Pārtikas taupīšana nav darba kārtībā 0
Kamēr Zemkopības ministrija pirms pāris gadiem gari sprieda, ko darīt ar pārtiku, kas marķēta ar “ieteicams līdz” pēc norādītā termiņa beigām, veikli SIA “Triom” uzņēmēji šādiem produktiem jau bija iedevuši otro iespēju.
Ne viens vien pircējs pat nenojauta, ka iegādājies konfektes, cepumus vai vēl kādu našķi ar pārmarķētu ieteicamo lietošanas termiņu. Ironiski, ka priekšlikums, kas Pārtikas aprites uzraudzības likumā svītrotu normu, kas par izplatīšanai nederīgu pārtiku atzīst ar beigušos derīguma termiņu un papildinātu to, ka nederīga pārtika ir tikai tā, kurai beidzies derīguma termiņš “izlietot līdz”, tika noraidīts tāpēc, ka tādējādi tikšot legalizētas “kriminālas” aktivitātes. Kā redzams, tās notikušas arī bez likuma grozījumu svētības.
Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas izplatīšanas un uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenko atgādina, ka padomju laikos pastāvējusi iespēja produktiem, kam tuvojās derīguma termiņa beigas, taču kuri pēc drošuma un kvalitātes prasībām, kā arī laboratorijas izmeklējumiem atbilda pamatrādītājiem un bija droši patērētāju veselībai, pagarināt to realizācijas laiku. “Pārsvarā tie bija produkti ar garajiem derīguma termiņiem, kas ātri nebojājas, piemēram, makaroni, graudu produkti, kafija, tēja, cukurs u. c.,” skaidro PVD pārstāve. Šodien Latvijai neviens neaizliedzot izstrādāt vietējos normatīvos aktus, kas palīdzētu taupīgāk rīkoties ar pārtikas produktiem. Viņai atmiņā vairākas darba grupas, kas sanākušas Zemkopības ministrijā ar uzņēmēju, PVD un citu institūciju pārstāvju piedalīšanos, taču darbs allaž iestrēdzis jautājumā, kurš uzņemsies atbildību par to, ka produkts tiešām atbilst kvalitātes un nekaitīguma prasībām.
Jāatgādina, ka tepat netālu Nīderlandē un Dānijā darbojas pirmie veikali, kuros tirgo pārtiku, kam beidzies derīguma termiņš, savukārt Francijā pieņemts normatīvais akts, lai visi lielo veikalu tīkli produktus, kuriem derīguma termiņš iet uz beigām, atdotu tos labdarībai.
Uz “Zaļās Latvijas” jautājumu, vai mūsu Zemkopības ministrija ir veikusi izpēti, kāpēc Latvijas iedzīvotāji gadā atkritumos izmet ap 113 kg pārtikas un kā samazināt izšķērdību valstī, atbilde nesekoja.
