Pārtrauks politisku naudas dalīšanu 4
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunā valdība ir atteikusies no valsts investīciju grantu programmas augstas gatavības pašvaldību projektiem. Bijušie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Juris Pūce un Artūrs Toms Plešs (“Latvijas attīstībai”) sociālajos tīklos uz to reaģēja ar nožēlu, ka “ir pazudusi ar lielām mokām atjaunotā investīciju programma pašvaldībām”. Jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (“Apvienotais saraksts”), kura iepriekš vadītā Ādažu novada projektus toreizējā valdība noraidīja, “Latvijas Avīzei” tagad teica: “Bijušie ministri nav izmantojuši lielisku iespēju paklusēt. Kungi savā laikā bija aizrāvušies ar politisku naudas dalīšanu pašvaldībām, bet tā nauda pat nebija budžeta bāzē.”
Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) nav sevišķi labās domās par šo programmu, “kas izraisīja palielu trauksmi un jezgu, ir jāsāk fiskāli atbildīgi uz to raudzīties”. Abi ministri atzina, ka tagad nav vairs laika meklēt vainīgos, bet ir jādomā, kā ar godu šo programmu pabeigt. A. Ašeradens ir konstatējis, ka daļa no atbalstītajiem projektiem nemaz nebija augstas gatavības un joprojām nav pabeigti, bet daži pat neesot iesākti. M. Sprindžuks pieļauj, ka daļēji tas ir arī tāpēc, ka to īstenošanas termiņi bija īsi un visi nepaguva naudu apgūt. “Tagad man būs jāiet valdībā aizstāvēt projektus, kurus vēl var un vajag pabeigt,” teica M. Sprindžuks. Iepriekšējos gados investīciju programma vispirms bija veids, kā kovida laikā veicināt ekonomisko aktivitāti un mazināt pandēmijas sekas.
Bijušie ministri ceļ trauksmi
Programmas neesamību pirmais pamanīja J. Pūce, kurš tviterī ziņoja: “Caurskatot valsts budžetam apstiprinātos pasākumus, izskatās, ka ir jau pirmais “kritušais” – pazudusi ar lielām mokām 2020. gadā atjaunotā valsts investīciju programma pašvaldībām. Ļoti žēl. Pašvaldībām šajā “starpfondu” gadā tā būtu bijusi ļoti nepieciešama.” Pēc brīža ierakstu komentēja arī A. T. Plešs: “Pašvaldībām vienmēr ir tādi iedzīvotājiem svarīgi projekti, kas tradicionālās fondu programmās neierakstās. Šis bija vērtīgs papildinājums, ko VARAM iepriekšējā valdībā izveidoja un pašvaldības novērtēja. Tagad tam ir gals.”
Vairāki “Latvijas Avīzes” uzrunātie pašvaldību vadītāji piekrita, ka starp pašvaldību vajadzībām ir arī tādi mērķi, kam naudu nevar ne aizņemties Valsts kasē, ne saņemt no ES fondu programmām, tāpēc valsts investīcijas bijušas liels atspaids.
“Latvijas Avīze” vairākkārt rakstījusi par iepriekšējās valdības laikā izveidoto investīciju grantu programmu augstas gatavības pašvaldību projektiem. No tās novadi un pilsētas saņēma valsts budžeta mērķdotācijas divas reizes – 2021. gada vasaras sākumā pirms pašvaldību vēlēšanām un 2022. gada vasarā pirms Saeimas vēlēšanām. 2021. gadā no valsts budžeta šim mērķim bija paredzēti 27 miljoni eiro, ko valdība atvēlēja 21 projektam. Gadu vēlāk atbalstu guva 54 projekti, kuriem kopā piešķīra 37,1 miljonu eiro. Ieceru īstenošanā pašvaldības piedalījās ar savu līdzfinansējumu.
Projektus vērtēja starpministriju komisija, kurā bija pārstāvji no VARAM, Finanšu, Zemkopības, Satiksmes. Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijas. Pērn valdība nauda neiedeva tikai Ādažu, Mārupes, Saulkrastu un Olaines novadam, kā arī Ventspils novadam, Jūrmalas un Liepājas valstspilsētām. Iepriekšējā pārskatā par mērķdotāciju sadali redzams, ka vairāk apdalītas bija Latvijas Reģionu apvienības (LRA) vadītās pašvaldības. Savukārt novadi, kur pie varas ir Nacionālā apvienība (NA), katrs saņēma atbalstu vairāku projektu īstenošanai – Ogres novadā par valsts investīciju naudu varēja īstenot piecus projektus, Siguldas, Bauskas un Talsu novadā – katrā bija trīs projekti, Smiltenes novadā – divi.
Vairākām pašvaldībām bija pieejama maksimālā summa – divi miljoni eiro, bet Ludzas novadam piešķīra 129 481 eiro kapličas atjaunošanai Ludzas lielajos kapos, Gulbenes novadam šautuves teritorijas labiekārtošanai atvēlēja 100 000 eiro – tā ir biatlona trases šautuve, kurā trenējas arī jaunsargi un zemessargi. Neskaidrā naudas dalīšana radīja aizdomas, ka tā ir bijusi politiska, līdzīgi kā Saeima, pieņemot valsts budžetu, aptuveni divus miljonus eiro katru gadu sadala pēc valdošās koalīcijas deputātu ieskatiem.
Vienam maza ieliņa, citam rodeļu trase
Saeimas deputāts Edgars Putra (“AS”) iepriekš bija Dienvidkurzemes novadu deputāts un nepārstāvēja nevienu no valdības partijām. Viņš ir Liepājas partijā, kas ir tagad valdošajā “Apvienotajā sarakstā”. Viņš atceras, ka iepriekš Liepājai neiedeva neko, bet Ventspilij atbalstīja projektu par aptuveni 1,6 miljoniem eiro, lai pilsētā uzbūvētu rodeļu trasi (projekts bija pieteikts ar nosaukumu “Tūrisma pakalpojumu attīstība Ventspilī”). Valdība noraidījusi arī vairākus labus Dienvidkurzemes novada projektus, iedodot tikai aptuveni 240 000 eiro vienas ielas pārbūvei Durbē. “Jautājums ir, cik politiski nauda tika sadalīta. Pūces kungs un Pleša kungs var tagad bļaut, bet lai viņi vispirms paskatās spogulī,” ieteica E. Putra.
Ogres novadam bija iespēja īstenot pat piecus projektus – to vidū ir arī klinšu kāpšanas siena un Jauniešu mājas pārbūve. Abi objekti ir pabeigti, bet arī citiem Ogres novada dome neprasīs termiņa pagarinājumu un valsts budžeta naudu, “Latvijas Avīzei” apstiprināja novada priekšsēdis Egils Helmanis (NA). Viņš varot tikai izteikt nožēlu, ka šādas programmas vairs nebūs. Tā bijusi iespēja Saeimas deputātiem un ministriem labāk izprast un atbalstīt iedzīvotāju vajadzības, jo ikviens taču dzīvo kādā pašvaldībā. Pēc E. Helmaņa domām, arī finansējuma piešķiršanas kārtība ir bijusi pietiekami skaidra. Viņš cer, ka pēc laika ministrs M. Sprindžuks, kurš iepriekš ir vadījis pašvaldību un apzinās to intereses, atradīs veidu, kā tās atbalstīt.
Iespējas aizņemties ir ierobežotas
Ne tik veiksmīgi ieceru īstenošana notikusi Helmaņa partijas biedra Aivara Okmaņa (NA) vadītajā Bauskas novadā, kas projektus sagatavoja un iesniedza vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad bija citas būvniecības izmaksas. A. Okmanis atzina, ka darbu pabeigšanai vistuvāk ir Viļa Plūdoņa muzeja restaurācija, bet, lai pārbūvētu Vecumnieku mūzikas un mākslas skolu, vēl būs nepieciešams papildu valsts atbalsts, jo ir pieaugušas celtniecības izmaksas. Bauskas novads bija sagatavojies iesniegt projektus arī 2023. gadā, jo Ministru kabineta noteikumos ir noteikts iesniegšanas termiņš līdz janvāra beigām. Taču, kad pašvaldība sākusi interesēties par šā gada iespējām, uzzinājusi, ka šogad programmas nemaz nebūs.
Jelgavas domei bija paredzēti divi miljoni eiro Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas infrastruktūras attīstības projektam. Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) atzina, ka dažādu iemeslu dēļ projektu nav izdevies īstenot – to ietekmējuši gan birokrātiskie šķēršļi, gan būvniecības izmaksu sadārdzinājums. Jelgavas pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Gunita Osīte paskaidroja, ka būvdarbu iepirkuma rezultātus apstrīdējis pretendents, kas nebija uzvarējis. Vēlāk viņš sūdzību atsauca, tad arī dome uzreiz pieņēmusi lēmumu par būvdarbu sākšanu, taču pašvaldība nebija noteiktajā divu mēnešu termiņā iesniegusi būvdarbu līgumu. Zināms, ka līdzīgā situācijā ir nonākušas vēl vairākas pašvaldības. A. Rāviņš teica, ka par to pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un VARAM, no tām sapratis, ka valdība meklēs iespējas palīdzēt, lai projektus īstenotu, kam nepieciešamas arī izmaiņas normatīvos.
“Pašvaldībām ir jādod arī lielākas iespējas aizņemties finansējumu, jo ir tikai daži mērķi, kam var saņemt aizdevumu,” teica A. Okmanis. Pašvaldības var aizņemties, lai nodrošinātu līdzfinansējumu ES fondu projektiem, vienam prioritārajam projektam, kā arī izglītībai. Taču nevienam no iesāktajiem objektiem naudu nevarot aizņemties.
Ar aicinājumu paplašināt pašvaldību aizņemšanas iespējas pie valdības vēršas arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (“JV”), kura vislielākā sāpe esot ceļi un ielas. Tiem nevar finansējumu ne aizņemties, ne saņemt no kādas ES fondu programmas. Citādi ES instrumenti paverot plašas iespējas tikt pie naudas, tikai jāspēj gatavot projektus. “Uzskatu, ka valsts investīciju grantu programma ir vērtīga, jo ir lietas, kuras nevienā no citām programmām nav iekļautas,” piebilda J. Rozenbergs. Par pērn piešķirto naudu Cēsu novadā īstenoja divus projektus – rotācijas apli vienā no “melnajiem punktiem” izbūvēja pat pirms noteiktā termiņa. Arī Cēsu klīnikas ārstniecības korpusa renovācijas projektu plānots pabeigt noteiktajā termiņā – martā, informēja mērs.
Naudu vajagot sadalīt līdzīgi
Alūksnes novads ir viens no tiem, kas 2022. gadā saņēma maksimālo summu – divus miljonus eiro, kā arī papildu finansējumu iepriekš sākta objekta pabeigšanai, kas jau bija paredzēts 2021. gadā. Valsts mērķdotācijas pašvaldībai palīdzēja pārbūvēt Miera ielu, kā arī būvēt daudzfunkcionālo sporta laukumu. Alūksnes novada priekšsēdis Dzintars Adlers (“JV”) apgalvoja, ka ar naudas apgūšanu veicoties ļoti labi. Pašvaldība iekļaušoties noteiktajā grafikā, kurā bija paredzēta iespēja darbus veikt divos gados. Arī Dz. Adlers nav mierā, ka investīciju programmas vairs nebūs, jo ir projekti, kurus pašvaldība tikai par saviem līdzekļiem nespējot pacelt. Taču, viņaprāt, naudu vajadzēja sadalīt līdzīgi visām pašvaldībām, lai tādas iespējas ir katram.
Ministrs M. Sprindžuks jau ir informējis vietējos līderus, ka šā gada budžetā tāda finansējuma nav. Taču viņš domās, kā palīdzēt pašvaldībām nākotnē, bet tad tai esot jābūt investīciju programmai ar savu nolikumu un skaidriem kritērijiem, lai naudas dalīšana ir visiem saprotama. “Tās nevar būt šūpoles vai parks. Tiem ir jābūt lielāka mēroga mērķiem, kas vērsti uz plašāku labumu reģiona kontekstā. Te nevar būt politiska plosīšanās un ballīte,” piebilda ministrs. Viņš apstiprināja, ka valdība palīdzēs pabeigt iesāktos lielos projektus.
