Pašapkalpošanās analīžu automātos iespējams nodot materiālu arī helikobaktērijas un cilvēka papilomas vīrusa noteikšanai 1
Covid-19 pandēmijas laikā liels atspaids laboratoriskajā darbā bija pašapkalpošanās analīžu automāti, kas palīdzēja apkalpot milzīgo pieprasījumu pēc analīzēm, bet to piedāvātais analīžu klāsts arvien paplašinās – jau iespējams nodot elptestu helikobaktērijas noteikšanai un speciālu testu cilvēka papilomas vīrusa pārbaudei, pastāstīja “E. Gulbja laboratorijas” speciālists Mikus Gavars.
Covid–19 kļūst par rutīnas saslimšanu?
Vaicāts, kāda varētu būt rudens un ziemas sezona attiecībā uz jaunā koronavīrusa izraisīto saslimšanu Covid–19, M. Gavars ir samērā optimistisks: “Kristāla bumbas mums diemžēl nav. Bet jau tagad pārliecināmies, ka vīruss kļuvis mazāk agresīvs, ievērojami mazāk cilvēku nonāk slimnīcās, tādējādi stacionāru noslodze nav liela. Cilvēkiem, kuri nav riska grupās, tas nenodara būtisku ļaunumu. Ir pazīmes, ka Covid–19 tiešām pārvērties par sezonālu saslimšanu, ar kuru mums jāsadzīvo. Jebkurā gadījumā šobrīd nešķiet, ka būs vajadzīga tāda pati pieeja, kā ar iepriekšējiem vīrusa variantiem.”
“Covid-19 testēšana kļuvusi par tādu pašu laboratorijas rutīnas darbu, kā citi testēšanas veidi. Šajā ziņā situācija krasi atšķiras no iepriekšējiem diviem gadiem. COVID-19 jābeidz izcelt kā kaut ko īpašu un atsevišķu,” prognozē M. Gavars.
Procesu automatizācija jaunās telpās
Starp SIA “E. Gulbja laboratorija” lielākajiem jaunumiem ir jaunu papildu telpu iekārtošana ar lielu akcentu uz iekšējo procesu automatizāciju un optimizāciju.
“Robotizēt un automatizēt iespējams dažādus laboratorijas procesus, kur nav nepieciešams cilvēka darbs, bet tikai uzraudzība, piemēram, tas attiecas uz paraugu transportēšanu, šķirošanu un bīstamo atkritumu aizvākšanu. Tas automatizē un atvieglo iekšējos procesus, nevis atņemot cilvēkiem darbu, bet ļaujot ietaupīt laiku un pievērsties tiem uzdevumiem, kur nepieciešama cilvēka iesaiste,” saka M. Gavars.
“Savus pētījumus un attīstību cenšamies finansēt paši, vienīgais izņēmums bija valsts pētījumu programma, kurā iesaistījāmies, izstrādājot siekalu testu SARS-CoV-2 noteikšanai, bet arī šī iesaiste drīzāk bija zinātniska, nevis finansiāla. Tieši siekalu paraugu ņemšana ļāva nodrošināt nepieciešamos testēšanas apjomus. Ja nebūtu ieviesta siekalu paraugu izmantošana vīrusa noteikšanai, būtu nesalīdzināmi grūtāk pārbaudīt tūkstošiem cilvēku – vienkārši pietrūktu medicīniskā personāla,” atminas M. Gavars.
Runājot par personāla pieejamību, kas ir liela problēma daudzās medicīnas iestādēs Latvijā, M. Gavars atzīst, ka situācija “E. Gulbja laboratorijā” ir apmierinoša, jo pietrūkst vienīgi medicīnas māsu. “Kā privāts uzņēmums varam paši regulēt algu līmeni, piemēram, pat izmaksāt kādus bonusus šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, tomēr nevienam nav šaubu, ka mediķu algu līmenis valstī kopumā ir pārāk zems,” atzīst M. Gavars.
Pašapkalpošanās roboti – uz palikšanu
Pašapkalpošanās automāti visdažādāko analīžu un testu nodošanai pakāpeniski kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. “Šajā jomā esam kādus gadus priekšā citām valstīm. Daudzi cilvēki iemācījās lietot pašapkalpošanās robotus analīžu nodošanai saistībā ar Covid-19, piemēram, tos izmantoja liels skaits skolēnu. Tādējādi testēšanai viņi varēja neiet uz filiālēm, kur bija jāapkalpo citi klienti, kas nodeva atšķirīgas analīzes,” stāsta M. Gavars.
Šobrīd cilvēkiem būtiski saprast, ka analīžu pašnodošanas punkti nav domāti tikai un vienīgi Covid-19 analīzēm – tajos var nodot arī daudzus citus pašsavāktus paraugus. “Tomēr gan šobrīd, gan, visticamāk, arī nākotnē roboti varēs apkalpot tikai tos klientus, kuri par analīzēm maksā paši. Latvijā tādu ir daudz, salīdzinot ar citām valstīm,” situāciju skaidro M. Gavars.
Starp pašsavāktajām analīzēm vienas no jaunākajām ir elptests helikobaktērijas (Helicobacter pylori) noteikšanai un cilvēka papilomas vīrusa noteikšana. Vasaras sezonas sākumā tika ieviesta iespēja nodot ērču paraugus.
“Robotu izmantošanas aktivitāte pakāpeniski pieaug. Arī mēs “E. Gulbja laboratorijā” pastāvīgi ieviešam jaunas metodes, piemēram, varēsim noteikt vitamīnu un jebkuru citu elementu līmeni gan bioloģiskajos materiālos, gan vides paraugos. Līdz šim šādus testus sūtījām uz ārzemēm, tagad esam nolēmuši tos īstenot paši.
Loģistika ir kļuvusi daudz sarežģītāka un lēnāka. Tas nozīmē citādāku noliktavu un vispārējās loģistikas plānošanu. Pārmaiņas pēckovida laikmetā ir lielas un radikālas, tāpēc esam aktīvā attīstības periodā,” situāciju raksturo M. Gavars.
Latvija apkalpo Somiju un Lietuvu
“E. Gulbja laboratorija” īsteno sadarbību ar Somiju un Lietuvu, veicot ģenētiskās un citas analīzes pēc kaimiņvalstu pasūtījuma. “Somijā veselības aprūpes sistēma ir labākā stāvoklī nekā Latvijā, tomēr arī somi izjūt medicīnas personāla trūkumu,” starptautisko sadarbību iezīmē M. Gavars.
Laboratorijas pārstāvji septembra beigās uzstājās Baltijas laboratorijas ārstu kongresā Tallinā, kur stāstīja par sasniegumiem automatizācijā, Covid-19 testēšanā un pašu ražotu reaktīvu izmantošanā. “Kovida laiks lika pievērsties zinātnei, un tas bija ļoti attīstoši. Zinātne, robotizācija un IT ir tās, kas mums ļauj virzīties uz priekšu, ieviest jaunas tehnoloģijas un uzlabot esošos proceus,” rezumē M. Gavars.
