Kas noteikti jāredz Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā 0
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Iedibināts 1997. gadā Dānijā, Baltijas jūras dokumentālo filmu forums jau 19. reizi notiek Rīgā, kur to rīko Nacionālais kino centrs. Tāpat kā iepriekšējos gados, tas pulcē gan kino profesionāļus, kuri piedalās topošo dokumentālo filmu tirgū, gan skatītājus, kuriem organizatori līdz svētdienai, 10. septembrim, piedāvā jaunāko dokumentālo filmu programmu.
Šogad Baltijas jūras dokumentālo filmu forums aizsākās 3. septembrī, kad filmu tirgū pulcējās ap 150 kino profesionāļi, lai topošo filmu tirgū meklētu partnerus – kino veidotājus, atbalstītājus un izplatītājus, jo nav noslēpums, ka filmu izrādīšana ir sarežģīts posms ne tikai Latvijā. Projekta vadītāja Zane Balčus atzīst, ka forumā prezentētie projekti saņems arī kādu no vērtīgajām balvām: naudas balvu piešķirs TV “Current Time” un Helsinku cilvēktiesību fonds, filmu pēcapstrādes pakalpojumus – “BB Rental”, kā arī viens režisors varēs doties uz vienu no vadošajiem dokumentālo filmu festivāliem Amsterdamā (IDFA), lai piedalītos industrijas programmā. Savukārt foruma balva ir uzaicinājums kādam režisoram un producentam ārpus konkursa kārtības Rīgā pieteikt kādu no saviem nākamajiem projektiem.
Vadošais pasākums reģionā
“Ir gandarījums, ka forums šogad ne tikai atgriežas pirmspandēmijas laika apjomā, bet pat pārspēj to,” saka vadošā starptautiskā dokumentālā kino industrijas pasākuma reģionā vadītāja Z. Balčus. “Šogad forumā notiek īpašs Baltijas un citu Eiropas valstu kino producentu tīklošanās pasākums, atvedot uz Rīgu vēl vairāk kino profesionāļu nekā iepriekš. Paralēli jauniem dokumentālo filmu projektiem ietveram jaunu sadaļu, aicinot savus projektus rādīt tiem filmu veidotājiem, kuri jau reiz piedalījušies forumā ar savu filmu iecerēm, bet nu tās ir gandrīz pabeigtas un meklē ceļu pie skatītājiem. Latviju šogad ar jauniem projektiem pārstāv Elizabete Mežule-Gricmane, kura kopā ar lietuviešu līdzrežisori Ramuni Rakauskaiti veido filmu par Juri Kulakovu “Mākslas darbi rodas mokās” (studija “VFS Films”), un Ieva Ozoliņa, kura ļaus ieskatīties parādu piedzinēju biznesā projektā “Tiesas diena” (studija “Fa Filma”). Savukārt režisore Anna Viduleja atgriezīsies forumā ar projektu “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks”. Pavisam filmu tirgū piedalās 24 projekti no 11 valstīm.
Dažādās pasaules
Baltijas jūras dokumentālā filmu foruma programmu kinoteātrī “K Suns” atklāja vakar, 5. septembrī, ar ukraiņu filmu “Dzelzs tauriņi” (2023, filmu demonstrēs arī 9. septembrī). Filmas centrā ir “Malaysia Airlines” katastrofa, 2014. gada 17. jūlijā nogalinot 298 cilvēkus, kas saskaņā ar Krievijas vadības un mediju publiski pausto informāciju nav viņu roku darbs, taču neskaitāmie audiovizuālie avoti apliecina, ka tie ir meli, ko pavada iespaidīga mēroga dezinformācijas kampaņa. Nosaukumā izmantojis atsauci uz BUK raķeti, kuras galviņa pildīta ar tauriņa formas dzelzs gabaliem, Romāns Ļubijs radījis metaforu “dzelzs tauriņi”, kas ieguvusi traģisku nokrāsu.
Ne mazāk dramatiski notikumi vijas caur trīs jaunu mūziķu stāstiem Marinelas Maldonado vairāk nekā desmit gadus tapušajā filmā “Ložu simfonija”. Venecuēlas finansētajā klasiskās mūzikas programmā “El Sistema” piedalās vairāki simti tūkstoši bērnu, un nereti tā ir vienīgā iespēja izsisties no noziedzības un bezcerības. Taču filmas autori nepasniedz kārtējo laimīgo stāstu, bet dokumentē Venecuēlas ikdienu, kuras politiskie notikumi sagrauj arī “El Sistema” dalībnieku sapņus. Līdzīgi notika ar Andreu, kura iemīlējās vīrietī no cienījamas mācītāju ģimenes un dzemdēja viņam dēlu, lai atklātu, ka dzīvesbiedrs savas seksuālās tieksmes apmierinājis ar viņas iepriekšējās attiecībās dzimušo meitu. Transilvānijas ciemata sabiedrībai gan ir savs viedoklis, kas jādara ar atnācēju aktrisi, kuras liecības aiz restēm iespundēja tik mīļo un godājamo kaimiņu, taču Andrea cīnās par sevi un bērniem, arī stājoties pretī Rumānijas tiesu sistēmas greizajiem pamatiem. “Pārāk tuvu” režisors Botonds Pišēks labi pazīst savas filmas varoni, un kopīgiem spēkiem viņi radījuši filmu – izdzīvošanas stāstu –, kurā bailes pārtop spēkā.
Ģimene, nākotne un klosteris
Godalgotā zviedru un itāļu izcelsmes režisora Ērika Gandīni, kurš Latvijas skatītājiem zināms kā filmas “Zviedru mīlas teorija” autors, jaunākais sniegums “Pēc darba” ir daudzās intervijās četros kontinentos balstīts pētījums par darba nozīmi mūsdienās, kāda izskatītos nākotne, ja mums nevajadzētu strādāt, un kas ar mums notiks, ja patiešām nevajadzēs strādāt. Varoņu pieredzes ir dažādas, tāpat kā valstu tradīcijas, un Ē. Gandīni tās vietumis savērpj ar humora pavedienu, lielu uzmanību pievēršot mākslīgā intelekta attīstībai.
Rumāņu režisora Vlada Petri filma “Starp revolūcijām” nupat nominēta Eiropas Kino balvai, un tās tekstus autors ņēmis no vēstulēm, kas divas desmitgades kalpoja par rumānietes Marijas un irānietes Zahras vienīgo sazināšanās veidu un kurās arī ar skopiem vārdiem nolasāma abu sieviešu dzimto vietu politiskā situācija, ko demonstrē bagātīgi arhīvu materiāli. Simtiem stundu un tūkstošiem fotogrāfiju savas filmas “Kalni” pamatam izmantojis Kristians Einshojs, mēģinot saprast, kā iespējams palīdzēt savai ģimenei, kuras laimīgo ritmu pāršķēla mazā brālīša nāve. Klusēšana, noslēpumi, atsvešināšanās, bet pāri visam – skandināviski melns humors. Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā izrādīs arī Alisas Kovalenko filmu “Mēs neizgaisīsim” par pieciem Donbasa jauniešiem, kuri piekrīt doties terapeitiskā ekspedīcijā uz Himalajiem, un Kolumbijas kvīru kopienas skaudro portretu “Anhell69”.
Līdz 10. septembrim portālā “filmas.lv” bez maksas Latvijas teritorijā skatāma programma ar filmām, kas iepriekš prezentētas Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā vēl tapšanas stadijā. Ivara Zviedra filma “Uz neredzīti, Brasa” dokumentējusi Brasas cietuma un tā iemītnieku pēdējās dienas, bet Martas Smečerinskas filma “Kristus līgavas” vētī kādas ģimenes pieredzi, kad režisores māsa uzņemta Kristus līgavu klosterī. Savukārt Lietuvas un Igaunijas kopražojuma filmas “Trauslās karotājas” galvenās varones ir trīs jaunas sievietes, kuras, pirms dažiem gadiem Lietuvā atjaunojot karaklausību, brīvprātīgi pieteicās dienestā, un katrai bija savi iemesli to darīt.
UZZIŅA
Skolēni, studenti un seniori, kā arī Latvijas kino profesionāļi seansus kinoteātrī “K Suns” var apmeklēt bez maksas, iepriekš kasē izņemot brīvbiļetes.
Visprecīzākā informācija: “dokforums.gov.lv”.
