Partnerim, kurš nav bioloģiskais tēvs vai māte: 0
1. Lai jūsu jaunā kopdzīve visiem nestu prieku un būtu patiešām laimīga, vēlams iemīlēt partera bērnu. Ja jau no pirmās satikšanās reizes viņš jums šķiet simpātisks, tas ir labs sākums. Ja nē, nāksies papūlēties, bet rezultāts ir pūļu vērts. Ja bērns tev neiepatikās uzreiz, tas nekas. Pieķeršanās veidojas ar laiku. Koncentrējies uz bērna plusiem (un tādi noteikti ir), nevis tikai izcel mīnusus.
2. Uzdevums nav viegls – vienlaikus nāksies veidot gan partnerattiecības, gan bērna – vecāka attiecības.
3. Iespējams, vajadzēs sadarboties ar otru bērna bioloģisko tēvu vai māti un jāiemācās to darīt bez greizsirdības un pārmetumiem.
4. Apdomā labi, kādu redzi savu lomu ģimenē, kādus pienākumus gribi un vari uzņemties. Nepiekrīti tam, kas tev nepatīk tikai „mīļā miera labad”, jo ilgi to tāpat neizturēsi. Ja kaut kam piekriti, bet īstenojot redzi, ka tas nav tavs lauciņš, runā par to ar partneri.
5. Neizdabā bērnam, vēloties viņam iepatikties, bērni ātri vien saprot, ka neizturies dabiski.
6. Piedāvā savu palīdzību, atbalstu, viedokli, bet neuzbāzies, ja redzi, ka bērns nevēlas kontaktēties. Liec viņu mierā, var ar frāzi no sērijas: ”Ja pārdomā, droši nāc pie manis…”. Bērnam vajadzīgs laiks, lai pierastu pie tevis.
7. Esi attiecības dabisks, nosaki robežas un neklusē, ja tevi kaut kas kaitina vai neapmierina. Nebaidies būt ”sliktais” vecāks. Citādi sanāk, ka bioloģiskais tēvs vai māte drīkst būt par ”slikto”, jo viņus jau neapvainos, ka bērnu nemīl, bet tu nē, jo var padomāt, ka ienīsti bērnu. Tāds uzstādījums bremzē patieso jūtu izrādīšanu.
8. Ja aktīvi nodarbojies ar bērna audzināšanu, bet tev joprojām šķiet, ka bērns ir slikts it visā, pavēro sevi – varbūt „runā” kāds tavs cits aizvainojums un tā ir tikai „piekasīšanās”.
Jo harmoniskāka un saskaņotāka partneru rīcība, jo ātrāk un vieglāk veidot attiecības. Lai izdodas!
Avots: all-psy.com
