Pašam vien nāksies izlemt: būtiskākais par riepu maiņu palaists garām 7
Jau biju nolēmis mest mieru riepu maiņas laika stāstiņiem, kad nejaušs notikums tepat manā pagalmā parādīja – starp “budžetu” un “premium”, starp jau noņemamām (?) “vasarenēm” un no visām rudens problēmām vislabāk sargājošām (?) “ziemenēm” spriedelēdami, vienu, laikam jau pašu būtiskāko jautājumu esam palaiduši garām.
Ar kādām riepām tad īsti atļauts braukt?
Notikums šāds. Mazgāju auto. Arī riteņus, protams. Un pēc ilgāka laika tā rūpīgi apskatu savus “vasaras” apavus, kuriem otrā sezona būs aizritējusi un gandrīz 30 000 kilometru sakrāti. Nopriecājos par krietnu protektora atlikumu. Vēl vismaz nākamgad derēs. Un tad – ieraugu: M+S… Murgs vai brīnums?! Riepas, kuru “zīmējumu” novērtējis, pirku tās kā šosejas, kā galvenokārt sausam un slapjam asfaltam, lielpilsētas ielām piemērotas, par kuru derīgumu pat sēņošanas un copes takām krietni šaubījos, izrādās ir dubļiem un sniegam (“mud and snow”) oficiāli atestētas. Tad jau ar tām drīkst braukt arī pēc 1. decembra?
Nolemju juridisko daļu precizēt. Satiksmes noteikumi teic, ka tām jābūt – “ziemas apstākļiem piemērotām”. Par marķējumiem klusē. Tos var atrast, vien krietni parokoties ceļu satiksmes likumā, kuram ir pielikums ar tabulu par riepu marķējumiem. Un tajā iepretī M+S teikts – ziemas riepa. Zemāk vēl viena rindiņa – kalnu smailes un sniegpārslas bildīte, un arī iepretī tai – ziemas riepa. Tad kam īsti uz riepas jābūt, lai policists nevarētu piesieties, – vienam apzīmējumam vai abiem?
Sūtu jautājumu uz CSDD un pavisam drīz no sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Jāņa Aizpora saņemu atbildi, kurā teikts: “Ziemas riepas var atpazīt pēc marķējuma “M+S”. Vai “M+S” un sniegpārsliņas attēls.”
Tātad otrais nav obligāts. Un manas subjektīvi divus gadus par vasaras uzskatītās riepas likuma priekšā ir “ziemas apstākļiem piemērotas”. Ar tām atļauts braukt arī pēc 1. decembra. Atļauts… Vai braukšu?
Ne velti J. Aizpors atbildi ar juridisku skaidrojumu nebeidz. “”M+S” riepas vairāk būs piemērotas valstīs, kurās nav īpaši izteikta ziema. Savukārt, ja riepai papildu “M+S” marķējumam ir arī sniegpārsliņas simbols, tad tā būs piemērota tieši ziemas ap-stākļiem, t. sk. sniegam un ledum. Aicinām autovadītājus ļoti rūpīgi izvēlēties riepas,” viņš uzsver.
Tātad – likumi un noteikumi ir pārāk lakoniski, lai spētu dot konkrētu izvēles recepti (izņemot kategorisku protektora dziļuma normu) katram. Un, jo tālāk, jo, kā saka, trakāk. Pēdējos gados riepu ražotāju piedāvāto ar “M+S” marķēto produktu variācijas aug žilbinošā un visai grūti pārskatāmā ātrumā, kurā orientēties atvēlēts katram lietotājam pašam. Varu vien mēģināt palīdzēt, dažus variantus ieskicējot.
Ar sniegpārsliņu
Šis īstas, pietiekami ilgi un stabili baltas ziemas riepām paredzētais papildu apzīmējums parādījās pirms gadiem pieciem. Tā uzdevums – atšķirt “klasiskos” bieza sniega un ledus riteņus no dažādo kompromisa variantu lavīnas. “Sniegpārsliņas” arī ir dažādas. Pirmkārt jau – ar radzēm vai bez.
Par “naglotajām” visu manis aptaujāto ekspertu viedokļi principā sakrīt ar manējo, kurš veidojās divu ziemu personīgā pieredzē. Ekstrēmi slidenos apstākļos tās ir izcilas. Bet cilvēkam, kura dzīves lielākā daļa paiet pilsētā (turklāt pie siltas, ziemās neaizsalstošas jūras), tomēr nez vai vajadzīgas. Dažu balto dienu prieki pagaist garu atkušņu ne visai tīkamajā grabēšanā pa pliku asfaltu un peļķēm. Neapšaubāmi labā nodiluma izturība nez vai atsvērs palielinātu degvielas patēriņu.
Radžoto riteņu īstā vieta ir Latvijas lauki un mazpilsētas. Īsi braucieni pa asfaltu (parasti netīrītu un nekaisītu), daudz sasalušas, apledojošas grants, aizputināti sīkceļi. Tur “šipenes” varētu būt labākā izvēle. Turklāt visai droši tās varam ņemt no “budžeta” plauktiem, jo saķeri šeit nodrošina nevis lētāka vai dārgāka gumija, bet ļoti līdzīgas kvalitātes tērauds.
Mīkstās bezradžu sīklameļu bloku ledus riepas ir izstrādājums, kurš parādoties (pagājušā gadsimta beigās) ātra, skaista, spor-tiska ziemas brauciena mīlētājus burtiski savaldzināja. Startā uz ledus tās svilpa kā vasarā, bremzēja gluži vai nereāli labi, bija prognozējamas un baudāmas vadāmās slīdēs. Tagad tās ir vēl labākas, tālāk pilnveidotas. Vai tādas vajadzīgas rīdzinieka ikdienā? Reizēm noder. Vairāk gan dilst sāls putrā, kurā nudien nav būtiski pārākas par citām. Nav īpaši labas arī tik izplatītajai protektora atlikuma nobraukšanai vasarā – pārāk mīkstas, pārāk skaļas un degvielu tērējošas.
“All seasons”
Vai “4 seasons”. Vai “All weather”. Un tā tālāk. Ar šādiem un līdzīgiem uzrakstiem. Vai bez tiem. Bet noteikti ar lielākiem vai mazākiem burtiem “M+S”. Tas lai padarītu jūs lojālus valstīs, kurās “ziemas ap-stākļiem piemērotas” riepas ir obligātas.
Protektora zīmējumu daudzveidība. Ir tādas, kā ievadā pieminētā “Westlake SP28”. Īsta “vasarene” – pēc viduča garenrievām, pēc šķērsgriezuma noapaļotības. Bet, ja ieskatāmies rūpīgi – sānu šķērsbloki tomēr tām ir. Ja palasām tehniskos datus – “silica tech” piedevas gumijai ir, un cietēšanas temperatūra tātad krietni zem nulles. Un vēl – ja atceros, ka šīs “vasarenes” pirmie kilometri tomēr iekrita marta sniedziņā un bija visai veiksmīgi… Var ar šitādu braukt visu gadu? Tā vien niez pamēģināt. Lai gan visiem to neieteiktu. Šāds variants derēs vien vēsam prātam, prasmīgām rokām, labam, ne pārāk smagam auto. Es laikam pagaidām atturēšos, uz pašu baltāko laiku tomēr uzlikšu īstas sniegpārsliņas. Bet “all seasons” esmu pateicīgs par to, ka maiņu varu iekārtot atbilstoši faktiskajiem laika apstākļiem, nevis kalendāra datumiem.
Ir citi varianti. Ne tikai ķīniešiem. Nav vairs nevienas “premium” markas, kas nepiedāvātu jums visu gadu braukt bez riepu nomaiņas. “Dunlop”, piemēram, iesaka “SP Grandtrek”. Rakstā daudz tuvākas ierastajiem ziemas zīmējumiem. Un saka par tām – ja jūsu dzīvesvietā reti ir aukstāks par -5 grādiem, ja apnicis divreiz gadā riteņus mainīt, šīs būs īstās. “Good-Year” līdzīgi slavē “Vector 4Seasons”.
Bet “Dunlop” un “Good-Year” ir dārgi. Un līdzīgi savu produktu slavē Ķīnas “Sailun Atrezzo 4Seasons”. Nudien agrāk neredzētu kombināciju “trīs vienā”. Daļa protektora ar ziemas lamelēm, daļa ar lietus garenrievām, daļa – dubļu un sniega blokiem. Cena tikai nedaudz augstāka nekā “Westlake SP”. Tiesa – nobraukuma indekss (tread wear) te vairs nav 400. Par simtu mazāks, tomēr veiksmīgus 60 000 km ražotājs sola (pēdējā trešdaļa gan laikam vairs Latvijas ziemās 4 mm protektora dziļumu neizturēs).
Šo tiešām gribētos pamēģināt. Un te nu nonākam pie atslēgas vārda. Pamēģināt diemžēl nāksies katram pašam. Vai uz drauga teikto paļauties. Eiropas standarta riepu etiķetes rāda rites pretestību, trokšņu līmeni, saķeri uz slapja asfalta un vēl šo to citu. Par sniegu un ledu klusē. Salīdzinošu, visu riepu ražošanas jaunumu plašo klāstu aptverošu testu rezultātu ir maz. Ja arī ir – tie ir no citām zemēm un nu nekādi nespēj izrakstīt recepti visai Latvijas autobraucēja dzīvītes daudzveidībai. Liepājā – plus 5, Alūksnē mīnus 7. Rīgā pliks asfalts, Plakanciemā tikpat pliks ledus. Jauns, moderns “krosovers” piestūrē pats un sīkas braucēja kļūdiņas labo, vecs “limuzīns” ar 2,5 amortizatoriem un 5 gadus neregulētu savirzi tās pastiprina… Kādas riepas katram labākās? Ne jau nu visas, kas atļautas…
