs skeptiski domā, ka cilvēkam, kurš lielākoties uzturas virtuālajā realitātē, trūkst personīgās pieredzes attiecību veidošanā, loģiska skatījuma uz dzīvi, spējas ilgstoši koncentrēties, kas nepieciešams, lai realizētos pasaulē. Bet Roberta Liftona skats ir optimistisks – mainīgā cilvēka apziņa ir atbrīvojusies no ierobežojumiem, kļuvusi rotaļīga, elastīga un spēj pieskaņoties strauji mainīgajai realitātei. Bērniem, kas aug tīklu un savienojumu pasaulē, nav aktuāli tādi agresīvi jēdzieni kā “mans” un “tavs”. Postmodernisma situācija mudina cilvēkus sadarboties, nevis sacensties savā starpā. Tas savukārt veicina līdzīgas domāšanas attīstību un vienprātību. Pedagogi domā arī par to, kā tad audzināt un izglītot mainīgo cilvēku. Un spriež, ka skolotājam un skolēnam jātop par sadarbības partneriem. Piemēram, skolotājs mācās no skolēniem rīkoties ar tehnoloģijām, bet skolēni no skolotāja – izprast medija ziņojumu saturu un kontekstu.
