Pasaku spogulis. Ilze Kļaviņa vērtē izrādi “Inspektors Tutū” 0
Gadu mijā tapušais Dailes teātra iestudējums bērniem “Inspektors Tutū” iekļaujas ziemas brīvdienu svētku sajūtā. Tos skatītājus, kuriem laimējies iegūt ilgi uz priekšu izpārdotās biļetes, teātrī sagaida krāšņums un jautrība, dāvanas un dziesmiņas, pasaku tēli un dažādi neparedzēti pārsteigumi.
Par pārsteigumiem mazliet vēlāk, bet, runājot par lugu, kas pirmo reizi iestudēta latviski, jāpiebilst, ka tās autors ir ļoti populārs franču, spāņu valodas teātros.
Pjēra Gripari oriģinālie sacerējumi – pasakas, īsproza, lugas – pieder pagājušā gadsimta bērnu literatūras klasikai, ko lasa un spēlē daudz un kas vienlaikus ir gan izklaidējoša, gan pamācoša.
Latviešu publikai autors pazīstams pēc grāmatas un CD “Brokā ielas pasakas”.
Lugu “Inspektors Tutū” tās viegli uztveramās morāles un skaidro tēlu dēļ lieto kā mācību līdzekli arī teātra pedagoģijā. Brīnišķīgs ir lugas žanrs – pasaku detektīvs –, kas patīk kā bērniem, tā vecākiem.
Starp citu, detektīvs par to, kas notiek bērna istabā, ir arī latviešu dramaturga Laura Gundara asprātīgās lugas “Ķipars Pipars” pamatā – to ar panākumiem pirms kāda laika spēlēja neatkarīgais teātris TT.
Gripari darba sižets stāsta par izmeklētāju Tutū, pie kura birojā pēc palīdzības ierodas pasaku tēli (Vilks meklē meiteni ar sarkanu cepurīti, karaliene – Sniegbaltīti un tamlīdzīgi).
Tutū sajauc pasaku varoņus un rāda nepareizos virzienus, kur atrast vienu vai otru tēlu,
tādējādi mazajiem skatītājiem ļaujot domāt pašiem, kur meklēt risinājumus un kā izprast pasaku pamācības. Agneses Kasparovas no franču valodas tulkotā luga precīzi atklāj darbības dinamiku, ko vēl jo vairāk uzsvēruši izrādes veidotāji – režisors Intars Rešetins un scenogrāfs Kristaps Skulte.
Scenogrāfija kārto epizodes divos plānos – uz paaugstinājuma inspektora kabinetā un grīdas līmenī pasaku valstībā.
Intensīvā vienlaicīgā darbība piesaista mazo skatītāju uzmanību,
lai gan ikdienā viņi pieraduši pie uzmanības koncentrēšanas dažādos virzienos.
Ja runā par pārsteigumiem, tad pirmais patīkamais sagaida, jau ienākot zālē, kur publiku pārsteidz atvērtais priekškars un notiekošā skatuves darbība.
Aktieri, gluži kā bērni, spēlē ķerenes un spoguļošanās rotaļas, izceļas Niklāva Kurpnieka kūleņi, Alda Siliņa lēcieni, kas kopā ar brīvo atmosfēru rada draudzīgu kamertoni visam turpmākajam. Kad pēc trešā zvana uz skatuvi tiek aicināti arī daži bērni, gribētāju netrūkst.
Aplausi, publikas atsaukšanās uz aicinājumu atbalsot: “Kukū-tutū!” skan ļoti droši, aktīva līdzdalība jūtama visu izrādes laiku.
Vērojot aktieru darbu, raisās pozitīvas un ne tik pozitīvas sajūtas par atšķirīgajiem izpildījumiem,
no kuriem daži pārliecina pilnībā, turpretī citi izskatās pārsteidzoši neizteiksmīgi. Lugas teksts dod plašas iespējas improvizēt ar artistiskiem stiliem.
Kostīmu māksliniece Jana Čivžele, nevairoties no stilīgiem pārspīlējumiem, ir parūpējusies par katra pasaku tēla ārējo krāšņumu. Īpaši grims, apavi un aksesuāri izskatās kā atsevišķi mākslas objekti, kuri nospēlē paši par sevi, un tā vien šķiet, ka aktieri var tos izmantot vairāk.
Viennozīmīgi izdevies Ievas Kerēvicas Brokoļu fejas emocionāli un vokāli precīzais iemiesojums,
kas ir spilgts formā un komisks saturā. No vienas puses – greznas skaistules tēls, no otras – “komiskā labā skolotāja”, kura uzrunā skatītājus tieši un nepārtraukti piekodina ēst veselīgos brokoļus.
Aktierim Aldim Siliņam ir paveicies ar Burvju spoguļa lomu, tā no izpildītāja neprasa pārāk daudz, jo teksta un attiecību precizitāte viņu padara neaizvietojamu.
Spogulis, novietots kabineta vidū, palīdz inspektoram Tutū risināt detektīva darbu, atbildot uz visiem jautājumiem. Jā, gandrīz gribas teikt, ka franču dramaturgs paredzējis interneta atklāšanu vēl pirms tā izgudrošanas.
Ar gluži citu piegājienu veidoti Aijas Dzērves Vilka tēls, Akvelīnas Līvmanes Zaglis, Sarmītes Rubules Mežcirtēja, Lidijas Pupures Karaliene. Īsās epizodes, kas atvēlētas katram no tēliem, neļauj aktrisēm atklāt pilnīgus viņu raksturus, tomēr psiholoģiskā pieeja lomu izpildījumos nepārliecina.
Savukārt aktiera Niklāva Kurpnieka aizrautīgā spēle Velna un Sapņu prinča lomā izsauc aplausus un sajūsmu.
Tās iestudētas kā akrobātiskas dejas priekšnesumi un ir kā lomas–maskas, kas nosaka tēla atpazīstamo pārspīlēto uzvedību. Programmiņā paredzēts arī aktieris Toms Veļičko, kurš, pieļauju, lomu zīmējumus izpilda līdzvērtīgi.
Inita Sondore Tutū lomā šķiet apstājusies pusceļā starp psiholoģiski attaisnotu raksturu un komiksa tēlu. Aktrises milzu vēdera polsterējums, biezais grims, butaforiskā parūka tomēr nepadara varoni interesantu.
Tutū vecišķā rosīšanās un minstināšanās kavē darbību,
zaudē komisko stīgu un atšķirībā no franču komēdijas klasiskajiem varoņiem ir smagnēja. Lai arī Tutū lomai sacerētas daudzas detaļas (dubultbrilles, milzu apetīte, divritenis), tomēr tēls un attiecības ar citiem varoņiem neatdzīvojas.
Kā pārsteigums jāmin režisora Intara Rešetina nespēja palīdzēt izveidot galveno tēlu. Režisoram, kurš pārvalda psiholoģiski sarežģītas dramaturģijas inscenējumus, laba franču bērnu luga, kas prasa formas meistarību, ir izrādījusies īsts pārbaudījums.
Pjērs Gripari, “Inspektors Tutū”, pasakaina izrāde bērniem Dailes teātrī
Režisors Intars Rešetins, scenogrāfs Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece Jana Čivžele, no franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova, horeogrāfe Liene Grava, gaismu māksliniece Māra Vaļikova, animators Dāvis Andersons, aranžētājs, muzikālo specefektu meistars un komponists Silvestrs Zemgals, dziesmu tekstu autors Niklāvs Kurpnieks.
Lomās: Inita Sondore, Aldis Siliņš, Niklāvs Kurpnieks, Aija Dzērve, Akvelīna Līvmane, Sarmīte Rubule, Toms Veličko, Lidija Pupure, Ieva Kerēvica.
Nākamās izrādes: 15. aprīlī, 7., 13. maijā.
Izrāde iekļauta Latvijas valsts simtgades programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumā.
Vārds skatītājiem
Māra Brikmane (virtuālajā grupā #SkatītājsVērtē): “Šī ir tā reize, kad gribas būt pavisam lakoniskai. Brīnišķīga izrāde! Apmeklēju kopā ar vienpadsmitgadīgo krustmeitu, tādēļ varu teikt, ka tas nav tikai pieaugušā viedoklis.
Mans iekšējais bērns spiedza un meta kūleņus kopā ar Velnu
(kolosāls un spilgts it kā nelielajā lomā Niklāvs Kurpnieks!). Muzikālajās pauzēs kājas kustējās un pati dīdījos līdzi dziesmu ritmiem un ar baudu sekoju aktieriem, jo īpaši Akvelīnai Līvmanei un Lidijai Pupurei.
Būsim godīgi, cik bieži izdodas pabūt ballītē kopā ar tik leģendārām aktrisēm?[..]”
