Tomātu stādu izauklēšana no sēkliņām līdz skaistai ražai. Konsultē speciālists 5
Izaudzēt tomātu dēstus nebūt nav tik sarežģīti, ja vien zina dažus audzēšanas knifus. Šoreiz pieredzē dalās Dārzkopības entuziastu kluba Tomāts biedrs, kolekcionārs Vidvuds Gruzdiņš.
“Audzēšanai neapkurināmā siltumnīcā tomātus labāk sēt ap 10.–15. aprīli. No sējas līdz izstādīšanai paliekošā vietā dēsti izaug aptuveni 50 dienās. Sējot aprīlī, siltumnīcā augus varēs izstādīt jūnija sākumā, kad vairs neapdraud pavasara salnas,” skaidro kolekcionārs.
Kodināšana
Pirms sējas sēklas kodina kālija permanganāta (zilo graudiņu) šķīdumā (1 g uz 1 l ūdens) aptuveni pusstundu. Pēc tam tās izvieto uz salvetes, nosusina, tad izber uz papīra un ļauj sēklām stundu apžūt.
Diedzēšana
Sēklas sēj kastītēs, bagātinātā kūdras substrātā KKS-1. Sēklas izvieto 1–1,5 cm attālumā citu no citas. Pēc sējas kastītes nosedz ar polietilēna plēvi, diedzē 25 °C temperatūrā. Tiklīdz parādās dīgsti, plēvi noņem, sējumus novieto visgaišākajā vietā ap 18 °C temperatūrā.
Parasti sējai izmanto iepriekšējā gadā vāktas sēklas, taču var sēt arī vecākas. Dīgst arī desmit gadus vecas tomātu sēklas, bet mēdz sadīgt atšķirīgi mēneša laikā. Lai sēklas dīgtu vienmērīgāk, sējumus tūlīt pēc sējas 3–4 dienas tur ledusskapī (ap 5 °C), pēc tam nodrošina strauju siltumu (25 °C).
Piķēšana
Pēc dīgļlapu atvēršanās sējeņus izpiķē kastītēs kūdras substrātā, izvietojot ap 3 cm citu no cita. Stāda nedaudz dziļāk, nekā tie auguši iepriekš (citādi stādiem būs tendence stīdzēt).
Otrreiz piķē, tiklīdz augiem sāk saskarties lapas, – pēdējā piķēšanā kastītes piepilda ar kūdras un komposta maisījumu, dēstus stāda dziļāk, lai veidojas spēcīgāka sakņu sistēma.
Augiem, ko audzē bez piķēšanas, sakņu sistēma veidojas mazāk zarota, kas nav labi. Pēc piķēšanas tomāti parasti ļoti labi iesakņojas. Dēstu audzēšanas laikā papildmēslojumu nedod, jo augiem pietiek ar substrātā esošajām barības vielām.
Stādīšana
Siltumnīcā izstāda veselīgus, ne pārāk garus (20–30 cm) stādus ar zaļām (nevis gaiši zaļām vai dzeltenīgām) lapām – labāk ieaugas šāda garuma dēsti, nevis pārauguši un izstīdzējuši. Augus stāda taisni, 3 cm dziļāk, nekā tie auguši kastītēs.
V. Gruzdiņš neiesaka tomātus dēstīt 10 cm dziļāk, kā to mēdz darīt, jo tad tiks patērēts laiks un spēks jaunas sakņu sistēmas veidošanai.
Augi siltumnīcā jāstāda nesabiezināti, pretējā gadījumā tie izstīdz. Tomātus, kas veido ļoti kuplus un lapainus krūmus, stāda 70 cm, mazāk lapotus – 50 cm attālumā citu no cita.
Mēslošana
Stādot augsnē veido bedrītes, kurās ieber pa tējkarotei Trihodermīna (preparāts veicina ātrāku iesakņošanos). Tomātus piebaro – pirmo un vienīgo reizi ar nātru vircu – trešajā nedēļā pēc iestādīšanas. To pievieno laistāmajam ūdenim (1 l koncentrāta uz 10 l ūdens), sajauc un laista – nātru virca rosina mikroorganismu darbību augsnē.
Kad tomātu stādi izauguši pietiekami lieli un sākuši ziedēt, stādījumiem uzber komposta kārtu, kam piejaukti pelni, – tas ir vērtīgs kālija avots (uzber spaini maisījuma uz kvadrātmetru).
Tiklīdz tomātiem aizmetušies augļi, sevišķi karstās, saulainās dienās, svarīgi augus nodrošināt ar kalciju, lietojot to mēslojumā, – smidzinot caur lapām kalcija nitrātu vai speciālo šķidro mēslošanas līdzekli CalMax.
Tomāti jālaista prātīgi, ņemot vērā, kāda ir augsne. Ja augsne smilšaina, ātri žūstoša, jālaista biežāk – tādā tomātiem veidojas virspusēja sakņu sistēma. Mālainā augsnē laista retāk.
Nātru vircas pagatavošana
Audzētājs nātru vircu tomātiem sagatavo jau iepriekšējā rudenī, lai pavasarī varētu mēslot stādus. Vircu gatavo 250 l plastmasas mucās – 3/4 mucas piepilda ar nātrēm un pārlej ūdeni tā, lai līdz mucas augšmalai paliktu 15 cm.
Uzliek vāku un ļauj rūgt aptuveni divas nedēļas. Kad virca norūgusi, biezumi uzpeld virspusē, un tos izņem ārā. Dzeltenzaļais šķidrums paliek mucās līdz pavasarim.
