* 2
Pašārstēšanās noder nebūtisku slimību gadījumos. Taču tas, kas sākumā nešķiet ievērības cienīgs, citreiz izrādās nopietns. Tāpēc, ja simptomi pēc trim dienām nemazinās, jādodas vizītē pie ārsta, citādi sekas var būt pat letālas. Piemēram, klepus ir viens no saaukstēšanās simptomiem, bet tas mēdz būt arī tad, ja ir plaušu vēzis, tuberkuloze, alerģija, paaugstināta kuņģa skābe un citas sākumā nenosakāmas problēmas. Līdzīgi ir ar galvassāpēm – slimības ir dažādas, bet simptomi vieni. Pārmērīgi ilgi lietoti preparāti var izraisīt atkarību. Ja dodas pie ārsta, jāinformē par mājās lietotajām zālēm.
*
Uzmanība jāpievērš arī instrukcijā norādītajai devai – vairāk zāļu nenozīmē ātrāku izveseļošanos.
Vissarežģītāk ir ar bērniem, kuriem pašārstēšanās der retos gadījumos. Tas pamatojams ne vien ar atšķirīgajām devām un fizioloģiskajiem procesiem, bet arī ar to, ka pieaugušais prot labāk izskaidrot savas slimības simptomus, turpretī bērns iztiek ar pāris vārdiem, bet zīdainis savu sāpi vispār nevar izstāstīt. Ja ir šaubas par to, vai jāsauc ātrā palīdzība, der piezvanīt ģimenes ārstam. Brīvdienās, svētkos un nakts stundās Latvijā darbojas ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 un medicīniskos padomus sniedz latviešu, krievu un angļu valodā.
*
Daži klienti medikamentus lieto ļaundabīgos nolūkos. Vairākās aptiekās nopērkot pa vienai bezrecepšu nomierinošo zāļu kastītei, iegūst iespaidīgu preparāta daudzumu. Lielās devās zāles var būt nāvējošas. Farmaceite Kristīne Mālniece stāsta, ka visbiežāk suicidiālo tieksmi novēro jauniešiem līdz 14 gadiem. Ar šā vecuma klientiem aptiekāram jābūt īpaši uzmanīgam, tāpēc viņš ir tiesīgs atteikties apkalpot gados jaunākas personas.
*
Lai pašārstēšanās būtu veiksmīga, zāles pareizi jāglabā un jāievēro derīguma termiņu atšķirība jauniem un lietotiem preparātiem. Piemēram, acu pilieni pēc atvēršanas derīgi vien 14–30 dienas. Bieži dzirdēts, ka medikamenti jātur ledusskapī, bet tā jādara tikai tad, ja norādīts instrukcijā. Citādi preparāts var mainīt savu ķīmisko sastāvu un kļūt nederīgs. Zāles jāglabā vietā, kur tās pasargātas no saules stariem un mitruma.
*
Jāapzinās, kādus riskus zāles izraisa darbā vai sportā. Arī bezrecepšu medikamenti var radīt miegainību, vājumu, pasliktināt koncentrēšanās un reaģēšanas spējas, tāpēc pacients atsevišķās reizēs nedrīkst vadīt automašīnu, strādāt ar iekārtām vai veikt citu atbildīgu darbu. Dažas zāles satur sportistiem neatļautas vielas un var būt iemesls diskvalifikācijai.
*
Pašārstēšanās papildina cilvēku zināšanas par savu veselības stāvokli un medikamentiem, ātri novērš slimības simptomus, iemāca paļauties uz sevi, ietaupa laiku un naudu. Sabiedrības līmenī tā palīdz taupīt medicīnas nepietiekamos resursus, samazināt valsts vai pašvaldību apmaksāto veselības aprūpes programmu izmaksas un darba kavējumus vieglu simptomu dēļ. Taču, lai nenodarītu sev pāri, jābūt informētam par savu veselības stāvokli, cītīgi jālasa zālēm pievienotā instrukcija un jākonsultējas ar farmaceitu.
FAKTS
Viena no farmaceitu darbības pamatfunkcijām ir aptiekas klientu konsultēšana par bezrecepšu zālēm un pašārstēšanās uzraudzība.
36,6 °C konsultante KRISTĪNE MĀLNIECE, farmaceite
