Pārtrauks pabalsta izmaksu bēgļiem, kuri atstājuši Latviju 3
Otrdien, 25. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”, kas izstrādāts, lai pilnveidotu Latvijas patvēruma sistēmu par posmu, kad personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāve Gunta Skrebele.
Grozījumi paredz, ka personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir tiesības saņemt vienreizēju finansiālu atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka minētajām personām darbspējīgā vecumā pabalsta izmaksa tiek pārtraukta gadījumos, kad tās nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nepilda bezdarbnieka pienākumus. Tādejādi pabalsta izmaksa tiks pārtraukta gadījumos, ja persona būs atstājusi Latviju.
Vienreizējs finansiālais atbalsts paredzēts, lai nodrošinātu personu, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ar finanšu līdzekļiem uzturēšanās izmaksu segšanai, kas var tikt izmantoti pirmo īres iemaksu vai garantiju segšanai.
Vienreizējā finansiālā atbalsta apmērs ir līdzvērtīgs divu mēnešu uzturēšanās pabalstam atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.457 noteiktajam. Vienreizēju finansiālo atbalstu piešķir un izmaksā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Vienreizējā finansiālā atbalsta noteikšana divu mēnešu uzturēšanās pabalsta apmērā tiek veikta uz pabalsta izmaksas ilguma saīsināšanas rēķina, proti, bēglim to saīsinot no 12 uz 10 mēnešiem un personai ar alternatīvo statusu – no 9 uz 7 mēnešiem. Tādējādi kopējais finansējuma apmērs attiecībā uz pabalsta izmaksu netiek palielināts.
Vienreizējs finansiālais atbalsts paredzēts patstāvīgas dzīves uzsākšanai – ne tikai pirmās īres iemaksas vai drošības naudas samaksai par dzīvesvietu, bet arī komunālajiem maksājumu, sadzīves priekšmetu un citu izdevumu segšanai, uzsākot patstāvīgu dzīvi ārpus Patvēruma meklētāju centra.
Ņemot vērā, ka šajā posmā cits finansiālais atbalsts bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai nav pieejams, tas izmantojams arī pārtikas iegādei. Tādejādi izveidotā kārtība radīs priekšnosacījumus, lai minētās personas, kuras patvēruma procedūras laikā uzturējās Patvēruma meklētāju centrā, to varētu atstāt.
Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība vērsta uz to, lai bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, uzsākot patstāvīgu dzīvi, saņemtu nepieciešamo atbalstu, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi ar Latvijas iedzīvotājiem, kā arī veicinātu sociālekonomisko iekļaušanu ar nodarbinātības starpniecību.
Uzsākot darba attiecības un turpinot pabalsta izmaksu pārbaudes termiņa laikā, tiks nodrošināts, ka personai nepastāv risks palikt bez iztikas līdzekļiem, tādējādi veicinot motivāciju atrast darbu un gūt lielākus ienākumus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojekts paredz, ka pabalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai darbspējīgā vecumā (personas dzīves posms no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam) piešķir un izmaksā, ja persona strādā, pabalstu izmaksājot ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.
Minētais regulējums atbilst Darba likumā paredzētajam, ka, uzsākot darba attiecības, var tikt noteikts pārbaudes termiņš līdz trīs mēnešiem, kura laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Attiecīgi, pārtraucot pabalsta izmaksu, uzsākot darbu, bēglis vai persona ar alternatīvo statusu var palikt bez iztikas līdzekļiem situācijās, kad pārbaudes termiņa laikā darba līgums tiek uzteikts.
