Pēc ilga pārtraukuma parlamenta priekšgalā beidzot stājas bikšains cilvēks – Līcīša feļetons 16
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien pie Saeimas nama paredzēta liela pūļa saiešana ar parlamentāras iekārtas slavināšanu, gavilēm par ievēlētās tautas pārstāvības darba uzsākumu un noslēgumā – ar svētku uguņošanu. Jēkabielas garumā zem klajas debess sapulcētām masām tiks klāts galds plašām pusdienām ar skābu kāpostu zupu un čurkstinātām desiņām, ko dos jaunais Saeimas priekšsēdētājs.
Atzīmējams fakts, ka pēc ilga pārtraukuma parlamenta priekšgalā beidzot stājas bikšains cilvēks, aizslaukot nebūtībā gadu desmitiem pastāvējušo pūdera, lūpkrāsas un zeķbikšu režīmu, kad, likās, ugunīgās Solvitas, Lielās un baltās Ināras valdīšana nekad nebeigsies. Kurš vairs atceras tāltālo laikposmu, kad ūsainais Emsis aicināja uz vieglu ķirsi Sarkanajā glāzē!
Tagad sekos matriarhālās parlamentārās iekārtas demontāža, Saeima kļūs par Edvarda Smiltēna valstību. Tas ir pamatīgs kūlenis, īsta revolūcija dzimumu līdztiesībā, varai atgriežoties vājā dzimuma rokās, kad likumdošana, deputāti, prezidijs un darbinieki nonāk vīrieša uzraudzībā. Smiltēns jau apliecinājis, ka pildīs uzliktos amata pienākumus ar lielu sirsnību un vienkāršību, un jāvēl, lai Latvijas Reģionu apvienības vadītājam kontakts ar lauku cilvēkiem saglabātos tikpat ciešs, kā bijis.
Edvards pārņem noteikšanu valstī grūtā krīzes periodā. Tauta stipri cieš. Saskaņā ar pēdējām aptaujām 78 procenti respondentu atzinuši, ka izjūt finansiālo nedrošību, no tiem 60 procenti – arvien pieaugošo mājokļu uzturēšanas izdevumu dēļ. Cilvēki galvenokārt ir norūpējušies, ko likt krāšņu un kamīnu atplestās mutēs, lai sasildītos ziemas salā.
Jādomā, ka, uznākot bargiem mīnusiem, tiks noplēsti vecie šķūnīši un koka namiņi, nodedzinās autobusu pieturvietu, parku soliņus un kapsētu sēžamos, uguns aprīs piemājas dārzos augošos ķirškokus, ābeles un kastaņas, malkā sacirtīs galdus, krēslus, sētu zedeņus, Staķa stabiņus, apmēbelējumu un finierējumus.
Ņemot vērā, ka cena uz stipro alkoholu grandiozas inflācijas apstākļos nav mainījusies ne par mata tiesu, cilvēkiem šķitīs, ka daudz lētāka ir apsilde ar anīsa degvīnu, piparu rūgto, upeņu šņabi, “Stoli” vodku, “dzērvenīti” vai karstvīnu, nekā maksājot energouzņēmumiem par piegādāto siltumu.
Tā ir sociāla drāma, kad deviņās drēbju kārtās sačunčalojies seniors lieliem, apaļiem, lasāmbrillēm bruņotiem redzokļiem pie ieslēgta kalorifera bažīgi vēros energoskaitītāja griešanās ātrumu, kamēr ministrs, kam alga palielināta līdz griestiem par 42%, varēs pārvietoties dzīvoklī, tērpies vienās sporta biksītēs, daudz nebēdājot par “Rīgas siltuma” vai “Latvijas gāzes” atsūtītiem rēķiniem. Deputātiem un kabineta locekļiem netuvinoties tautai, darbaļaudīm iedibināsies priekšstats, ka mantīgā šķira, buržuji un valdība ir viens un tas pats.
Aizejošā valdība atstājusi valsti haosā, Valsts prezidents pavēloši prasa, lai jaunā premjerministra Krišjāņa Kariņa vadībā nākamais Ministru kabinets nebūtu tik stagnātiska iespaida veidojums. Tauta nepiedos tālāku atpalicību no Igaunijas un Lietuvas.
Tikmēr cilvēki ir nogurdināti no valsts nespējas finansēt ugunsdzēsējus, no policijas nepietiekamības un neprofesionalitātes, no aptumšojuma pilsētu ielās, kad nav droši uz gājēju pārejām, jo reti kuram pelēkā ģērbtam latvietim mugurā ir krāsains meksikāņu pončo vai atstarojošā veste. Lai pa tumsu nokļūtu mājās, nepieciešama pamatīga adrenalīna izdalīšanās.
Vecā valdība provocē uz to, ka ikvienam ir jāizkuļas no ķezas, kā nu katrs māk. Pilsoniskā sabiedrība atbild ar iesaistīšanos alternatīvas politikas veidošanā. Pilsētu iedzīvotāji, meklējot pašaizsardzības līdzekļus, pašrocīgi atjauno BUB – brīvprātīgo ugunsdzēsēju glābēju biedrības, organizē kārtības sargu dežūras un ielu patruļas, policijas detektīvu vietā uzņemas izmeklēt lietas, kas nospēra riteni, kas nozāģēja dižozolu, dibina ko līdzīgu Nacionālajai gvardei.
Kārtības nodrošināšanā tiek aicināti vingri brašuļi ar izturīgu presīti, kuriem ir pa spēkam piecreiz pievilkties pie stieņa un nostiepties “līdaciņā”. Lai piesakās arī cilvēki, kas pārvalda džudo paņēmienus, karatē melnās jostas, austrumvācu aitu suņu saimnieki un jaunieši, kuru līdzdalība pilsoniskās aktivitātēs palīdzēs būt apmācītākiem un fiziski sagatavotākiem, iestājoties militārā klausībā.
Namsaimnieki, kas šo to saprot no būvēm, celtniecības speciālisti ar savām štrumentu kastēm dzīrušies nākt talkā demoralizētām valsts iestādēm vilkt dzeloņdrātis nepārkāpjamas sienas izbūvēšanā uz austrumu robežām. Jāpaiet vēl kādam laikam, līdz tiek pārvarēts vecās neprasmīgās valsts pārvaldes atstātais pagātnes mantojums.
