Foto: Yevhen Prozhyrko/SHUTTERSTOCK

Pārziemošanas atbalsta pakete apstiprināta – atbalstu rēķinu maksāšanā saņems visi 82

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
Kā tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Aizejošā valdība apstiprinājusi grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, palielinot atbalstu energoresursu cenu dēļ iedzīvotājiem un uzņēmumiem līdz vairāk nekā vienam miljardam eiro.

Jau līdz šim valdība bija apstiprinājusi un izdalījusi līdzekļus iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam 640 miljonu eiro apmērā, taču vakardienas valdības lēmums atbalsta paketi palielina vēl par 425 miljoniem eiro, tādējādi kopējais atbalsts plānots viena miljarda un 65 miljonu eiro apmērā. Turklāt netiek izslēgts, ka šis atbalsts būs vēl jāpalielina apkures sezonā – šādu varbūtību diskusiju laikā pieļāva finanšu ministrs Jānis Reirs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus nevajadzētu arī krist ilūzijās – visu veidu energoresursu sadārdzinājuma efekts uz Latvijas tautsaimniecību tiek vērtēts divu miljardu apjomā, valsts no tā plāno kompensēt apmēram pusi, tātad otra puse būs jāsedz patērētājiem pašiem.

Valdības lēmums paredz, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās elektroenerģijas kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 16 eirocentus par kilovatstundu (kWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mēnesī mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai.

Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Tā kā vidējais Latvijas mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš (ja neizmanto elektrību apkurei) ir ap 150 kWh mēnesī, tad šis solis krasi samazinās elektrības rēķinus un pietuvinās tos rēķiniem, kas tika saņemti pirms gada.

Vienlaikus tirgus cenas maksāšana par to elektrības daudzumu, kas pārsniedz 100 kWh mēnesī, saglabās stimulus meklēt veidu, kā taupīt elektroenerģiju. Šis atbalsta veids izmaksās 67 milj. eiro apkures sezonas laikā un to kā kompensāciju pārskaitīs elektroenerģijas tirgotājiem. Savukārt uzņēmumiem valsts kompensēs 50% elektroenerģijas cenas virs 16 eiro centiem par kWh.

Attiecībā uz mājsaimniecībām, kas apkurē patērē dabasgāzi, valsts tirgotājiem kompensēs summu, kas būs virs 108,75 eiro par MWh. Starpību starp tirgus cenu un 108,7 eiro par MWh segs valsts kompensācija. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot dabasgāzes tirgotājiem.

Reklāma
Reklāma

Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 10,89 miljoni eiro. Šis atbalsts faktiski nozīmē, ka dabasgāzes cena tiek nofiksēta augusta rēķinu līmenī – šo rindu autors par gāzi apkurei jūlijā–augustā maksāja 108,746 eiro/MWh. Līdzīgs lēmums pieņemts arī par centralizēto siltumapgādi – līdz 150 eiro par MWh tiks saglabāts jau apstiprinātais atbalsts, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, valsts kompensēs 90%.

Atbalsta sniegšanai kopā no valsts budžeta vajadzīgi 87 miljoni eiro. Ņemot vērā, ka gāzes siltum­apgādes uzņēmumi neslēpj, ka pašreizējie tarifi ne tuvu nesedz patiesās izmaksas, šādu cenu griestu ieviešana garantē, ka uzreiz pēc Jaunā gada patērētājus negaidīs šokējoši apkures cenu pieaugumi. Piemēram, Ekonomikas ministrija likumprojekta anotācijā skaidro – ja siltumenerģijas tarifs būs 340 eiro par MWh, tad ar piemēroto valsts atbalstu galalietotājam būs kompensēti 62% no kopējā siltumapgādes rēķina.

Kā valdības sēdē skaidroja Ekonomikas ministrija, ņemot vērā būtisko siltumenerģijas tarifu pieaugumu un to, ka vairākās pašvaldībās siltumenerģijas tarifs pārsniegs 300 eiro par MWh, konstatēts, ka iepriekš noteiktais atbalsta mehānisms, kas paredz kompensēt izmaksu pieaugumu 50% apmērā, vairs nav atbilstošs situācijai un rada riskus, ka daudzas mājsaimniecības nespēs apkures sezonas laikā norēķināties par siltumapgādi.

Līdzīga situācija un riski mājsaimniecībām veikt norēķinus par energoapgādi veidosies arī elektroenerģijas apgādē, kur paredzamā apkures sezonas vidējā mājsaimniecību cena būs aptuveni 270–280 eiro par MWh, savukārt dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām, kas nav saistītie lietotāji, šobrīd ir apmēram par 45 eiro par MWh lielāks nekā tām mājsaimniecībām, kurām tiek piemērota regulētā saistīto lietotāju dabasgāzes cena 108,7 eiro par MWh.

Tiek rēķināts, ka no 425 miljonu eiro lielās papildu atbalsta paketes 260 miljoni tiks iztērēti uzņēmumu atbalstam, bet 165 miljoni – mājsaimniecību atbalstam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.