Sakārto prātu un ķermeni. Dienu ir vieglāk uzsākt, ja no rīta esmu piecēlies agrāk, pavingrojis un paēdis vieglas brokastis. Dažādu apstākļu dēļ tas ne vienmēr izdodas, taču arvien cenšos. 0
No rīta vislabāk pamosties man palīdz faluņgun vingrojumi. Tā ir sena sevis pilnveidošanas prakse, kurā iekļauti arī meditatīvi vingrojumi. Tos veicot, organisms pamostas mierīgi, pakāpeniski, nevis kā izlecot no gultas un noskrienot krosiņu, kas, manuprāt, ķermenim ir zināms šoks. Pēc faluņgun vingrojumu kompleksa izpildes ķermenis ir viegls, bet prāts – ass un koncentrēts. Ar šādu sajūtu man patīk sākt dienu.
Pāris reižu nedēļā kopā ar sievu aizejam arī uz trenažieru zāli mazliet pavingrot. Pārsvarā izpildām augumu nostiprinošus un stiepjošus vingrojumus, izmantojot līdzsvara virsmas. Tas palīdz ķermenim mobilizēties, no ikdienas ērtajām pozām, kādas ieņemam, piemēram, sēžot pie datora vai dīvānā, pārslēgties uz kaut ko neierastu. Stiepjošie un līdzsvara vingrojumi trenē dziļos muskuļus – muskuļu korseti, kas aptver mugurkaulu, tāpēc ir ļoti vērtīgi par tiem neaizmirst. Ja šie muskuļi ir vāji, ātrāk rodas traumas un vēl daudzas ar nelāgām ķermeņa sajūtām saistītas lietas. Tāpēc vērts ielāgot, ka māja jābūvē no pamatiem.
Veselīgi ēd. Kalorijas es neskaitu, taču priekšroku dodu vieglam un sabalansētam ēdienam. Man ir paveicies, jo sieva brīnišķīgi gatavo. Viņai ļoti labi padodas biešu zupa, mums garšo arī dažādi lapu salāti ar piedevām, piemēram, ar mocarellas sieru un dārzeņiem. Ja jāizvēlas starp gaļu un zivīm, biežāk gatavojam zivis – ietinam lasi vai citu zivi folijā, pievienojam garšvielas, tad lai gatavojas savā sulā. Ieva prot radīt arī pasakainus desertus. Viņa mani lutina! Mīļa cilvēka gatavotajam ēdienam ir cita vērtība, jo ir pievienota pozitīvā enerģētika.
Kad sportoju, sabalansēts un daudzveidīgs uzturs bija tikai olimpiskajās spēlēs. Mazāka mēroga sacensībās iztikām ar to, ko deva ēst konkrētās valsts viesnīcās. Piemēram, Vācijā tu dabū kartupeļus, gaļu un kaut kādus salātus no konserviem. Šaubos, vai tas īsti ir sportista uzturs. Ja mazliet investētu un padomātu, kā ēdienu padarīt atlētiem pilnvērtīgāku, ticu, ka komanda varētu vēl labāk sagatavoties. Piemēram, to pašu kartupeļu vietā uzvārīt griķus, un būtu pavisam cita lieta. Bet Vācijā griķus, man šķiet, nemaz nezina.
Man ir apņemšanās ievērot ēdienreižu regularitāti. Pagaidām tas neizdodas, jo darbi iet kā pa viļņiem, tāpēc ieplānot regulāras maltītes ir grūti, gadās, ka paēdu tikai brokastis un vakariņas.
Pievēršas zemes darbiem. Pērn ar sievu iegādājāmies dzīvokli ar palielu terasi. Lai apkārtni padarītu skaistāku, vienojāmies ar mājas apsaimniekotāju, ka zem terases iestādīsim krūmcidonijas. Nu gaidām, kad mūsu stādītie krūmiņi uzziedēs.
Stādmateriālu ņēmām no mana vectēva dārza. Viņš ir dārznieks trešajā paaudzē, dārzkopība ir viņa sirdslieta. Vectēvs visu mūžu ir audzējis krūmcidonijas, nodarbojies ar to selekciju. Pa šiem gadiem dārzs bija pamatīgi aizaudzis, tāpēc devos vectēvam palīgā to paretināt. Izzāģējām ābelēm zarus, izrakām diezgan daudz krūmcidoniju, ielaidām dārzā mazliet gaismas.
Bērnībā vecvecāki man īsti nevarēja piedabūt pie zemes darbiem, vairāk aizrāvos ar tehniku – mopēdiem, motoriem, taču tagad jūtu arvien lielāku saikni ar zemi. Kad redzu, kā pēc krūmu retināšanas un zaru izgriešanas augi pieņemas spēkā, pārņem gandarījums. Šķiet, ka arī vectēva sirds kļūst mierīgāka, redzot, ka man ir vēlēšanās to vietu sakopt un viņa lolotais dārzs neaizies nebūtībā.
Esmu sapratis – lai cilvēks atgūtos no milzīgā ikdienas skrējiena, izkļūtu no vāveres riteņa, atpūstos gan fiziski, gan mentāli, ir vajadzīga saikne ar dabu.
