Slimnīcas vadītājai dod uzdevumu trīs mēnešu laikā izskaust rindas, kas viņai nav pa spēkam 14
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklei Andai Čakšai, kura ieņem arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājas amatu, bez redzama iemesla nācies pamestu darbu Stradiņos.
“Mēs par to esam absolūti šokēti un izbrīnīti, Čakšas kundzes atlūgums mums bija liels pārsteigums. Viņa veiksmīgi strādā, panākusi, ka izveidota un labi darbojas medicīnas padome, procesi pozitīvi virzās, un te pēkšņi kā sniegs no skaidrām debesīm – Čakšas kundze paziņo, ka uzrakstījusi atlūgumu, kaut iepriekšējā dienā, kad pārrunājām tuvākos darāmos darbus, nekas par to neliecināja,” neizpratnē ir Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.
“Šādu lēmumu es pieņēmu pēc sarunas ar veselības ministru Gunti Belēviču,” sacīja A. Čakša, kura darbu turpinās līdz brīdim, kad tiks sasaukta slimnīcas dalībnieku sapulce, kas lems par izmaiņām valdes sastāvā. Viņa pastāstīja, ka Stradiņu slimnīcas ārstnieciskajā darbā, izveidojot medicīnisko padomi, veiksmīgi izdevies iesaistīt visus klīniku un centru vadītājus, ka ir izvirzītas nākamā gada prioritātes un uz tām balstīts slimnīcas budžets un ka procesi veiksmīgi virzās uz priekšu. Sāktas arī daudzas citas lietas – medicīniskās palīdzības process ar pacientu plūsmu sadalīšanu, Plaušu un torokālās ķirurģijas reorganizācija un citi darbi.
Atgādināšu, ka Stradiņos nav valdes priekšsēdētāja un visiem trim valdes locekļiem ir vienlīdzīgas paraksta tiesības. Valdē bez Čakšas, kura atbildēja par ārstniecības jomu, strādā arī veselības ministra biroja vadītājas un ministra dzīvesbiedres bijušais vīrs Normunds Štāls, kurš atbild par būvniecības procesiem, kā arī Elita Buša, kuras pārziņā ir finansējuma jautājumi.
Veselības ministrs G. Belēvičs Latvijas Radio norādīja: “Ņemot vērā to, ka Bērnu slimnīcai mēs nākamgad būtiski vairāk palielināsim finansējumu, es valdei uzliku par pienākumu gādāt, lai nākamo trīs mēnešu laikā Bērnu slimnīcā tiktu izskaustas visas rindas, jo bērni ir mūsu prioritāte.” Viņš neesot apmierināts ar valdes darbu un cer, ka slimnīcas vadītāja Čakša, koncentrējot spēkus vienā slimnīcā, tiks ar šo uzdevumu galā.
Slimnīcas vadītāja piekrīt, ka jāmobilizējas uz to, lai rindas būtu mazākas, bet to nevar izdarīt slimnīca viena pati. Tur jābūt ciešai sadarbībai ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), Veselības ministriju, ģimenes ārstiem… Slimnīcas vadība ne reizi vien NVD ir paudusi vairākas problēmas, kas novedušas pie speciālistu trūkuma, kas, nenoliedzami, noved pie rindām, bet tās nav atrisinātas.
A. Čakša: “Viens tarifs tiek piemērots neatkarīgi no ārstniecības procesa sarežģītības. Ir taču atšķirība, vai bērns nāk profilaktiski pārbaudīt tikai redzi, kas ilgst piecpadsmit, divdesmit minūtes, vai bērnam ir smaga saslimšana, kur ārstam nepieciešamas trīs vai četras stundas, lai uzstādītu pareizo diagnozi. Bet naudas summa no valsts budžeta abos gadījumos ir viena un tā pati. Protams, ka ārsti nogurst no sarežģītās ārstēšanas un dodas pieņemt pacientus, kuriem var palīdzēt daudz vienkāršāk.
Otra lieta ir nodokļu nevienlīdzība. Tajā brīdī, kad ārsts sāk strādāt privāti, viņš vairs nestrādā pēc pilna darba līguma, bet gan kā mikrouzņēmējs vai kā citādi. Pat ja pakalpojums maksā vienādi mūsu slimnīcā un privātpraksē, Bērnu slimnīcā šis ārsts saņem mazāk, jo mēs maksājam pilnu nodokli, bet mikrouzņēmumā nodokļos samaksātā summa ir mazāka un līdz ar to mēs kļūstam konkurētnespējīgi.”
Lai varētu kaut daļēji izpildīt ministra doto uzdevumu, slimnīcā tiek veidota darba grupa, lai uzklausītu pilnīgi visus priekšlikumus, kā samazināt rindas, un mēneša laikā tos iesniegtu Veselības ministrijai. Tas, kas jau esot izdarīts un nākamgad tiks pilnveidots, ir tā sauktais pacientu filtrs. Kad pacients tiek nosūtīts uz Bērnu slimnīcu, viņš vispirms nokļūst pie pediatra, jo šis ārsts var palīdzēt apmēram 60% gadījumu un ne vienmēr ir nepieciešams speciālists. “Tāds pats stāsts ir ar ehokardioskopijām. Mūsu kardiologi saka: Latvijā gadā noģībst 30 tūkstoši bērnu, un nebūt visiem nav nepieciešama ehokardioskopija. Bet ģimenes ārstam, pediatram ir jāizvērtē, kuram pacientam tomēr vajag šo izmeklējumu. Ja mums Latvijā ir pieci bērnu kardiologi, kas veic šo izmeklējumu, tad fiziski nav iespējams izmeklēt visus, kam tas nepieciešams. Gan pieaugušajiem, gan bērniem iespēja veikt šo izmeklējumu strauji saruka tādēļ, ka to vairs neļāva darīt radiologiem, bet tikai kardiologiem. Līdz ar to rindā uz šo izmeklējumu ir jāgaida pat divi mēneši. Tikai tā iemesla dēļ, ka tas ir iekšējs kardiologu lobijs saviem speciālistiem, lai viņi būtu pieprasīti un varētu labi pelnīt, bet par pakalpojuma pieejamību neviens nedomā,” atzina Čakša.
Bērnu slimnīcā maksas pakalpojumi ir vien 3% no kopējā apgrozījuma, turklāt šajos procentos ietilpst ēdināšana un citi servisa pakalpojumi, kas nav saistīti ar ārstēšanu. Patlaban vislielākās plānveida ārstēšanas rindas ir pie acu ārstiem, lai veiktu ehokardioskopiju, kā arī pie ārstiem – ģenētiķiem, psihiatriem, fizioterapeitiem, jo šie speciālisti atstāj Bērnu slimnīcu zemā atalgojuma dēļ.
“Ja bērns ierodas slimnīcā ar akūtu veselības problēmu, piemēram, auss sāpēm, viņu nekavējoties apskata pediatrs, bet, ja problēma ir dziļāka, tiek izsaukts lors. Akūtās situācijās nevienam bērnam nav jāgaida. Bērnu slimnīcā visās specialitātēs ir tā sauktie zaļie koridori, lai bērniem, kuriem medicīniskā aprūpe nepieciešama nekavējoties, tā tiktu nodrošināta,” sacīja slimnīcas vadītāja.
A. Čakšai nav informācijas, ka slimnīca nākamgad saņems kādas citas lielākas summas nekā pārējās slimnīcas, kurām ministrija solījusi atmaksāt valsts galvoto aizdevumu un piešķirt naudu mediķu algu palielinājumam.
Šobrīd par ārstēšanu tā dēvētajās observācijas gultās, kur pacients tiek novērots 24 stundas, slimnīcai ir samaksāti tikai 20% jeb par pieciem tūkstošiem pacientu, kaut gan apkalpoti 20 tūkstoši. Tātad slimnīca lielāko daļu apkalpo uz sava rēķina. Savukārt stacionēto pacientu skaits ir mazāks nekā plānots. Slimnīcai ir noteikts tāmes finansējums, kas uzliek par pienākumu slimnīcas nodaļās ārstēt noteiktu pacientu daudzumu. Šis pienākums nav izpildīts, bet slimnīca ārstējusi mazāku pacientu skaitu, nekā valsts noteikusi. To naudu, ko valsts pārmaksājusi par plānā iekļautajiem, bet neārstētajiem pacientiem, NVD atskaita nost. Bet tajā pašā laikā par darbu observācijas nodaļā nesamaksātās naudas summas netiek ņemtas vērā. Ja šie pacienti, kas slimnīcā ievietoti uz 24 stundām, tiktu stacionēti, tad tas būtu pretrunā ar veselības jomā noteikto politiku, jo būtiski palielinātos stacionāra finansējums.
“Galvenais, lai no visām šīm nepilnībām gan politiskajā vidē, gan pašā veselības aprūpes jomā neciestu bērni. Mans uzdevums ir viņus no tā visa pasargāt,” saka A. Čakša.
