Partnerattiecības nav laulība… Kad spēkā stāsies kopdzīves likums, lai juridiski pasargātu abas puses? 0
Mana mazmeita ar draugu kopā dzīvo četrus gadus, taču laulību oficiāli nav noslēguši. Tagad tas vairs neesot modē. Nesen viņiem piedzima meitiņa. Cerēju – nu taču apprecēsies, bet nekā… Saka, ka Latvijā drīz pieņemšot tādu kopdzīves likumu un tad vispār neviens vairs neprecēšoties. Ģimene skaitīšoties arī tad, kad divi cilvēki vienkārši sanāks un dzīvos kopā. Papīri vairs nebūs svarīgi. Esmu vecs cilvēks un, iespējams, kaut ko nesaprotu. Vai tiešām tā varētu notikt? ANNA RĒZEKNES NOVADĀ
Pagaidām vēl viss pa vecam
2012. gadā kādā spriedumā Augstākās tiesas Senāts norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija neuzliek valstīm par pienākumu nodrošināt partnerattiecībās dzīvojošajām personām tādas pašas tiesības kā laulātajiem. Tiesību akti, kas juridiski atzīst ārpuslaulības savienību, var tikt pieņemti tikai tad, ja lielākā daļa Eiropas Savienības valstu nostāja šajā jautājumā sakrīt, bet vispirms nepieciešama katras dalībvalsts individuāla izšķiršanās par jēdzieniem laulība, partnerattiecības un ģimene.
Arī juriste Kristīne Krēsliņa uzsver, ka starptautiskie tiesību dokumenti nenosaka laulības jēdziena saturu. Tie paredz tikai tiesības stāties laulībā saskaņā ar nacionālo tiesību regulējumu. Satversmes 110. pantā noteiktā laulības jēdziena saturs izriet no Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normām, kur teikts, ka laulība ir divu pretēja dzimuma personu līgums par kopdzīvi. Lai šāds līgums iegūtu tiesisku spēku, Civillikums nosaka tā noslēgšanas kārtību, sekas un nozīmi.
Turpretī partnerattiecības (faktiskā kopdzīve) atšķirībā no laulības nebalstās uz likumā noteiktajā kārtībā noslēgtu līgumu par kopdzīvi. Var pat teikt, ka šāda kopdzīve pagaidām pastāv bez kāda tiesiska pamata. Tāpēc partnerattiecībām nav piemērojamas laulības līguma sekas nedz personīgo tiesību, nedz mantisko attiecību ziņā. Tādējādi no tiesību viedokļa par partnerattiecībām varam runāt tikai kā par faktu, kas pats par sevi nekādas tiesiskas attiecības nenodibina.
Taču Kriminālprocesa likumā savulaik tika ieviests jēdziens tuvinieki. Tās ir personas, ar ko konkrētā fiziskā persona dzīvo kopā un ar ko tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Tātad šīs personas tomēr savā ziņā ir pielīdzinātas laulātajiem un tuvākajiem radiniekiem. Līdzīgi arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2 pantā un Krimināllikuma 48. pantā līdztekus personas radiniekiem un laulātajam ir norādīta persona, ar kuru pārkāpējs vai noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, un persona, ar kuru viņam ir kopēja (nedalīta) saimniecība.
!!! Tātad tikai atsevišķos normatīvos aktos ir noregulēts divu kopā dzīvojošu personu tiesiskais statuss, nevis partnerattiecības pielīdzinātas laulības jēdzienam. Normatīvo aktu grozīšana vai atsevišķa akta izstrādāšana šā jautājuma sakarā tiek apsvērta, taču vēl nav veikta. Tas savukārt nozīmē, ka divu personu faktisko kopdzīvi pielīdzināt laulībai un kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam pagaidām nevar.
Kopdzīves likums nav pieņemts
Politiķis Juris Pūce, kurš ir Rīgas domes deputāts, pirms trim gadiem sāka vākt parakstus par Kopdzīves likuma nepieciešamību, jo daudzi Latvijā dzīvojošie pāri jau tagad neesot salaulājušies un viņu savstarpējās juridiskās attiecības tāpēc neesot pietiekami aizsargātas. Viņaprāt, divu pieaugušu cilvēku kopdzīves reģistrēšana nodrošinātu līdztiesību visiem sabiedrības locekļiem neatkarīgi no tā, vai tie ir pretēja dzimuma vai viena dzimuma pāri. Valsts aizsardzība, piemēram, neesot pieejama, ja nelaulātais dzīvesbiedrs iet bojā kādā negadījumā, – nekāds pabalsts draugam nepienākas. Arī tad, ja partneris nokļūst slimnīcā, nelaulātais partneris nevar pat saņemt ziņas, kāds ir viņa drauga veselības stāvoklis. Nelaulāti dzīvesbiedri turklāt nesaņem nodokļu atvieglojumus un nevar mantot.
Kopdzīves likuma pieņemšana šo situāciju mainītu, uzskata ap 10 000 cilvēku, kuri parakstījuši aicinājumu pieņemt šādu likumu. Mūsu kopdzīves likuma projekts esot izstrādāts pēc Igaunijā jau pieņemtā likuma parauga. Ja šāds likums tiktu pieņemts, tad nelaulāti pāri pie notāra varētu reģistrēt savu kopdzīvi, un tas dotu viņiem noteiktas tiesības. Arī ārpus laulības dzimušo bērnu tiesības tādējādi tiktu aizsargātas.
Par to, vai šis likums tiks pieņemts, gan vēl pāragri spriest, jo tam netrūkst arī kategorisku pretinieku.
