Pasaka pieaugušajiem – Šarla Guno opera “Fausts” 1
30. septembrī Latvijas Nacionālajā operā notiks pirmizrāde sezonas pirmajam jauniestudējumam – Šarla Guno operai “Fausts”. Iestudējuma režisors Aiks Karapetjans jauniestudējumu veido vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot vācu mēmā kino stilistiku. Izrādes muzikālais vadītājs un diriģents ir Tadeušs Voicehovskis, diriģents – Mārtiņš Ozoliņš.
Jaunais iestudējums būs pirmais Šarla Guno operas “Fausts” uzvedums Latvijā 21. gadsimtā. Guno “Fausts” pirmizrādi piedzīvoja Parīzes “Théatre-Lyrique” 1859. gadā – operas libretu pēc Johana Volfganga Gētes traģēdijas “Fausts” motīviem radīja Žils Barbjē un Mišels Karrē. 1869. gadā komponists operu papildināja ar vērienīgu “Valpurģu nakts” baleta ainu, lai “Fausts” atbilstu tā dēvētā “grand opéra” žanram. Rīgas Pilsētas teātrī “Fausts” pirmo reizi uzvests 1862. gadā, latviešu tulkojumā šī opera skanējusi kopš 1903. gada, bet Latvijas Nacionālās operas trupas pirmais “Fausta” iestudējums pirmizrādi ar lieliem panākumiem piedzīvoja 1918. gadā.
“Šarla Guno opera dod ļoti labu iespēju radīt krāšņu, atmosfērisku, biedējošu, bet reizē izklaidējošu izrādi,” teic iestudējuma režisors Aiks Karapetjans. Režisora iepriekšējais iestudējums Latvijas Nacionālajā operā – Džoakīno Rosīni opera “Seviljas bārddzinis” izpelnījās skatītāju un kritikas atzinību un saņēma vairākas balvas, tostarp Lielo mūzikas balvu kā 2010./2011. gada sezonas labākais iestudējums. Aika Karapetjana režijas kontā ir arī kinofilmas “Cilvēki tur” un šausmu filma “M.O.Ž.”.
Režisors uzsver, ka viņa veidotā jaunā iestudējuma centrā ir Guno radītā operas mūzika. “Mēģinu vizuālā valodā ilustrēt Guno operas mūziku,” uzsver Karapetjans un ironizējot piebilst, “kad cilvēki iedomājas “Faustu”, nereti prātā nāk kaut kas drūms, smags un depresīvs. Varu apsolīt, ka šoreiz tā nebūs – opera nav depresīva. Tiesa, brīžiem tā ir drūma, bet reizē – arī ļoti dažāda. Ceru, ka skatītāji pavadīs trīs stundas citādā pasaulē, kurā viņiem radīsies patīkamas sajūtas.” Š. Guno operu rakstījis piecos cēlienos, ko jaunā iestudējuma veidotāji sadalījuši savā versijā – trīs daļās ar diviem starpbrīžiem.
Lai arī operas titulā minēts Fausta vārds, režisora iecere ir stāsta centrā izcelt doktora iemīļoto Margaritu. Galvenās lomas jauniestudējumā atveidos Sonora Vaice vai Margarita Vilsone. Doktora Fausta lomu dziedās Valentīns Ditjuks vai Raimonds Bramanis, arī Mefistofeļi ir divi – Andreass Bauers vai Krišjānis Norvelis. “Ierasts Mefistofeļa tēlu veidot kā kaut ko līdzīgu Ostapam Benderam – viltīgu, ironisku personu, taču mūsu Mefistofelis būs mainīgs tēls, ļoti dažāds iespējams, brīžiem skatītājs pat samulsīs, mēģinot saprast, kurš tad īsti ir Mefistofelis,” atklāj režisors. “Vēlos izveidot pasaku pieaugušajiem, tāpēc ceru, ka nāks ne tikai operas cienītāji, parasti aptuveni 40 gadu vecumā un vecāki, bet arī jaunieši.”
Jauniestudējuma gaismu režiju veido pasaulslavenais gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds, kas līdz šim sadarbojies ar pasaulē ievērojamiem režisoriem, tostarp Robertu Vilsonu, Pīteru Šteinu, Marinu Abramoviču un Pīteru Grīneveju. Izrādes scenogrāfs ir Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, video mākslinieks Artis Dzērve un kustību režisore Linda Mīļā.
