Māris Zanders: “Pārvietošanās apgrūtināta – ļoti slidens!” 4
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vispirms jāvienojas, ka tīmeklī lasāmais nākamā ministru kabineta darbības deklarācijas projekts, visticamāk, nav šī teksta pēdējais un galīgais variants. Tomēr man šķiet, ka dažas piezīmes tam veltīt ir vērts, jo pat šāds melnraksts atspoguļo problēmas vai, precīzāk sakot, izpratni par problēmām, ar kurām Kariņa nākamajam Ministru kabinetam būs jāsaskaras.
Tāpat vērts atcerēties, ka valdības deklarācijas variants – pat pēdējais – ir teksts, kurā velti meklēt nomērāmus kritērijus vai precīzas summas.
Piemēram, ja mēs lasām apņemšanos “investēt zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu TOP 500”, tad, pieļauju, nevienam no šīs apņemšanās ierakstītājiem nav skaidrs, par kādām investīcijām naudas izteiksmē būtu jārunā. Ir viedoklis, ka, lūk, vajadzētu iekļūt “TOP 500”.
Turpmāk vēlos ieskicēt savu skaidrojumu šī teksta virsrakstam, proti, kādu iemeslu dēļ nākamā valdība apstiprināšanas gadījumā uz priekšu virzīsies ļoti piesardzīgi. Iespējams, piesardzīgāk nekā iepriekš.
Pirmais “slidenuma” elements ir rēķināšanās, ka viedokļi koalīcijā daudzos jautājumos atšķiras un atšķirsies. Ja “patinam filmu atpakaļ”, Kariņam publiskajā telpā vēl nesen pārmeta pārmērīgu ietiepīgumu un pat iespējamo partneru – “Apvienotā saraksta” (“AS”) un Nacionālās apvienības (NA) – šantažēšanu.
Lai šī retorika paliek tās paudēju ziņā, savukārt, ja vadāmies pēc valdības deklarācijas projekta, tas ir, Kariņš un “Jaunā Vienotība” (“JV”), kas partneriem piekāpušies.
Piemēram, “JV” nodoms par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību mazākuma akciju (līdz 20%) kotēšanu biržā strīdu rezultātā ir atšķaidīts līdz tik izplūdušiem formulējumiem kā “atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, vērtēsim… iespējas”.
Šī teksta kontekstā nav no svara, vai pats nodoms bija jēdzīgs vai nebija – runa ir par to, ka “AS” un NA spēja panākt savu. Šis strīds par “teorētisku tēmu” – centīšos paskaidrot ar “AS” politiķa Māra Kučinska sabiedriskajā televīzijā teiktā citātu.
“Tad ierakstiet iekšā [deklarācijā], ka nevienam nav nekādu slēptu nodomu pret “Latvijas valsts mežiem”, pret to meitas uzņēmumu, ko dibina kopā ar “Latvernergo” un pārējiem”.
Ja nekļūdos, ekspremjeram nav raksturīga konspiroloģiskā pasaules uztvere vai tukša muldēšana, tad viņa teiktais netieši, bet spilgti apliecina diezgan augstu savstarpējas neuzticēšanās līmeni topošajā koalīcijā.
Skaidrs, ka koalīcija var strādāt arī šādā gaisotnē, tomēr, manuprāt, šāda gaisotne (un neba biržas tēma ir vienīgā, par ko domas dalās) lēmumu pieņemšanas tempu palēninās.
Otrs “apledojuma” elements ir grūtības prognozēt ģeopolitisko situāciju un globālo ekonomiku.
Piemēram, deklarācijas projekta sadaļā “Fiskālā politika” lasāma apņemšanās pakāpeniski samazināt vispārējās valdības budžeta strukturālo deficītu līdz 0,5% no IKP 2025. gadā, kas nenoliedzami ir ambiciozs mērķis – ja patur prātā, ka ir maz cerību, ka 2023. gadā izdosies noturēt plānoto 3,3% apmēru (šogad tas varētu būt 7%).
Acīmredzot, nojaušot apņemšanās izpildes riskus, deklarācijas projektā arī braši (jāatzīst, pamatoti) nofiksēts attaisnojums mērķa nesasniegšanai – “ārpus šī nosacījuma finansēsim aizsardzības un iekšējās drošības izdevumu pieaugumu un vienreizējus izdevumus, kas saistīti ar Krievijas kara pret Ukrainu izraisītās krīzes seku mazināšanai un valsts enerģētiskās neatkarības no Krievijas nodrošināšanai”.
Cik lielas būs summas “ārpus šī nosacījuma”, ļoti grūti pateikt. Zināma laipošana šajos jautājumos ir saprotama – vieglāk neklājas prognožu formulētājiem arī citās valstīs.
Mazliet bažīgu tomēr dara tas, ka vēl piesardzīgāka topošā valdība ir jautājumā, kas ļaudis skar vēl tiešāk, par inflāciju.
Cik lasāms Rietumu presē, par spīti procentlikmju paaugstināšanai, inflāciju noslāpēt pasaulē neizdosies arī 2023. gadā, valdībām faktiski būs jāimprovizē ar dažādiem instrumentiem (sākot atbalsta maksājumiem, beidzot ar “cenu griestiem” kādās no pozīcijām). Lasot deklarācijas projektu, nerodas iespaids, ka koalīcija ir, kā saka, salikusi kaut uz papīra iespējamos instrumentus, lai signalizētu publikai, ka inflācijas tēmas nopietnību apzinās.
