Latvija ir kļuvusi par aptieku lielvalsti, bet tas tā nedrīkstot turpināties. Kādas izmaiņas plāno Veselības ministrija? 10
Veselības ministrija (VM) uzskata, ka labāka iedzīvotāju apkalpošana jeb farmaceitiskā aprūpe aptiekās būšot tad, ja to nebūs tik daudz kā līdz šim.
Proti, lai farmaceiti mums katram varētu veltīt pietiekamu uzmanību, valstī vajadzētu būt nevis 766 aptiekām, kā tas ir patlaban, bet gan 480 aptiekām.
Tik strauji tas nesaruks, bet, kā sacīja veselības ministre Ilze Viņķele, samazinājums varētu būt par 70–80 aptiekām.
Nosakot šo it kā pieņemamo ideālo aptieku daudzumu, ministrija ņēmusi vērā Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datus, ka Latvijā aptieku skaits vidēji uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs, bet farmaceitu skaits uz šo aptieku daudzumu esot par mazu.
Tas radot risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai – farmaceitam neesot laika veltīt pietiekamu uzmanību saviem klientiem.
VM nodevusi valsts sekretāru sanāksmei Ministru kabineta noteikumu projektu, kas ierobežos aptieku atvēršanu lieltirgotavu īpašniekiem, bet pavērs iespējas to darīt individuāli farmaceitiem.
Veselības ministre uzskata, ka Latvija ir kļuvusi par aptieku lielvalsti un tas tā nedrīkstot turpināties.
“Brīvais tirgus aptieku biznesā diemžēl nedod rezultātu, kas, iespējams, ir, tirgojot pienu, proti, lielāku pieejamību un zemāku cenu. Atstājot regulāciju tikai tirgus ziņā, mēs piedzīvojam situāciju, kur cenas nevis samazinās, bet pieaug,” preses konferencē sacīja I. Viņķele.
Bet vai no aptieku lielvalsts statusa likvidēšanas kāds labums būs tiem iedzīvotājiem, kuri par aptieku savā teritorijā sapņo gadiem, bet tās tur kā nav, tā nav? Vai jaunajiem farmaceitiem būs interese veidot savu aptieku ārpus Rīgas?
Jaunpiebalgas veiksmes stāsts
Madara Zārdiņa 2015. gadā ieguva maģistra grādu farmācijā un jau 2018. gadā iegādājās savu aptieku Jaunpiebalgā, ko nosauca savā vārdā “Madara”.
Viņa uzskata, ka ikviena farmaceita sapnis ir sava aptieka, bet pašreizējie aptieku izvietojuma kritēriji ir tādi, ka par to varot sapņot laukos, nevis pilsētās, turklāt tikai tad, ja uzsmaida veiksme.
Pirmkārt, viņai bija nepieciešams kredīts, kuru nav iespējams saņemt bez gara birokrātiska procesa.
“Bankā skatās bilanci, un apgrozījumam ir jābūt vismaz gadu. Bet, tā kā man bija iespēja pirkt jau pastāvošu veiksmīgi darbojošos uzņēmumu, šī prasība vairs nebija tik būtiska. Taču farmaceitam, kurš šo biznesu vēlas sākt no nulles, kredīta saņemšana noteikti būs liela problēma,” atzina Madara, kurai bija iespēja iegādāties aptieku no pieredzējušas farmaceites, kura, būdama cienījamos gados, bija nolēmusi savu rūpalu pārdot.
Otrkārt, esot pilnīgi skaidrs, ka tikai viens farmaceits aptiekā nav cīnītājs. Taču laukos lielākā problēma ir kvalificētu farmaceitu un viņu asistentu trūkums, jo viņi izvēloties strādāt galvenokārt lielākajās pilsētās.
Un te atkal Madarai paveicās, jo viņai izdevās atrast otru darbinieci, kura studē farmāciju.
“Lielo aptieku tīklam galvenais ir bizness un peļņa, bet farmaceitiskā aprūpe paliek otrajā plānā. Savukārt farmaceita pārvaldītajā aptiekā farmaceitiskā aprūpe noteikti ir pirmajā vietā un tikai tad var nākt viss pārējais. Ļoti svarīgi, pirms pircējam piedāvāt iegādāties kaut ko papildus, ir painteresēties, vai viņš ir nopircis visus nepieciešamos medikamentus, lai nav tā, ka vispirms iegādājas uztura bagātinātājus, bet zālēm naudas nepietiek. Līdzās ir doktorāts, tādēļ sadarbojoties veiksmīgāk ārstējam savus klientus,” ir pārliecināta jaunā aptiekas īpašniece.
Rīgā 30% aptieku – nerentablas
Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Dace Ķikute pastāstīja, ka tieši jaunie farmaceiti vēloties atvērt savu aptieku. Tiesa, šo drosmīgo jauniešu neesot daudz. Vecākā paaudze gan šīs ilūzijas esot zaudējusi.
“Mēs rīkojām farmaceitu aptauju, kur centāmies noskaidrot, vai farmaceits gribētu kļūt par aptiekas īpašnieku, neskatoties uz lielāku atbildību, garākām darba stundām un, protams, kredītsaistībām. 75% respondentu atbildēja apstiprinoši,” sacīja D. Ķikute un piebilda, ka ledus esot sakustējies un šī valdība atšķirībā no iepriekšējās vismaz runājot ar nozari.
Viņa uzskata, ka valstī kaut kas esot jādara, lai samazinātu aptieku skaitu, jo pats no sevis tas nesamazināšoties. Ikdienā tas arvien vairāk apgrūtinot farmaceitu darbu, jo farmaceitu esot pārāk maz, lai visas aptiekas varētu strādāt kvalitatīvi.
Tomēr pastāvot bažas, kā piedāvāto VM noteikumu projektu varēšot īstenot un administrēt, ja tas ieraudzīs dienasgaismu.
VM Farmācijas departaments ir konstatējis, ka 30% Rīgas aptieku ir nerentablas, un tas gan neesot normāli.
D. Ķikute: “Farmaceitu biedrība ir informējusi ministriju, ka vienlaikus ar aptieku izvietojuma kritēriju izmaiņām vajadzētu noteikt arī aptieku kvalitātes kritērijus. Ir aptiekas, kur personāls ir pārstrādājies, jo to īpašnieki taupa resursus.
Netrūkst tādu aptieku, kas ir atvērtas ļoti īsu laiku – dažas stundas nedēļā, kas ir diezgan neparasti. Kāds tur var būt zāļu krājums, nerunājot nemaz par kompensējamo medikamentu sagādi! Tas liek domāt, ka daļa aptieku jau tagad tiek mākslīgi uzturētas.
Ja samazinātos aptieku skaits, iedzīvotāji no tā neciestu, jo farmaceitiem būtu lielākas iespējas izpaust savu profesionalitāti. Ja viņi ir ļoti noslogoti, trūkst laika, piemēram, asinsspiediena mērīšanai, glikozes līmeņa noteikšanai. Nākotnē aptieku klientiem varētu piedāvāt mūsdienīgus eksprestestus, ko sauc par veselības paškontroli.
Cilvēki bieži nepareizi lieto zāles, tāpēc farmaceits varētu attālināti konsultēt, lai cilvēks nedzer par daudz zāļu, lai dzer tās pareizi. Mēs ceram, ka resursu koncentrācija dos iespēju paplašināt pakalpojumu klāstu, attīstīt jaunus aptieku pakalpojumus.”
D. Ķikute gan šaubās, ka jaunie noteikumi stimulēs farmaceitus atvērt aptiekas ārpus lielajām pilsētām, kur tās ir nepieciešamas, bet gadiem neviens nav uzdrošinājies to darīt.
Šaubas radot arī tas, vai administratīvi teritoriālā reforma stimulēšot farmaceitus veidot savas aptiekas mazāk apdzīvotās vietās, ja visa attīstība notiks reģionu centros.
Aptieku īpašnieki raugās ar aizdomām
“Valsts mums kredītu negarantēs, tad kurš to dos veikala atvēršanai? Kamēr ir vertikālā integrācija (aptiekas pieder lieltirgotavām), kā tur var viens individuālais farmaceits konkurēt?” vaicā LFB vadītāja.
Turklāt šo spēju konkurēt ar lielajām aptieku ķēdēm ir jāvar pamatot, ja jaunais farmaceits, kas vēlēsies atvērt aptieku, neies uz banku, jo tur, kā stāstīja Madara Zārdiņa, ir tikpat kā neiespējami saņemt kredītu, bet lūgs aizdevumu valsts attīstības finanšu institūcijai “ALTUM”.
To apliecināja “ALTUM” sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte, kura skaidroja: lai aptiekas dibinātājs varētu saņemt aizdevumu, starp daudzām prasībām esot arī šī.
To, ka ministrijas jaunā iniciatīva līdz galam nav saprasta, apliecina arī Aptieku īpašnieku asociācija (“Benu”, “Apotheka”, “Latvijas aptieka” un “Sentor Farm” aptiekas).
Tur radušās aizdomas, ka veselības ministre tapinot kādu sev pietuvinātu “tīklu” vai “ķēžu” iedīgli, jo jauno noteikumu uzmetums pieļaušot, ka daži aptieku nozarē būs vienlīdzīgi, bet citi – vienlīdzīgāki.
“Ja vien aptieka piederēs farmaceitam, tad tai tiks piešķirtas neierobežotas iespējas pārvietoties pilnīgi bez kāda pamatojuma un lietderības izvērtēšanas un “ņemot padusē aptieku” nostāties jebkur, kur sirds vēlas un telpu iznomātājs atļauj. Pārējiem, kuri vēsturiski veidojušies par aptieku uzņēmumiem, šādas pārvietošanās iespējas tiks liegtas.
Vēl vairāk – citu aptieku skaits mazināsies katru reizi, kad kādai no tām, piemēram, būs beidzies īres līgums vai ēkā uzsāks remontu, jo, ņemot vērā izstrādātos noteikumus, būs minimālas iespējas atvērt jaunu aptieku,” secina asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.
Viņa uzskata, ka šie noteikumi ir kā mazs fragments no kopīgā attēla – ministrijā tiekot paplašināti gan zāļu piecenojumu, gan jau agrāk solītie aptieku pakalpojumu noteikumi, tikai joprojām neesot zināms, kādi tie būšot.
“Lai pilnvērtīgi spētu izvērtēt, kādu ietekmi šis jaundarbs atstās uz aptiekām, jāredz valsts nostāja visos šajos jautājumos. Ne jau ģeogrāfiskais kritērijs vien ir tas, kurš nodrošina aptiekas izdzīvošanu, svarīga ir cenu politika un citas saistītas lietas,” sacīja Jučkoviča.
Veselības ministre I. Viņķele ministrijas ieceri samazināt aptieku skaitu nodēvēja par tādu kā kara pieteikumu lielo aptieku ķēdēm, kurām tikšot noņemti “liekie kairinājumi”, kas patlaban ļaujot tās uzturēt ne tik rentablos apstākļos.
Bet zāļu pircējiem galvenais ir, lai samazinātos arī zāļu cena. Vai tā būs, to redzēsim, kad plānotie kritēriji sāks darboties.
Kas mainīsies aptieku izvietojumā
Veselības ministrijas plānotās izmaiņas:
* Lai aptiekas nekoncentrētos vienā vietā, tās nedrīkstēs atrasties tuvāk par 500 metriem no jau esošas aptiekas. Šī prasība nebūs jāievēro individuālajām farmaceitiem piederošajām aptiekām. Izņēmums būtu arī aptiekas lielajos tirdzniecības centros – tās varēs atvērt arī tad, ja ārpus centra tuvāk par 500 metriem ir cita aptieka.
* Apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000, drīkstēs izvietot vienu aptieku līdzšinējo divu vietā. Ministrija konstatējusi daudz gadījumu, kad komersants otru aptieku turot tikai tādēļ, lai nepazaudētu vietu, tā darbojoties tikai dažas stundas nedēļā un esot nerentabla.
* Attiecībā uz slimnīcās esošajām aptiekām tiek rosināts, ka tās varēs atvērt arī tad, ja ārpus ārstniecības iestādes tuvāk par 500 metriem jau ir cita aptieka.
* Šie kritēriji būs spēkā tikai attiecībā uz jaunatvērtām vai savu atrašanās vietu mainošām aptiekām.
Kur negrib veidot aptiekas
Novadi, kur nav nevienas aptiekas vai aptieku filiāles:
• Ciblas novads (2429 iedzīvotāji),
• Vārkavas novads (1824 iedzīvotāji).
Novadi un pilsēta, kur neviens komersants nav vēlējies veidot aptieku, tāpēc to izveidoja pašvaldības:
• Jēkabpils novada Rubene un Zasa,
• Smiltene.
Avots: Zāļu valsts aģentūra
