Uztura bagātinātāju mijiedarbība vēl nav pietiekami izpētīta 0
“Ja bez ārsta ziņas lietoti uztura bagātinātāji kaitē veselībai, kāpēc tos ļauj tirgot veikalos, ne tikai aptiekās?” Gunita Ūdele Kuldīgā
Uztura bagātinātāji, tāpat kā bezrecepšu vai recepšu medikamenti, nav kaitīgi, ja strikti ievēro indikācijas, ražotāja noteiktās devas un citus lietošanas nosacījumus, jo pirms preparātu nonākšanas tirgū tie tiek izpētīti.
Negals sākas brīdī, kad bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus lieto pārmērīgi daudz, uzticoties reklāmām un nekonsultējoties ar ārstiem vai vismaz farmaceitiem. Preparāti rada negaidītus savstarpējus savienojumus un reakcijas, un efekts mēdz būt pretējs cerētajam. Tādēļ, vienalga, vai tās ir bezrecepšu zāles no aptiekas vai uztura bagātinātājs no lielveikala, bet savs ārsts jāinformē par visiem pastāvīgi lietotajiem līdzekļiem. Turklāt farmakologs, medicīnas doktors Antons Skutelis bažījas, ka patērētāji reklāmu iespaidā uztura bagātinātājus uztver kā dabiskus produktus un lieto kopā ar recepšu un bezrecepšu medikamentiem.
Toksikologs, asociētais profesors Viesturs Liguts papildina, ka medikamentu un uztura bagātinātāju mijiedarbība vēl nav pietiekami izpētīta: – Tiek fiksētas medikamentu un uztura bagātinātāju kombinācijas, no kurām jāizvairās. Dažkārt pat granātābolu un greipfrūtu sula, ķiploki un asinszāle vienlaikus ar pamatslimībai izrakstītajiem medikamentiem var būt bīstami.
Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis ir vēl skarbāks: – Medicīnas literatūrā var atrast nopietnus pierādījumus tikai divu uztura bagātinātāju lietošanai – tā ir zivju eļļa vecākiem cilvēkiem un folijskābe grūtniecības laikā. Nav ne mazākā iemesla izmest naudu par polivitamīniem vai nopļauta Alpu zālāja kapsulu!
Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore Inguna Adoviča skaidro, ka bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju reģistrācijas prasības atšķiras: – Kaut gan zāļu definīcija ir skaidra un detalizēta, tirgū pieejami dažādi klasificēti produkti, kuru būtība un iedarbība ir līdzīga, tomēr tiem piemēro atšķirīgas prasības, kas var radīt tiešus vai netiešus draudus cilvēka veselībai.
Vērtējumu, vai konkrētais produkts ir vai nav zāles, sniedz ZVA pēc nepieciešamās dokumentācijas izvērtēšanas. Līdzīgi uztura bagātinātāju reģistrāciju Latvijā veic Pārtikas un veterinārais dienests. Negodīgas komercprakses uzraudzību uztura bagātinātāju jomā īsteno Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, jo dažkārt reklāmās uztura bagātinātājam nepamatoti piedēvē spēju labvēlīgi iedarboties uz visām cilvēka organisma sistēmām, novērst smagas saslimšanas, piemēram, sirdsslimības, vēzi, hepatītu u.c.
