Partneris kā drošības spilvens dopinga lietošanai 1
Skūpstīšanās un dzimumattiecības sportistu vienlaikus var gan iegāzt, gan attaisnot – tā jāsecina par vairākiem gadījumiem profesionālajā sportā, kad uzrādīta pozitīva dopinga analīze. Atlētu skaidrojumi par to, ka aizliegtā viela iegūta no partnera, izrādījušies gana pārliecinoši, lai izspruktu no diskvalifikācijas.
Aizstāvju komanda
Pēdējais šāds gadījums bijis titulētajai Kanādas kanoe airētājai Lorensai Vensānai-Lapointai. Pērnvasar viņu atstādināja no sacensībām un oficiāliem treniņiem, jo analīzes uzrādīja aizliegto ligandrolu, kas tiek izmantots muskuļu atrofijas un osteoporozes ārstēšanā, tāpat tiek uzskatīts, ka tam ir līdzīgs efekts kā anaboliskajiem steroīdiem. Starptautiskās kanoe federācijas (ICF) antidopinga nodaļa janvāra izskaņā attaisnoja 27 gadus veco sportisti, norādot, ka viņa nav apzināti lietojusi šo preparātu, bet tas organismā nokļuvis ar trešās personas starpniecību.
Vensāna-Lapointa sniedza liecību, ka 25. jūlijā viņai bijušas dzimumattiecības ar draugu, bet četras dienas vēlāk tika ņemtas dopinga analīzes. Airētājas aizstāvjiem izdevies pierādīt, ka puisis lietojis ligandrolu saturošu vielu, un tas var tikt nodots partnerim caur siekalām, sviedriem un spermu. Partnera organismā ligandrols bijis lielā koncentrācijā, bet Vensānas-Lapointas – nelielā, un tas nācis viņai par labu. Tiesa, ICF lēmumu var pārsūdzēt Pasaules antidopinga aģentūra un arī Kanādas sporta ētikas centrs.
Taču jau iepriekš ar līdzīgu skaidrojumu no lielām nepatikšanām izsprukuši vairāki citi slaveni sportisti – olimpiskais čempions 4 x 400 metru stafetē amerikānis Džils Robertss, pasaules čempions kārtslēkšanā Šons Bārbers no Kanādas, Francijas tenisists Rišārs Gaskē. Pēdējiem diviem analīzes uzrādīja kokaīnu, bet Robertsam – probenecīdu, kas slēpj citu aizliegtu vielu klātbūtni organismā.
Šis trio kā aizstāvības argumentu izmantoja skūpstīšanos ar “inficētu” sievieti. Bārbers gan vēlāk nāca klajā ar paziņojumu, ka ir gejs.
Precedenti var mainīt izpratni
Latvijas Antidopinga biroja direktors Mārtiņš Dimants atzīst, ka šādu gadījumu bijis maz un publiski pieejamā informācija ir skopa: “Lai izdarītu secinājumus, būtu jāredz, uz kādiem faktiem balstījās ICF komisija, pieņemot sportistei labvēlīgu lēmumu. Teorētiski jāpieņem, ka ļoti kvalitatīvu darbu paveica viņas komanda – juristi, zinātnieki vai medicīnas personāls. Jāiepazīstas ar lietas izmeklēšanas dokumentiem, un tad varētu redzēt, kāda bijusi zinātniskā puse attiecībā uz šiem argumentiem un vai komisijai pietiek ar skaidrojumu un juridisku aizstāvību – fakti tiek pieņemti tādi, kādi ir, vai sportisti nāk ar zinātnisku balstītu slēdzienu. Visticamākais ir otrais variants.”
Latvijā neviens sportists ar pozitīvām analīzēm vēl galdā nav licis šāda veida argumentus. “Antidopinga birojs, gatavojot apsūdzību pret sportistu, vāc visu pieejamo informāciju un, ja sportists nāk ar dokumentiem, kas zinātniski nav apšaubāmi un tos apstiprinājuši sertificēti medicīnas darbinieki, pētnieki, institūts, nebūtu iemesla apšaubīt,” situāciju modelē Mārtiņš Dimants. “Mēs nodotu komisijai apsūdzību, kurai klāt ir šāda dokumentācija, un tās kompetencē ir spriest, vai ņemt vērā šādus pierādījumus, pieprasīt to autentiskuma pārbaudi. Būtu jāskatās ļoti individuāli.”
Ja pieņem, ka minēto zvaigžņu teiktais ir patiesība, vai tas nozīmē, ka sportistam jābūt pārliecinātam, ka viņu partneri nav lietojuši kādu aizliegto vielu? “Ja, apmainoties ar bioloģiskiem šķidrumiem, var saņemt aizliegto vielu, tad jārēķinās ar to, ka tas ir pierādīšanas jautājums. Sportists atbildīgs par to, kā viela nonākusi viņa organismā,” norāda Dimants.
Birojs šobrīd bukletos vai semināros nenorādot uz šādu faktoru, bet šie precedenti var mainīt izpratni par to, kā notiek iespējamā aizliegto vielu uzņemšana.
Bažas gan radot tas, ka jebkurš sportists varētu izmantot šādu argumentu – lietot pašam un partneri izmantot kā drošības spilvenu. Speciālisti varētu salāgot tā, lai arī koncentrācija nerada aizdomas. Mārtiņš Dimants arīdzan akcentē, ka jautājums ir par to, kā pie cilvēka var atrasties vielas, kuru aprite ir aizliegta. Latvijā nav atļauta anabolisko steroīdu preparātu tirdzniecība, izplatīšana un pārdošana, bet melnajā tirgū un internetā tie tomēr ir pieejami.
Krieviem neticēja
Latvijas Olimpiskās vienības ārsts Jānis Kaupe arī atzīst, ka bez padziļinātas informācijas jautājumu ir vairāk nekā atbilžu: “Mutes gļotāda vai sieviešu dzimumorgānu gļotas zāles uzsūc ļoti labi, tādējādi tas ir iespējams. Bet, skatoties praktiski, nav ne jausmas, cik liela koncentrācija var būt spermā vai siekalās. Negribu apšaubīt lielas starptautiskas organizācijas slēdzienu (CIF) un diskutēt – ja attaisnoja, tad bija pamats. Tas notiek ļoti reti. Tas nav tā, ka kādam samaksā un attaisno, tam es neticu. Redz, pat krievi nevar nopirkt.”
Viņš atceras titulēto spāņu riteņbraucēju Alverto Kontadoru, kurš savulaik saņēma divu gadu diskvalifikāciju, jo viņa analīzes tika nogādātas laboratorijā, kurā var noteikt zemāku aizliegtās vielas slieksni nekā standarta laboratorijā. “Ja saliek kopā, ka ir ultrazems līmenis un teorētiski iespējams saņemt caur siekalām – ja fakti saliekas kopā, tikai tad slēdziens ir attaisnojošs,”uzsver Kaupe, piebilstot, ka lielākajai daļai aizliegto vielu nav pieļaujamā sliekšņa – ir nulles princips.
Seksa faktors uzpeldējis arī Krievijas valsts atbalstītās dopinga sistēmas kontekstā. Par dopinga noteikumu pārkāpumu no ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos tika diskvalificētas sešas Krievijas izlases hokejistes, un divām no viņām analīzēs tika atrasts vīriešu DNS.
Kādreizējais Krievijas sporta ministrs Vitālijs Mutko, viens no galvenajiem atbildīgajiem par negodīgās sistēmas attīstīšanu, nāca klajā ar skaidrojumu, ka šīm sportistēm bijušas seksuālas attiecības ar vīriešiem,
un piecas dienas pēc tam iespējams, ka analīzes uzrāda vīriešu DNS. Šie argumenti gan netika ņemti vērā, un no Soču spēlēm diskvalificēja visu izlasi.
“Varu balstīties tikai uz Ričarda Maklarena un Denisa Osvalda vadīto komisiju ziņojumā pieejamo informāciju – ir fakts, ka tika mainīti sportistu analīžu paraugi, un tikpat labi varēja būt sajaukts sievietes un vīrieša paraugs. Tas ir ļoti spekulatīvs jautājums, vai sievietes analīzē var parādīties vīrieša hormoni,” teic Mārtiņš Dimants.
“Teorētiski – var piekrist, bet atkal jārunā par koncentrāciju un jāņem palīgā loģikas pamatprincipi,” norāda Jānis Kaupe. “Ar saviem sportistiem neesmu runājis par tādām lietām, lai gan varbūt tas būtu jādara. Protams, paliek jautājums, cik reāli tā tiešām bija un to zina tikai paši iesaistītie. Ne vienmēr attaisnots ir pa īstam attaisnots.”
