Pašai savs vīnakalns! Gunta iepazīstina ar vīnogulāju un dod praktiskus padomus 0
Vīnogas Latvijā aug labi – nav ne sevišķi cimperlīgas, ne prasīgas. Par to savā saimniecībā pārliecinājusies GUNTA NIEDRA no Smārdes pagasta Mazburkām. Viņas lolojums – gandrīz četrus hektārus liels vīnogulājs!
Izvēlas izturīgākās šķirnes
Patlaban ir īstais laiks braukt ciemos pie vīnogu audzētājiem un izvēlēties šķirni savam dārzam, uzzināt par tās kopšanu. Stādījumos labi redzams, kur ir nevainojami zaļas rindas, bet kur augi panīkuši un izplatījusies miltrasa. Protams, jāņem vērā katras šķirnes īpašības, ražošanas laiks, tomēr izdarīt secinājumus var. Guntai ir ap 40 dažādu šķirņu, taču visu laiku turpinās atlase.
Daudzām šķirnēm ir labas un gardas ogas, tāpēc jāizvēlas veselīgākās un konkrētajai dārza vietai piemērotākās. Diemžēl to var uzzināt, tikai audzējot vīnogu savā dārzā. Sliktu šķirņu nav, vien jāsagādā tām piemēroti apstākļi.
Piemēram, dažas šķirnes labi ražo tikai siltumnīcā.
Dārzos arī šogad nepieviļ vecās labās vietējās šķirnes: ‘Zilga’, ‘Guna’, ‘Supaga’. Ja kāda no vīnogām nīkuļo un neražo, nav vērts ar to mocīties. Rauj ārā, ielabo zemi un stāda vietā citu šķirni.
Vīnogām ķīmiju nelieto
Patlaban vīnogu dārzā sarosījusies īstā miltrasa. Ko nu? Neko! Ogas šogad ienākušās agrāk un labi nobriedušas. Tagad slimība nepagūs ietekmēt ražu. Taču, ja tā ieviesusies agrāk, ražu var arī zaudēt.
Mazburkās vīnogas audzē ar bioloģiskām metodēm. Gunta iesaka arī mazdārziņos dažādu ķīmiju lietot apdomīgi, citādi zūd jēga pašam audzēt ogas. Izdevīgāk nopirkt veikalā, ja nebiedē smidzinājumi, kas dāsni tiek ogām gan augšanas, gan uzglabāšanas laikā.
Slimību profilaksei var lietot zaļās ziepes (sagatavo pēc līdzeklim pievienotās instrukcijas) un vircūdeni – aitu vircu (var liellopu) atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:10. Savās platībās Gunta parasti lieto tikai vienu no šiem līdzekļiem, taču mazdārziņā var nomiglot ar abiem (ar nedēļas vai desmit dienu intervālu).
Pirmoreiz miglo, kad lapiņas mazas vai ogas tikko aizmetušās. Tam nav konkrēta laika – jāseko augu attīstībai. Lielsaimniecībās miglošanu veic ar traktoru, taču dažus augus dārzā var rūpīgi no visām pusēm apstrādāt ar rokas smidzināmo aparātu.
Vīnogas ziemas nebīstas
Vīnogas tiek audzētas pie pergolām, no kurām pa ziemu tās nenoņem, piesedz vienīgi saknes. Tam lieto divgadīgus satrūdējušus aitu mēslus (pakaišiem lietots siens). Šāds slānis pasargā augu saknes no sala un arī kalpo kā vienīgais papildmēslojums.
Vairākas reizes sezonā (normālajās vasarās) rindstarpas uzirdina ar kultivatoru. Šovasar tas sausuma dēļ bija jādara uzmanīgāk.
Ap vīnogu ceriem zāli appļauj ar trimmeri. Mājas apstākļos augsni var uzirdināt ar kaplīti.
Vīnogām šāda apčubināšana sevišķi patīk, pārbaudījusi Gunta, jo tūlīt redzams, kā strauji nāk jauni dzinumi. Daži vīnogu audzētāji iesaka augsni noklāt ar ģeotekstilu, taču katrā vietā jāpiemeklē piemērotākais augsnes segums. Turklāt lielās platībās tas izmaksā ļoti dārgi. Zaļš mauriņš starp rindām vīnogām nepatīk. Vīnogu rindā, kur izkritusi kāda oga, uzliek siena klēpi, lai neaug nezāles.
Stāda un frizē vienkārši
Vīnogu stādīšanai speciālas stādīšanas bedres nesagatavo. Pirmajam vīnogu laukam katram augam rakuši bedri, ielabojuši ar kūtsmēsliem. Taču otrs lauks stādīts augsnē, kāda tīrumā bijusi. Atšķirības augu attīstībā un ražā nekādas. Stādus liek zemē 1,5 m atstatu citu no cita.
Vīnogām neļauj augt kā mežonēm. Lielajā dārzā augus apfrizē, izejot cauri ar krūmgriezi. To dara brīdī (vasaras vidū), kad saaugušas pazarītes un jaunie dzinumi. Krūmu apgriež no sāniem. Augšpusē nofrizē galotnes, atstājot ap 1,5 m garu augumu. Sānu dzinumus atstāj 1–1,5 m plašus. To, cik pamatīgi cirpt, izvērtē, apskatot krūmu. Nedrīkst ļaut augam nomākt kaimiņu augu. Ja ogu nav daudz, var rūpīgi izgriezt katru vārgo, lieko dzinumu. Vīnogu zaļie dzinumi labi garšo aitām.
Populārs ir ieteikums noraut vīnogu lapas ap ķekaru, lai ogas labāk izsauļotos. Taču Gunta tā nedara, jo putni var ievērot kailās ogas. Lauka tuvumā pat nedrīkst atstāt ogu grozu – ja strazdi pamanīs, ražu nosargāt nevarēs.
Atstāj mammas un vecmammas
Vīnogulāja kopšanā atšķiras tās iespējas, ko katram augam var veltīt mazdārziņā un ražojošās platībās. Dažus augus var uzmanīt un izkopt pēc visiem priekšrakstiem, bet lielākās platībās augiem tiek veikts tikai pats nepieciešamākais.
Katru rudeni pēc ražas novākšanas vīnogām nogriež ap 80% no auga masas.
Vispirms nogriež visus zaļos, nenobriedušos dzinumus, arī vārgos. Tad izvērtē, kurš būs ražotājzars. Nākamgad vīnogas būs uz šogad izaugušā dzinuma, kurš nokoksnējies. Uz vecajiem un jaunajiem (vēl zaļajiem, lokanajiem) dzinumiem ogu nebūs. Tādēļ vīnogas neražošana var būt arī nepareizas apgriešanas sekas. Gunta vecos pamatzarus sauc par vecmammām (resnie, vadošie dzinumi, miza raupja, lobās). No tām iznākušie spēcīgie, jaunie dzinumi ir mammas (miza brūna, gluda, palokot iekrikšķas). Tās dos ogas.
Nogriež tos dzinumus, kur mammas ir mammas galā – jo tālāku ceļu augam no galvenā stumbra (vecmammas) vajadzēs pumpēt barības vielas, jo raža sliktāka.
No rudenī nogrieztajām mammām var ieaudzēt jaunus stādus. Piemēram, ja iepatikusies vīnoga kaimiņa dārzā. Dzinumus uzglabā pagrabā skaidās, sūnās vai pat ietin avīzē, lai tie nesakalst. Pavasarī sagriež gabaliņos, lai katram spraudenim augšpusē ir pumpurs, un sasprauž podiņos.
Taču visvienkāršākā metode, kā tikt pie jauna stāda, ir savā dārzā augošai vīnogai pieliekt dzinumu, apbērt ar zemi, lai tas apsakņojas.
PADOMS
Daudzi bīstas audzēt vīnogas, jo nezina, kā veidot vainagu – ko apgriezt, ko atstāt. Gunta mierina, ka zināšana un saprašana būs tikai tad, kad savā dārzā izmēģinās vīnogas kopšanu. Bez prakses nevar izjust auga vajadzības.
Atbildes vīnogu audzēšanā var atrast arī interneta plašumos, kur pieredzē dalās dārzkopības entuziasti. Protams, visa informācija jāuztver kritiski. Pat ja augs tiks apgriezts nepareizi, lielākais ļaunums būs ražas zudums tajā gadā. Nekas! Vīnoga atjaunosies un ražos atkal nākamgad.
