Klausās mūziku. Īpaši augstu vērtēju klasisko mūziku. Kādreiz šķita – kam tā vajadzīga, tas jau ir kaut kas tāds, kam esam aizgājuši pāri, bet tagad saprotu, ka tradicionālās vērtības ir tās, kas bijušas un būs. Mode mainās, taču ir pamatlietas un principi, kas pastāv kopš pasaules radīšanas brīža un pastāvēs, kad viss laikmetīgais būs izgaisis. 0
Ticu, ka īsta mūzika netiek radīta uz zemes, bet gan cilvēkiem ar īpašu misiju atklāta no augšas. Ja vēlamies, lai cilvēce saglabājas, mums ir jāieklausās tajā, kas ir īstens. Kad es dzirdu kaut ko patiešām brīnišķīgu, skudriņas izskrien cauri ķermenim un kaklā sapinas kamols, sirds sāk sisties straujāk, un reizēm arī kāda asara atrod vietu acs kaktiņā. Varbūt ikdienā, dzīvojot ļoti blīvā vidē, šīs smalkās sajūtas cilvēkiem ir mazliet notrulinājušās. Bet šī saikne ar ko augstāku mums ir ikvienam, un laba mūzika un māksla spēj to pamodināt.
Novērtē attiecības ar radiem. Iepriekš biju vairāk uz sevi vērsts, intraverts cilvēks, kuram pirmajā plānā ir sports un paša sasniegumi, viss cits pēc tam, turpretī tagad Ievas un viņas mammas un tēva iespaidā daudz vairāk novērtēju ģimeni. Mums ir izveidojies teju vai rituāls kopīgi ieturēt vakariņas svētdienās. Cenšamies vismaz reizi nedēļā paciemoties arī pie maniem vecvecākiem.
Es saprotu, ka šīs saites ir ļoti svarīgas. Savus tuvākos un viņu sniegto palīdzību bieži vien uztveram kā pašsaprotamu, tāpēc izpaliek tā daļa pateicības, kas ir vajadzīga kopējam enerģijas apmaiņas procesam. Tagad manā dzīvē tas beidzot sāk līdzsvaroties. Ceru, ka esam uz pareizā ceļa.
