Pasaudzēsim savu redzi! Kad uz apgaismojumu nevajag taupīt 0
Saules gaisma, tumšais laiks, datoru zilā gaisma – katra no tām ietekmē mūsu redzi. Kā varam savlaikus parūpēties par savu redzi, stāsta OptiO galvenā optometriste MĀRA KAPARKALĒJA.
Kad uz apgaismojumu nevajag taupīt
Gaismas trūkums visvairāk jūtams gada tumšajā laikā un, ja vēl apgaismojums mājās nav pietiekams, tas ietekmē ne tikai acu veselību, bet arī vispārējo labsajūtu. Strādājot nepietiekamā apgaismojumā, piemēram, lasot grāmatas, žurnālus, tiek vairāk piepūlēta redze, un agrāk veidojas acu nogurums. Īpaši gados vecāki cilvēki mēdz taupīt elektrību un pat dažādu sīku darbiņu veikšanas laikā neieslēdz gaismu, šādi pārpūlējot savu redzi. Cilvēkiem ar lielāku gadu nastu biežāk ir katarakta, glaukoma, un tas vien jau ietekmē gan kontrasta redzi, gan adaptāciju tumsai un gaismai.
Ļoti retos gadījumos pārāk liels redzes sasprindzinājums var rosināt šo acu saslimšanu attīstību, brīdina optometriste. Smalkākiem darbiem nepieciešams spilgtāks apgaismojums, kas līdzinās dienas gaismai.
Vienmēr iespējams padomāt par atbilstīgu apgaismojumu – svarīgi, lai gaisma kristu no augšas. Arī galda lampa jānovieto tā, lai gaisma kristu no augšas un nemestu ēnu uz grāmatu, ko cilvēks nodomājis lasīt.
Vienlaikus apgaismojumam nevajadzētu būt ļoti spilgtam – lai neveidotos atspīdumi no apskatāmās lietas. To cilvēks var pielāgot pats atbilstīgi savai kontrasta redzei, kas katram ir atšķirīga.
Gaismai ir nozīme arī garīgās labsajūtas uzturēšanā. Nepietiekams tās daudzums var ietekmēt noskaņojumu – tumšajā gada periodā ir mazāka aktivitāte un krītas dzīvesprieks.
Saules gaisma – lai tā nekaitē!
Gan vasarā, kad pie mums viss ir saules apspīdēts, gan, aizbraucot uz valstīm, kur saules gaismas nekad nepietrūkst, acis jācenšas aizsargāt no tās ultravioletā starojuma. Īpaši pie ūdeņiem, kalnos, kur ir ne tikai saule, bet tās atstarojums no ūdeņiem, sniega. Ja acis netiek aizsargātas un tajās nonāk pārāk liels ultravioletais starojums, nereti rodas to apsārtums, graušanas sajūta, it kā acī iekļuvis svešķermenis. Parasti šīs sūdzības pāris dienās pāriet, lietojot saulesbrilles, tomēr būtu ieteicams konsultēties ar oftalmologu (acu ārstu), jo var būt acs anatomisko struktūru bojājums, kura ārstēšanai jālieto medikamenti.
Protams, acij ir savi aizsargmehānismi, kas samazina ultravioletā starojuma nokļūšanu acīs, piemēram, gan acs sprauga, gan zīlīte kļūst šaurākas un nelaiž cauri tik daudz gaismas. Tomēr, kā to pierāda pasaulē veikti pētījumi, spilgta saule acīs ir viens no faktoriem, kas rosina ātrāku kataraktas attīstību, kā arī izraisa mākulas deģenerāciju (bojā centrālo redzi).
Tāpēc jo vairāk saulesbrilles lietosim pavasarī un vasarā, jo vairāk būs pasargātas acis. Svarīgs arī komforts – nav visu laiku jāstaigā samiegtām acīm, skaidro Māra Kaparkalēja. Saulesbrilles var būt polarizētas un citādi uzlabotas, bet galvenais, lai tās aizsargā no ultravioletajiem stariem. Par to liecina uzraksts uz brillēm, piemēram, uzlīmes veidā.
Starp citu, braucot ceļojumā vai slēpot uz vietām ar ļoti spilgtu sauli, optometriste iesaka saulesbrilles pirkt tur uz vietas, nevis Latvijā. Vienkārši pie mums var nebūt nopērkamas saulesbrilles ar atbilstīgu tonējuma pakāpi, kas pasargā no acu žilbšanas.
Redze un intensīva zilā gaisma
Zilā gaisma ir redzamās gaismas daļa, ko var sastapt teju visur apkārtējā vidē. Nelielos daudzumos tā nekaitē cilvēka redzei. Cits stāsts, ja ilgstoši jāstrādā pie datora vai jāizmanto viedtālrunis – šo ierīču intensīvais zilās gaismas starojums rada lielu slodzi acīm. Šī gaisma fokusējas pirms tīklenes, un acīm ļoti jāpiepūlas, lai to redzētu. Rezultātā rodas redzes saspringums, nogurums. Tad vakarā pēc darba var būt sūdzības par smaguma sajūtu acīs, apsārtumu un graušanas sajūtu (tas var liecināt arī par sausās acs sindromu), asarošanu, pat par galvassāpēm (parasti, ja nav veikta atbilstīga redzes korekcija).
Zilās gaismas ietekmē var notikt izmaiņas tīklenē, piemēram, mākulas deģenerācija, bet to parasti ietekmē arī saules ultravioletais starojums. Tāpēc ļoti svarīgi, uzturoties tiešos saules staros, lietot saulesbrilles.
Lai atvieglotu darbu pie mākslīgā apgaismojuma un aizsargātu acis no viedierīču un televizora izstarotās zilās gaismas, kā labu risinājumu optometriste iesaka dzidrinātās briļļu lēcas. Šādas lēcas ir divu veidu: ar vienkāršu dzidrinājumu, kas noņem atspīdumu no virsmām, no datora monitoriem, tās arī uzlabo kontrastu (iespējams skaidrāk redzēt). Ir arī speciālais jeb zilais pārklājums, kas bloķē aptuveni 90% zilās gaismas, līdz ar to samazina tās nonākšanu acīs. Zilais klājums ieteicams tiem cilvēkiem, kuri pie datora pavada ļoti daudz stundu.
Optometriste vērš uzmanību, ka šādas lēcas var nebūt piemērotas, piemēram, gleznotājiem, dizaineriem, jo tās filtrē zilo starojumu no visiem gaismas avotiem, ne tikai no datoru, TV un mobilo telefonu ekrāniem, tāpēc nedaudz sliktāk būs pamanāmas atšķirības starp krāsu, piemēram, sarkanās, pustoņiem. Mākslinieka darbā taču katra mazākā nianse ir svarīga. Skatoties caur šādām lēcām, viss ir dzeltenīgākā krāsā.
Taču arī briļļu lēcas ar vienkāršo dzidrinājumu ir labs risinājums, tikai tad jāievēro pauzes darbā ar datoru, uzsver optometriste.
Kā pasargāt redzi?
• Ja ikdienā darbs ir pie datora, ieteicams ik pēc 20 minūtēm acis kārtīgi izmirkšķināt un skatīties ārā pa logu – uz kādu tālumā esošu objektu.
• Pēc divu stundu aktīva darba pie datora ieteicams uz 10 minūtēm atstāt savu darba vietu un izkustēties gan pašam, gan izkustināt acis ar dažādiem muskuļu vingrinājumiem. Tā, piemēram, turot galvu taisni, acis izkustināt pa labi, pa kreisi, uz augšu un leju. Pēc tam var veikt apļveida kustības.
• Reizi divos gados vēlams apmeklēt optometristu un pārbaudīt redzi, lai pārliecinātos, vai nav novērojamas kādas izmaiņas.
