Draudzenes meita pārvērš dzīvi par elli, draud ar pašnāvību 0
“Četrus gadus dzīvoju kopā ar mīļoto sievieti. Mūsu attiecības nav oficiāli noformētas, bet mums abiem tas nešķiet svarīgi. Mani uztrauc draudzenes četrpadsmitgadīgā meita, kas pārvērtusi mātes dzīvi par elli. Pusaudzes uzvedība ir kļuvusi neciešama, viņa dara visu, kas vien ienāk prātā.
Mātes teikto neņem galvā, bet mūsu sarunā skaidri un gaiši pateica – tu man nekas neesi. Sirds sāp par draudzeni, redzot, kā viņa pārdzīvo par meitas izdarībām. Kad meitene ir mājās, neko citu nedara, kā vien sēž pie datora. Kad izdomā aiziet pie draugiem, neko nepasaka, bet atnāk mājās vien otrā rītā. Arī mācīties negrib. Skolotāja jau māti brīdināja, ka meita mācību gadu sekmīgi nebeigs. Kad kaut ko aizrāda, kļūst histēriska, met priekšmetus pa gaisu. Vienvakar ar draudzeni pārradāmies mājās un ieraudzījām pavisam nepatīkamu ainu. Meitene bija uzaicinājusi viesos draugus, ar kuriem izklaidējās, cilājot glāzītes. Mēs šos jauniešus redzējām pirmo reizi, tāpēc palūdzām, lai svešinieki dodas projām. Kad viņi aizgāja, meitene sarīkoja varenu skandālu, piedraudot, ka izdarīs pašnāvību. Patiesi baidāmies par to, ka viņa, afekta stāvoklī būdama, var sev ko nodarīt, jo pēdējā laikā kļuvusi ļoti impulsīva. Ne mazums dzirdēti gadījumi, ka pusaudži padara sev galu, ja viņus kaut kas dzīvē neapmierina, jūtas nesaprasti un nelaimīgi. Man nav vienalga, kas notiek ar draudzenes meitu, un sāpīgi redzēt mīļotās sievietes nelaimīgo seju. No sirds gribētu viņai palīdzēt, bet nezinu, kā rīkoties, ko iesākt.”
Tā raksta Kārlis. Viņam atbild psihiatre un psihoterapeite Lada Stoligvo.
– Situācija ir neapskaužama un, pēc vēstules spriežot, ļoti nopietna. Kārlis ir satraucies gan par draudzeni, gan par viņas meitu un jūtas bezpalīdzīgs. No rakstītā saprotams, ka arī māte ir bezpalīdzīga, jo nevar ietekmēt meitas uzvedību. Tomēr man nav skaidra vēstules autora loma šajās attiecībās. Kādēļ izveidojusies situācija, ka viņam nav nekādas teikšanas, ja reiz kopā ar draudzeni un viņas meitu jau dzīvo četrus gadus. Nav īsti saprotams, cik sen meitenei radusies šāda uzvedība. Vai no tā brīža, kad māte sāka dzīvot kopā ar draugu, vai tikai pēdējā laikā. Jebkurā gadījumā meitenei ir ļoti grūti, jo par to liecina viņas uzvedība. Agresija ir vērsta gan pašai pret sevi, gan tuviniekiem. Negatīvisms liecina par viņas nelīdzsvaroto stāvokli. Neapmierinātība ir ar sevi un attiecībām ģimenē. Meitene ir pārāk maza, lai pati atrastu izeju. Strīdi un asu vārdu pārmaiņa tikai pasliktina radušos situāciju, attālinot meiteni no ģimenes.
Skaidrs ir tas, ka meitenei nav kontakta ne ar māti, ne viņas draugu. Pusaudzes draudi par pašnāvību ir signāls, ka viņa nonākusi strupceļā.
Skaidrs ir tas, ka meitenei nav kontakta ne ar māti, ne viņas draugu. Pusaudzes draudi par pašnāvību ir signāls, ka viņa nonākusi strupceļā. Ņemot vērā situācijas nopietnību, ieteiktu meiteni aizvest uz konsultāciju pie bērnu psihiatra. Ja viņš izslēgs psihiska rakstura saslimšanu, tad vajadzētu vērsties pēc palīdzības pie ģimenes psihoterapeita, kur speciālista klātbūtnē varētu izrunāties māte un meita. Iespējams, ārsts vēlēsies Kārļa klātbūtni ģimenes terapijas seansos, lai atjaunotu vai izveidotu kontaktu starp visiem ģimenes locekļiem un saprastu, kas notiek ar meiteni.
