Ko un kāpēc krāpnieki māca saviem upuriem? 0
Lai iegūtu aklu uzticību, krāpnieki rāda attēlus un grafikus ar iespaidīgiem ieguldījumu pieauguma rezultātiem. Veidojot uzticības sajūtu, viņi sākumā pat mēdz cilvēkiem pārskaitīt it kā pirmos investīcijās nopelnītos “procentus”. Tas rada iespaidu, ka investīciju platforma ir īsta un nākotnes ieguldījumu atdeve ir garantēta.
Mudinot rīkoties ātrāk un „paspēt izmantot investīcijām piemērotāko laiku“, krāpnieki piedāvā instalēt upura ierīcē koplietošanas programmu, ko viņi patiesībā izmanto, lai nozagtu personīgos vai uzņēmuma internetbankas pieejas datus.
Tajā pašā laikā ļaundari pārliecinoši māca, kā komunicēt ar banku un kādas atbildes sniegt bankas speciālistiem. Krāpnieki, uzdodoties par ieguldījumu konsultantiem un brokeriem, pat sagādā banku klientiem fiktīvus dokumentus. Piemēram, kad apturējām aizdomīgus paskaitījumus no it kā savstarpēji nesaistītiem klientiem un aicinājām sniegt papildu informāciju par darījumiem, saņēmām identiskas atbildes un darījumu pamatojošus dokumentus.
Pārspīlēta vēlme palīdzēt, pamācības un norādījumi par to, kādas atbildes sniegt uz bankas speciālistu jautājumiem par aizdomīgiem darījumiem, ir krāpšanas pazīme. Neviens brokeris nemāca klientiem, kā runāt ar bankas speciālistiem, negatavo dažādus sarunu scenārijus un nesniedz padomus, kā “pareizi” atbildēt uz bankas jautājumiem.
Krāpnieki arī piedāvā atvērt kontus citās finanšu iestādēs, lai viņiem būtu vieglāk nozagt upuru naudu. Tomēr noziedznieki par ieguldījumu darījumu starpniekiem izvēlas privātpersonas, nevis uzņēmumus vai bankas, tādējādi bankai ir grūtāk identificēt maksājumu kā investīciju krāpnieku iniciētu, lai to apturētu.
Ir svarīgi atcerēties, ka ieguldījumu sabiedrības, tāpat kā visus finanšu tirgus dalībniekus, licencē un uzrauga Latvijas Banka. Licencēto uzņēmumu saraksts ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļa vietnē.
