Anda Buševica: Trimdā, klaidā vai pasaulē? 0
Jūlija sākumā tika atklāts nu jau 13. Cēsu mākslas festivāls, un tā tēma ir citur pasaulē dzīvojošo latviešu mākslinieku devums.
Cēsis kā vieta, kur atgādināt par klaida latviešu klātbūtni Latvijas mākslas kopainā, ir ļoti loģiska likumsakarība, jo tieši Cēsīs nu jau vairākus gadus darbojas Pasaules Latviešu mākslas centrs. Savukārt Cēsu mākslas festivāla organizatoru uzdevums bijis atrast šajā ar stereotipiem apaugušajā trimdas tēmā svaigumu, jaunu informāciju un iedvesmu.
Viena no Cēsu mākslas festivāla stabilākajām tradīcijām ir vērienīga vizuālās mākslas izstāde. Šīgada izstādes “Tuvplāns” kuratores Daiga Rudzāte un Žanete Skarule atskārtu, ka turpmāk mums nāksies sadzīvot ar realitāti, ka latvieši dzīvo ne tikai Latvijā, izstādes anotācijā apvērš jautājumā un jaunas pieredzes iespējamībā:
kā kļūt par pasaules pilsoni, par kosmopolītu, vienlaikus nezaudējot savu patību?
Izstāde “Tuvplāns” sastāv no divām sadaļām: Vidzemes koncertzālē “Cēsis” skatāmas trimdas mākslas klasiķu – Dainas Dagnijas, Lara Strunkes, Imanta Tillera un vēl daudzu citu – no Nacionālā Mākslas muzeja patapinātās gleznas. Lai tās apskatītu, jāizstaigā ēka, jo paradoksālā kārtā koncertzāles galerijas telpās, kas parasti tiek nodotas vizuālās mākslas rīcībā, gleznas neatradīsiet.
Šogad galerijā lasāma un dzirdama izstāde “Personības un parādības”, šīs ekspozīcijas mērķis ir iepazīstināt ar trimdas komponistiem un mūziķiem. Izstādes centrā ir flīģelis, kuru “var un vajag aiztikt”, jo tā taustiņi iedarbina audiostāstus. Pie sienām – citāti.
“Personības un parādības” ir izstāde, kas izaugs pamazām: katru nedēļas nogali koncertzālē koncerts, katru nedēļas nogali audiostāsti un citāti tiks papildināti ar tobrīd aktualizētā skaņraža personību.
Otra vizuālās mākslas izstādes “Tuvplāns” daļa iekārtota Cēsu topošajā Laikmetīgās mākslas centrā Raiņa ielā 27, netālu no Cēsu stacijas. Pirmo intrigu, pirms vēl esam tikuši līdz pašiem mākslas darbiem, rada pats pieteikums Cēsīs atklāt Laikmetīgās mākslas centru, ap kāda ieceri šķēpi Rīgā tiek lauzti jau gadu desmitiem.
Izstādes vienojošā tēma ir latviešu mākslinieki Ņujorkā, nokļuvuši tur dažādu motīvu vadīti, dažādu vēstures notikumu nesti. Te ir Otrā pasaules kara bēgļu pēcteči, kā Vija Celmiņš, kā Svens Lūkins, te ir pagājušā gadsimta 70. gados emigrējušie – kā Māris Bišofs. Līdz pavisam nesen Ņujorku iekarot aizbraukušā latviešu mākslinieka Indriķa Ģelža lielizmēra skulptūrām uz jumta terases.
Izstādē pārstāvēti ļoti dažādi mākslas žanri, un uzreiz jāteic, ka topošā Cēsu Laikmetīgās mākslas centra, kādreizējās Neredzīgo biedrības ražošanas ceha telpas ir izstādei apbrīnojami piemērotas. Pagalmā mūs sagaida Artūra Virtmaņa instalācija, otrais stāvs ar lieliem logiem izcili piemērots Edvīna Strautmaņa gleznu retrospekcijai.
Ja vien jums ir iespēja izvēlēties laiku izstādes apmeklēšanai, no pašas pieredzes varu teikt, ka Edvīna Strautmaņa, kura ar otu vai pat slotu ekspresīvi ievilktie krāsu laukumi pagājušā gadsimta 90. gados rotāja žurnāla “Avots” vākus, brīnišķīgi uzmirdz tieši vakara saulē. Vēl izdevīgāks laiks apmeklējumam ir sestdiena, jo plkst. 12 izstādē “Tuvplāns” jūs sagaidīs zinošs gids.
Aptumšotais pamatstāvs savukārt ir piemērots video darbiem, te noklausāmas intervijas ar Ņujorkā dzīvojušo 20. gadsimta 80. gadu modeli Dovannu Pagovski, dzimušu Annu Graubi, arī 90. gados turp aizbraukušo mākslinieci Signi Baumani.
Izstādē ne mazāk svarīgi par vizuāli tveramo ir stāsti par māksliniekiem.
Par 20. gadsimta 60.–70. gados slavināto mākslinieku, Ņujorkas dendiju Svenu Lūkinu, kurš baltā ģērba dēļ bija izpelnījies iesauku “Latvijas Lorenss”, atsaucoties uz britu armijas virsnieka T. E Lorensa dzīvesstāstu un Deivida Līna slaveno filmu. Izstāde ir iespēja iepazīt mums labi zināmā karikatūrista, kurš šobrīd ir atgriezies Latvijā, Māra Bišofa Ņujorkas dzīves realitāti, ieraudzīt viņa zīmējumus amerikāņu izdevumos.
Izstādei “Tuvplāns” un Cēsu mākslas festivālam kopumā izdevies radīt lepnuma pilnu stāstu par latviešiem pasaulē, kas nevis tikuši izraidīti, bet drīzāk saņēmuši iespēju būt klāt pasaules mēroga mākslas un mūzikas dzīves izšķirīgos brīžos un notikumos.
