Pašārstēšanās – ātrs risinājums īstermiņa problēmām 0
Iesnas, vēdergraizes vai galvassāpes gandrīz katrs no mums ir izārstējis bez ārsta palīdzības, iztiekot vienīgi ar paša izvēlētām bezrecepšu zālēm. Taču, lai pašārstēšanās būtu droša, jābūt pietiekami izglītotam, lai saprastu, kurā brīdī iespējams izlīdzēties ar bezrecepšu līdzekļiem, kurā iztikt bez zālēm, bet kad steigšus jāvēršas pie ārsta. Arī tad, ja trīs četru dienu laikā, ārstējoties ar bezrecepšu zālēm, veselība tomēr neuzlabojas, pašārstēšanos labāk mest pie malas.
Ar katru nieku pie ārsta?
“Mājas aptieciņā vajadzētu būt kādam pretdrudža, pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklim, aktīvajai oglei un gremošanas fermentiem gadījumam, ja rodas problēmas ar gremošanas sistēmu, rehidrona pulverīšiem, ja rodas vemšana un caureja, plāksteriem, pārsienamajiem materiāliem un ūdeņraža pārskābei, ja vajag apkopt brūces, un, protams, pa rokai jātur ikdienā lietojamās zāles hronisku slimību kontrolei un ārstēšanai,” uzskaita farmaceite Marija Čeha, piebilstot, ka, pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, aptuveni 9–14% pasaules iedzīvotāju ārstē sevi paši.
Šā gada februārī pēc uzņēmuma Silvanols pasūtījuma veiktais firmas SKDS pētījums par iedzīvotāju rīcību saaukstēšanās slimību gadījumos atklāja, ka pašārstēšanās šādā gadījumā nav retums. Aptuveni 44% Latvijas iedzīvotāju lieto zāles pēc farmaceita ieteikumiem, 23% paļaujas uz draugu un radu padomu, un tikai 12% vēršas pie ārsta.
Pašārstēšanās uzskatāma par neatņemamu primārās veselības aprūpes sastāvdaļu, kurai ir gan plusi, gan mīnusi. Ne velti ārsti uzsver, ka pašārstēšanās ir bīstama, jo traucē laikus atklāt nopietnas slimības un uzsākt to ārstēšanu. Pie ieguvumiem var pieskaitīt to, ka samazinās ārstu noslogojums un sarūk rindas pie ģimenes ārstiem, arī ārstēšanās ir lētāka, jo nav jāmaksā par ārsta konsultāciju. Iedomājieties, cik ilgi būtu jāgaida rindā, ja visi pacienti ar iesnām dotos pie sava ģimenes ārsta vai speciālista!
Ārste Gunta Sumeraga piekrīt, ka reizēm ir grūti novilkt robežu starp drošu pašārstēšanos un nepieciešamību meklēt ārsta palīdzību, taču viņa uzskata, ka pirmām kārtām cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība par sevi un savu veselību.
“Neatliekami stāvokļi, kad jāsauc ātrā medicīniskā palīdzība, ir labi zināmi, tos māca arī bērniem skolās – pēkšņi samaņas zudumi, asiņošana, elpas trūkums, stipras sāpes, krampji. Ja situācija nav tik nopietna, jāapdomā nākamais solis – vai jāvēršas pie ģimenes ārsta vai arī varēšu izārstēties paša spēkiem.
Patlaban pieejama ļoti plaša informācija par dažādu slimību riskiem. Plašsaziņas līdzekļos atrodami kompetentu speciālistu padomi slimību profilaksei. Tāpat kā ārsts mācās mūža garumā, arī katram cilvēkam jāizglītojas par savas veselības uzturēšanu. Bukleti par šiem tematiem ir pieejami ģimenes ārstu uzgaidāmajā telpā, slimnīcu un veselības centru mājaslapās. Tad, kad ir jau par vēlu profilaksei un cilvēks ir saslimis, iegūtās zināšanas palīdzēs izvērtēt saslimšanas nopietnību,” domā ārste. Saaukstēšanās gadījumā atslēgas vārdi ir slimības gaita. Ja pēc četrām dienām simptomi nemazinās, jādodas pie ģimenes ārsta vai jāsauc ārsts uz mājām.
Gunta Sumeraga saka, ka lielākajā daļā gadījumu, kad pašārstēšanās beigusies ar ļoti smagām sekām, tomēr vainojama paša cilvēka bezatbildīga rīcība: “Dažreiz neesam tik stipri, lai ieskatītos taisnībai acīs, jo lielākoties šādi simptomi ir ļoti specifiski un ļaunu vēstoši – elpas trūkums vai sāpes aiz krūšu kaula fiziskas slodzes laikā, ilgstošs, nepārejošs klepus, ilgstoša caureja, nemotivēts svara zudums. Biežākais piemērs, ko redzu ikdienā, ir smēķētāji ar ilgstošu balss aizsmakumu. Visi zina, ka smēķēšana var izraisīt balsenes vēzi un ka viens no pirmajiem simptomiem ir balss aizsmakums. Parasti jau pacientiem ir aizdomas, ka tas nav radies tāpat vien, bet uz jautājumu, kāpēc negāja agrāk pie ārsta, cilvēks godīgi atbild: “Baidījos, ka atradīs vēzi.” Vai tad, nevēršoties pie ārsta, nenosakot šo diagnozi, vēzis mistiski pazudīs?”
Droša zāļu lietošana
Izsmeļoša informācija par Latvijas aptiekā pieejamajām bezrecepšu zālēm un to pareizu lietošanu, kurai var uzticēties, atrodama Valsts zāļu aģentūras mājaslapā. Pirms došanās uz aptieku vēlams sīki izpētīt gan izvēlētā preparāta sastāvu, gan lietošanas īpatnības, gan nevēlamās mijiedarbības ar citiem medikamentiem un iespējamās blaknes.
Aptiekā vienmēr ir pieejams farmaceits – zinošs veselības aprūpes speciālists, kurš var izstāstīt, kā pareizi lietot bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus, ārstniecības augu tējas un citus dabas līdzekļus, lai tie pasargātu no saslimšanas vai sekmētu atveseļošanos, nevis radītu jaunas problēmas veselībai.
Farmaceite Marija Čeha, runājot par pašārstējoties biežāk pieļautajām kļūdām, uzsver neiedziļināšanos zāļu sastāvā, jo dažāda nosaukuma zāļu iepakojumos var būt viena un tā pati aktīvā viela, piemēram, temperatūras pazemināšanai zāļu ražotāji piedāvā daudz tablešu un pulverīšu, kuru sastāvā ir paracetamols. Vēloties ātrāk tikt uz kājām, lai nekavētu darbu, cilvēki nereti vienlaikus lieto vairākus medikamentus ar vienādu sastāvu, pārsniedzot pieļaujamo devu. “Daudzi nesaprot, ka viena mājās pavadīta diena veselībai nāktu par labu daudz vairāk nekā sauja tablešu,” viņa saka. Nereti bezrecepšu medikamentu izvēle notiek reklāmas ietekmē. Arī Zāļu valsts aģentūras apkopotā informācija liecina, ka pērn pārdotāko bezrecepšu zāļu topā atkal iekļuvuši plaši reklamētie preparāti Ibumetin, Detralex, Magne B6 Premium, Voltaren Emulgel un Mezym.
Marija Čeha novērojusi, ka cilvēki pārspīlē arī ar vitamīnu un citu uztura bagātinātāju izmantošanu. Iegādājas un vienlaikus lieto gan imunitātes, gan locītavu, gan matu stiprināšanas līdzekļus, kuru sastāvā bieži vien ir vieni un tie paši vitamīni, bet pārāk liels daudzums traucē tiem uzsūkties.
“Nekādā gadījumā nevajag glabāt nebaltai dienai un lietot kādreiz ārsta izrakstīto antibiotiku pārpalikumus. No divām trim tabletēm nebūs nekāda labuma, tās tikai veicinās rezistences jeb nejutības veidošanos,” uzsver farmaceite un iesaka ik pa laikam pārskatīt mājas aptieciņas saturu un nodod aptiekā medikamentus, kam beidzies derīguma termiņš.
Farmaceite Ivanda Krastiņa stāsta, ka pieredzējušie aptiekāri bieži vien cenšas izskaidrot aptiekas apmeklētājiem potenciālos riskus, ko var slēpt viņu izvēlēto bezrecepšu zāļu lietošana, jo ne jau visi medikamenti der visiem un visās situācijās. Piemēram, bērniem noteikti nevajadzētu iegādāties zāles, kas domātas pieaugušajiem, jo tām ir citāds iedarbīgo ķīmisko vielu sastāvs.
Vai zināji?
Greipfrūtus un to sulu nedrīkst lietot vienlaikus ar zālēm, jo tie samazina daudzu enzīmu aktivitāti, kuri cilvēka organismā piedalās zāļu sadalīšanā, tāpēc palielinās šo zāļu daudzums asinīs un var izraisīt pārdozēšanu un blaknes.
Greipfrūtiem un to sulai iespējama arī pretēja iedarbība – tie var kavēt zāļu uzsūkšanos un mazināt to efektivitāti.
Arī alkoholisko dzērienu un zāļu mijiedarbības dēļ medikamentu efekts var vai nu pastiprināties, vai pavājināties.
Daudzas zāles, tāpat kā alkohols, noārdās aknās. Ilgstoši lietojot alkoholu, arī zāļu terapeitiskā deva var kļūst toksiska. Piemēram, paracetamolu saturošas pretsāpju zāles var izraisīt saindēšanos un aknu bojājumus.
Dažas zāles – tabletes, ziedes, geli – var izraisīt pastiprinātu jutību pret gaismu. Gaismjutības reakcijas – ādas izsitumi, apdegumi – var parādīties uzreiz pēc atrašanās tiešos saules staros vai arī pēc kāda laika.
Zāles nedrīkst glabāt tiešos saules staros vai ierīču tuvumā, kas izdala siltumu, jo temperatūras ietekmē var mazināties zāļu efektivitāte, bet palielināties blakņu risks.
Farmaceits zina labāk
“Farmaceiti ir pietiekami kompetenti, lai ieteiktu bezrecepšu zāles, izstāstītu par to atšķirībām, izvērtētu, kuras zāles šim cilvēkam vajadzētu vai nevajadzētu lietot. Tāpēc no farmaceita, tieši tāpat kā no ārsta, nevajag slēpt informāciju par pārējām saslimšanām un citu medikamentu lietošanu, jo dažām zālēm, arī bezrecepšu preparātiem, var būt nevēlama mijiedarbība. Lai nekļūtu par reklāmas upuri un iegādātos vispiemērotāko līdzekli par vislabāko cenu, atkal bez farmaceita palīdzības neiztikt. Jāprasa, kuriem preparātiem ir līdzvērtīga iedarbība, ar ko tie atšķiras,” padomu dod Gunta Sumeraga.
Arī farmaceite Ivanda Krastiņa apzinās, ka cilvēki uz aptieku nāk gan akūtos gadījumos, gan ar slimību bagāžu, tāpēc cenšas iegūt pēc iespējas visaptverošu informāciju, jo tikai tad varēs ieteikt piemērotāko – vai iegādāties bezrecepšu medikamentus vai labāk vērsties pie ārsta. “Vēlos uzsvērt, ka farmaceits ir sertificēts speciālists, kurš savu profesiju apgūst vairākus gadus un ik pēc pieciem gadiem papildina savas zināšanas, tāpēc var ieteikt iespējamos risinājumus, tomēr katrs cilvēks galīgo lēmumu par savu veselību pieņem pats,” viņa saka.
Labs farmaceits noteikti iztaujās zāļu pircēju par slimības simptomiem, cik ilgi tie jūtami, vai cilvēks jau lieto kādas zāles simptomu mazināšanai vai citu hronisko slimību ārstēšanai. Izsniedzot pastāstīs, ka zālēs ar dažādiem nosaukumiem var būt viena un tā pati aktīvā viela un ka vairāk zāļu vai lielāka deva, nekā noteikts, vēl nenodrošina ātrāku atveseļošanos, paskaidros, kad tās varētu iedarboties, kādas blaknes izraisīt un kā rīkoties, ja tās parādās vai arī veselības stāvoklis dažu dienu laikā neuzlabojas vai pat pasliktinās. Ja farmaceitam radīsies aizdomas, ka cilvēks pats nespēj izvērtēt veselības stāvokļa nopietnību, piemēram, ir akūta trauma, asinsspiediena problēmas, galvas reiboņi, ģībšana, uz aptieku tiks izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.
Neaizmirsti pajautāt farmaceitam
Vai zāles jādzer no rīta vai vakarā?
Pirms ēšanas vai pēc ēšanas?
Cik reizes dienā?
Cik ilgi?
Kādas var būt biežākās blakusparādības?
Kā šīs zāles ietekmēs spēju koncentrēties darbam, vadīt automašīnu, sasniegumus sportā vai grūtniecības norisi?
Vai ir kādi medikamenti, uztura bagātinātāji vai dzērieni, ar kuriem kopā zāles nevajadzētu lietot?
Kā šis zāles pareizi uzglabāt?
Cik ilgu laiku pēc iepakojuma atvēršanas tās vēl ir derīgas?
Kā palīdzē farmaceits
Informē par zāļu īpašībām, uzglabāšanas noteikumiem, kā arī sniedz padomus par to lietošanu, pamatojoties uz drošas medikamentu lietošanas pamatprincipiem un aktuālām Latvijā reģistrētām klīniskām vadlīnijām.
Izskaidro medikamenta pareizu lietošanu, ja to izsniedz pirmo reizi, medikamenta maiņas gadījumā un pēc pacienta lūguma, kā arī sniedz rakstisku informāciju par to lietošanu.
Iztaujā klientu par citiem lietotajiem recepšu un bezrecepšu medikamentiem, uztura bagātinātājiem, pārtiku un alkohola patēriņu un novērtē mijiedarbības risku.
Brīdina par zāļu mijiedarbību, kas var būt cēlonis divu vai vairāku lietoto zāļu iedarbības nevēlamām pārmaiņām vai blakusparādībām, par dubultmedikāciju, ja vienlaikus lieto zāles ar līdzīgu sastāvu, vai pseidodubultmedikāciju, ja vienlaikus lieto zāles ar dažādu sastāvu, bet vienādu terapeitisko iedarbību.
Pastāsta par kontrindikācijām, ja klientam ir slimības, sindromi vai citas pazīmes, kas nav savienojamas ar noteiktu zāļu lietošanu, par nozīmīgām zāļu blakusparādībām.
Sniedzot konsultācijas par zālēm, farmaceits informē arī par zāļu cenām, ja ir pieejamas ekvivalentas zāles par zemāku cenu un ir iespējama izvēle.
