Latvijā pārtiku pēc derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai 0
Patlaban top valdības noteikumi, kas regulēs kārtību, kādā veidā ļaut šo pārtiku ar beigušos derīguma termiņu ziedot. Pašlaik likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu – tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu “Ieteicams līdz”.
Lai samazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikā un kārtībā noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt un nodot labdarības iestādēm. Paredzēts noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa “Ieteicams līdz” beigām.
Jāatrisina loģistika
Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare skaidro, ka kopīgā sanāksmē jau esot vienojušies par turpmāko rīcību un valdības noteikumu tekstu. Vienojušies arī par pārtikas produktu grupām, taču vēl būs sarunas ar ražotājiem par to, cik ilgā laikā produkti būs izplatāmi pēc derīguma termiņa beigām.
Ziedotāju organizācijām, kas nodarbosies ar pārtikas pārdali, būs jāreģistrējas PVD kā pārtikas aprites uzņēmumiem, informēja Dace Ugare. Viņa pieļauj, ka smagākais būs pārtikas loģistikas jautājums: “Pārtikas savākšanas sadaļa varētu būt sarežģīta. Piemēram, labdarības organizācijai jāsavāc pārtika no 30 veikaliem dažādās vietās. Tas nozīmē pie visiem nokļūt, savākt produktus ar izbeigušos derīguma termiņu vai derīguma termiņa beigās, jānodrošina to uzglabāšana, temperatūras režīms.” Tas nozīmē gan cilvēkresursu, gan finanšu resursu piesaisti.
Kā liecina “LA” rīcībā esošā informācija, viens no priekšlikumiem paredzēja ziedošanai nodot ne tikai fasētu, bet arī nefasētu pārtiku. Tomēr ZM uzskata, ka jāsāk ar fasētas pārtikas ziedošanu, ņemot vērā, ka sistēma ir jauna. Lai nodrošinātu izsekojamību, paredzēts, ka šādu pārtiku marķēs ar papildu norādi, lai būtu skaidri saprotams, kura pārtika domāta ziedošanai.
Tirgotāji un ražotāji atbalsta pārtikas ziedošanu. “Maxima Latvija” uzskata: lai sasniegtu sākotnējo mērķi samazināt pārtikas atkritumus, būtu jāļauj ziedot pārtiku ne tikai labdarības organizācijām, bet arī galapatērētājam. Tiesa, šādā gadījumā problēmas varētu rasties mazajos veikalos. “Rimi Latvia” norādījusi, ka maize ziedošanai paredzēta tikai divas dienas, līdz ar to varētu dot iespēju veikaliem ziedot tieši galapatērētājam veikalā.
Diskusiju rezultātā nolemts, ka noteikumu projektā tiks iestrādāta norma atļaut veikaliem ziedot pārtiku tieši galapatērētājam. Vienīgi vēl jālemj, vai galapatērētājam drīkst ziedot tikai maizi vai visus ziedojumu sarakstā iekļautos produktus. To vidū ir gan graudaugi, gan pākšaugi un to pārstrādes produkti, gan makaroni, milti, dārzeņu konservi, sterilizēti zvejas konservi un citi.
Diskusijas raisījuši tie šokolādes produkti, kas satur riekstus, vai tos var lietot divus mēnešus pēc derīguma termiņa beigām. Nolemts, ka vēl notiks sanāksme ar konfekšu ražotājiem. Paredzēts, ka noteikumu projekts tiks saskaņots jau tuvākajā laikā un virzīts uz Valsts sekretāru sanāksmi. Jaunā kārtība stāsies spēkā 2019. gada 1. jūlijā.
Pārtika iet zudumā
Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Tādas pārtikas ražošanai, kura tiek novākta, bet galu galā iet zudumā vai tiek izšķērdēta, katru gadu tiek patērēta aptuveni ceturtā daļa no visa lauksaimniecībā izmantojamā ūdens, un tam ir vajadzīga aramzeme Ķīnas teritorijas lielumā. Ik gadu pārtikas atkritumi rada aptuveni 8% no siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē, liecina organizācijas dati.
ZM iepriekš uzsvērusi, ka pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu pārstrādi.
